Ernsts fon Bergmanis

Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (vācu: Ernst Gustav Benjamin von Bergmann; dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīgā, miris 1907. gada 25. martā Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs. Pirmais ieviesis aseptikas principus brūču ārstēšanā (1886).

Ernests fon Bergmanis Ernst von Bergmann Personīgā informācija Dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1907. gada 25. martā (70 gadi) Vīsbādene, Vācija Dzīves vieta Rūjiena, Tērbata, Vircburga, Berlīne Tautība Vācbaltietis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Alma mater Tērbatas Universitāte Sasniegumi, atklājumi aseptikas principu ieviešana klīnikā (1886)

Dzīvesgājums

Ernests fon Bergmanis Tērbatas periodā

Ernests fon Bergmanis militārajā formā ar apbalvojumiem

Dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīgā Rūjienas luterāņu mācītāja Riharda fon Bergmaņa (1805-1878) un viņa sievas Bertas Krīgeres (1816-1877) ģimenē kā pirmais dēls 8 bērnu ģimenē. Jaunākie brāļi Reinholds (1850-1913) un Eduards (1852-1900). Bērnībā dzīvoja Rūjienā, mācījās Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm (1851–1854), studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1854-1860), kur pēc promocijas darba aizstāvēšanas strādāja par asistentu ķirurģijas klīnikā. 1864. gadā habilitējās ar darbu par tauku emboliju (Über Fettembolie) un kļuva par ķirurģijas privātdocentu, kopš 1871. gada par profesoru Tērbatas Universitātē. Par godu Tērbatas Universitātes 75 gadu jubilejai viņš 1876. gadā nolasīja akadēmisko lekciju par modernajiem pētījumiem par vēža izcelsmi (Die gegenwärtigen Forschungen über den Ursprung des Krebses).

Līdztekus darbam Tartu, Bergmanis kā kara ķirurgs un prūšu armijas ģenerālārsta Vāgnera asistents piedalījās Prūsijas-Austrijas karā (1866), vadīja Manheimas un Karlsrūes lazaretes Francijas-Prūsijas karā (1870-1871) un piedalījās kaujās pie Pļevnas, pie Gorni Dabnikas un pie Telišas Krievijas-Turcijas karā (1877), kur pūlējās uzlabot sanitāros un aseptiskos apstākļus krievu armijas lazaretēs.

1878. gadā viņš pieņēma piedāvājumu pārcelties strādāt uz Vircburgas Universitāti, bet 1882. gadā — uz Berlīnes Universitāti, kur vadīja I. Ķirurģijas klīniku. 1904. gadā piedalījās vācu ārstu izglītības laikraksta Zeitschrift für ärztliche Fortbildung izveidē. Kopā ar Paulu fon Brunsu un Johanu fon Mikuliču uzrakstīja praktiskās kirurģijas rokasgrāmatu (1907) un vairākas citas ķirurģijas mācību grāmatas, kas publicētas pēc viņa nāves (1926-1929).

Miris 1907. gada 25. martā Vīsbādenē, apglabāts vecajā Potsdamas kapsētā. Ernsta fon Bergmaņa 175 dzimšanas gadadienā 2011. gada 16. decembrī viņa dzimšanas vietā Vecrīgā, Pils ielā 11 atklāja piemiņas plāksni.

Viņa dēls Gustavs fon Bergmanis kļuva par internās medicīnas profesoru un vienu no psihosomatiskās medicīnas pamatlicējiem.

Profesionālā darbība

E. fon Bergmanis operācijas laikā 1897. gadā.

Kā viens no sava laika izcilākajiem ķirurgiem ieviesa vairākas radikāli jaunas ārstēšanas metodes karalauka ķirurģijā, piemēram, ceļa locītavas ievainojumu ārstēšanu ar antiseptiskas ģipša bandāžas (Listēra metode) palīdzību. 1886. gadā viņš pilnīgi atteicās no ķīmiskās antiseptikas un savā Berlīnes klīnikā lietojis tikai ar tvaiku sterilizētus pārsējus. Bergmanis tālāk attīstīja apendektomijas, barības vada operācijas un hidrocēles operācijas tehniku.

Biedrības

• Vācu Dabaszinātnieku biedrība Leopoldina (1884-1907)
• Vācu ķirurģijas biedrības prezidents

Publikācijas un grāmatas

• Ueber Fettembolie (1864)
• Ueber die Lepra in Livland (1867)
• Военно-хирургические афоризмы (1867)
• Ueber die Enderesultate der Gelenkresektionen im Kriege (1872)
• Das putride Gift (1877, atkārtoti 1880)
• Die Behandlung der Schußwunden des Kniegelenkes im Kriege (1878)
• Die Lehre von den Kopfverletzungen (1880)
• Die Fermentintoxication (1882)
• Die Unterbindung der Vena femoralis (1882)
• Die Schicksale der Transfusion im letzten Decennium (1883)
• Die chirurgische Behandlung der Hirnkrankheiten (1888)

Mācību grāmatas

• Handbuch der praktischen Chirurgie. Enke, Stuttgart 1907 (kopā ar Paulu fon Brunsu un Johanu fon Mikuliču)
• Chirurgie des Kopfes (1926)
• Chirurgie der Wirbbelsäule und des Beckens (1927)
• Chirurgie der oberen Gliedmassen (1927)
• Chirurgie der unteren Gliedmassen (1929)
• Chirurgie des Halses und des Brust (1929, 2 sējumos)
• Chirurgie des Bauches (1929)

Bērni

Ernests fon Bergmanis bija 1866. gadā precējies ar Hildegardi Luīzi, dzim. Adelmani (1846-1868), pēc viņas nāves otro reizi 1871. gadā ar Paulīni Vilhelmīni Karolīni Luīzi Augusti Margaretu Assbrandu fon Porbeku (dzim. 1842). Viņam bija 5 bērni:

1. Edīte Zāra Eleonora (1867-1871)
2. Berta Luīze Hildegarde (dzim. 1872)
3. Alise Auguste Minna Matilde (dzim. 1874)
4. Marija Emma (1877-1877)
5. Gustavs Rihards Francis Augusts fon Bergmanis (1878-1955) - ārsts internists, profesors

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernsts fon Bergmanis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ernsts fon Bergmanis (1836-1907) – aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Ieva Lībiete. 8.02.2013.
• Acta Borussica Band 7 (1879-1890) (vāciski)
• Acta Borussica Band 9 (1900-1909) (vāciski)