Jaunā Vienotība

partiju apvienība Latvijā

"Jaunā Vienotība" ir centriski-labēja[2] partiju apvienība Latvijā. Partiju apvienību veido partija "Vienotība" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju".[3] Līdz 2022. gadam ar apvienību sadarbojās arī Latgales partija. Partiju apvienība identificējas, kā liberāli konservatīva un ir Eiropas Tautas partijā.

Jaunā Vienotība
Vadītājs Evika Siliņa
Dibināta 2011. gada 6. augustā
Vienotība
2018. gada 23. aprīlī
Jaunā Vienotība
Veidojusies no Vienotība
Kuldīgas novadam
Tukuma pilsētai un novadam
Valmierai un Vidzemei
Jēkabpils reģionālā partija
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 3158[1]
Ideoloģija liberālais konservatīvisms,
proeiropeisms[2]
Politiskā pozīcija centriski labēja
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Tautas partijas grupa
Oficiālās krāsas      zaļa
14. Saeima
25 / 100
Eiroparlaments
2 / 9
Valdība
8 / 15
Rīgas dome
9 / 60
Vadītās pašvaldības
4 / 43
Mājaslapa
www.jaunavienotiba.lv

13. Saeimas darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc 13. Saeimas vēlēšanām bija mazākā Saeimas frakcija, un visu 13. Saeimas sasaukumu pie varas bija Artura Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets. 14. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā, un A. K. Kariņš turpināja darbu kā Ministru prezidents, vadot savu otro valdību. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība.

"Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja 13. Saeimas vēlēšanās. Saraksta Ministru Prezidenta amata kandidāts bija Arturs Krišjānis Kariņš. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. 13. Saeimas vēlēšanās "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus Saeimā. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) un Aldim Gobzemam (KPV LV) neizdevās izveidot valdību, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis Ministru Prezidenta amatam nominēja Arturu Krišjāni Kariņu. 2019. gada 23. janvārī, Saeima apstiprināja Kariņa Ministru kabinetu, "Jaunajai Vienotībai" iegūstot Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanšu ministra portfeļus valdībā.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus Eiropas Parlamenta deputātu mandātus (ievēlēja Valdi Dombrovski, kura vietā stājās Inese Vaidere, un Sandru Kalnieti). Apvienība arī ieguva ES Komisāra portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.[4]

"Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus 14. Saeimā. 2022. gada 14. decembrī, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu Kariņa 2. Ministru kabinetam. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva Ministru prezidenta, ārlietu ministra, finanšu ministra, izglītības un zinātnes ministra, klimata un enerģētikas ministra, labklājības ministra un tieslietu ministra portfeļus.

Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.[5] 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas Ministru kabinetu. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.

2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti).

Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 6,69[6]
8 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 18,97[7]
26 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 26,24
2 / 8
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 25,09
2 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu

Rīgas domes vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 15,24
10 / 60