Boriss Bērziņš
Boriss Bērziņš (dzimis 1930. gada 7. oktobrī, miris 2002. gada 11. februārī) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs.
| Boriss Bērziņš | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Boriss Bērziņš |
| Dzimis |
1930. gada 7. oktobrī Rīga, Latvija |
| Miris |
2002. gada 11. februārī (71 gada vecumā) Rīga, Latvija |
| Nozares | glezniecība, grafika, pedagoģija |
| Atbalstītāji | Eduards Kalniņš |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1930. gadā Rīgā. No 1947. līdz 1952. gadam mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, bet no 1952. līdz 1959. gadam — Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, kur viņa skolotājs bija Eduards Kalniņš. Mākslinieka sieva Rasma Bruzīte (1919—2001) bija tēlniece.
Kopš 1955. gada piedalījās izstādēs. No 1961. gada bija Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1963. gada strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, sākumā vakara sagatavošanas kursos, vēlāk glezniecības katedrā. 1989. gadā Bērziņam piešķīra Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu. 1994. gadā Bērziņš kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Spīdolas balvas ieguvējs.
Miris 2002. gada 11. februārī 71 gada vecumā. Apbedīts Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā. Savā testamentā (2002. gada 1. februārī) Boriss Bērziņš visus savus darbus novēlēja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |