Taškenta (uzbeku: Toshkent) ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, un tā ir Taškentas vilajeta centrs. Pilsēta atrodas uz ziemeļiem no lielā Zīda ceļa, pie Kazahstānas robežas. Pilsēta atrodas Sirdarjas pietekas, Čirčikas upes auglīgajā ielejā. Uz ziemeļiem sākas stepes un Kizilkuma tuksnesis, kamēr uz dienvidiem atrodas Fergānas ieleja. Pilsētā valda subtropisks, kontinentālais klimats. Vasaras ilgst no aprīļa līdz oktobrim.

Taškenta
pilsēta
Toshkent
Skats uz Taškentu no putna lidojuma
Skats uz Taškentu no putna lidojuma
Karogs: Taškenta
Karogs
Emblēma: Taškenta
Emblēma
Taškenta (Uzbekistāna)
Taškenta
Taškenta
Atrašanās vieta Uzbekistānā
Koordinātas: 41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°E / 41.267; 69.217Koordinātas: 41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°E / 41.267; 69.217
Valsts Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Vilajets Taškentas vilajets
Apdzīvota kopš 4.-5. gadsimta
Platība
 • Kopējā 334,8 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 2 956 384
 • blīvums 6 571,1/km²
Laika josla   (UTC+5)
Mājaslapa tashkent.uz
Taškenta Vikikrātuvē

Pilsēta pirmoreiz minēta 5. gadsimta ķīniešu avotos ar nosaukumu "Ši" vai "ŽeŠi" (ķīniešu: 石 vai 赭時), vēlāk tas pārveidojās par "Taša" (Šaša), kas tjurku valodās nozīmē "akmens". 11. gadsimtā izveidojās pilsētas vārds Šaškanda, no kā vēlāk izveidojās Toškant, kas uzbeku valodā nozīmē "akmens pilsēta", atsaucoties uz tās cietokšņa akmens mūriem.

Pilsētas aizsākumi ir meklējami agrajos viduslaikos, 4.-5. gadsimtā. 713. gadā Taškentu ieņēma arābi. Tā vienlaikus bija arī ķīniešu ietekmes rietumu robeža, un šajā vietā apstājās arābu ekspansija. Pēc Taškentas nonākšanas arābu pārvaldē šeit izplatījās islāms. Tašā tika kalti sudraba dirhemi, kas atrasti arī Latvijas teritorijā. 9. un 10. gadsimtā pilsētu bija ieņēmusi Persijas samanīdi, 11. gadsimta avotos Taškenta pirmoreiz tika dēvēta par pilsētu. 1220. gadā pilsētu iekaroja un izpostīja Čingishans un iekļāva Mongoļu impērijā. 14. gadsimtā pilsētu iekaroja Timura armija. 16. gadsimtā pilsētā vairākas skaistas mošejas. Timurīdu impērijas sabrukums pavēra ceļu jauniem iekarotājiem, 1630. gadā Taškenta kļuva par Kazahu hanistes galvaspilsētu, 1740. gadā to iekaroja Buhāras haniste bet jau 1784. gadā Taškentas iedzīvotāji buhāriešus padzina. Pilsētā attīstījās metālapstrāde, audumu aušana un ādas apstrāde. Taškenta bija reģiona komerciālais centrs. 19. gadsimta sākumā mošeju skaits pilsētā pieauga līdz 150, bet iedzīvotāju skaits sasniedza ap 40 000 vīriešu. (sievietes un bērnus neviens neskaitīja). 1809. gadā to iekaroja Kokandas hanistei lojāls kipčaku karaspēks, kas vairāk bija ieinteresēts pilsētas laupīšanā, nekā pārvaldē. 1847. sacelšanās rezultātā kipčakus padzina.[2]

Aleksandra II valdīšanas laikā 1865. gadā Krievijas Impērijas armija iekaroja Taškentu, kas 1867. gadā kļuva par Krievijas Turkestānas jeb Turkestānas ģenerālgubernatūras pārvaldes centru. Blakus Taškentai sāka būvēt jauno krievu militāro pilsētiņu. Pirmais ģenerālgubernators ģenerālis Konstantīns fon Kaufmans ieradās šeit 1867. gada 7. novembrī.

Pēc Oktobra revolūcijas tika izveidota Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika ar Taškentu kā galvaspilsētu. 1924. gadā Taškenta tika iekļauta jaunizveidotajā Uzbekijas PSR, taču tikai 1930. gadā tā kļuva par Uzbekijas galvaspilsētu. 1966. gada 25. aprīlī pilsēta tika pamatīgi izpostīta zemestrīces rezultātā.

1991. gada 31. augustā Taškenta kļuva par neatkarīgās Uzbekistānas Republikas galvaspilsētu.

Ārējās saites

labot šo sadaļu