Taškenta
Taškenta (uzbeku: Toshkent) ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, un tā ir Taškentas vilajeta centrs. Pilsēta atrodas uz ziemeļiem no lielā Zīda ceļa, pie Kazahstānas robežas. Pilsēta atrodas Sirdarjas pietekas, Čirčikas upes auglīgajā ielejā. Uz ziemeļiem sākas stepes un Kizilkuma tuksnesis, kamēr uz dienvidiem atrodas Fergānas ieleja. Pilsētā valda subtropisks, kontinentālais klimats. Vasaras ilgst no aprīļa līdz oktobrim.
Taškenta | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Toshkent | |||
Skats uz Taškentu no putna lidojuma | |||
| |||
Atrašanās vieta Uzbekistānā | |||
Koordinātas: 41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°EKoordinātas: 41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°E | |||
Valsts | Uzbekistāna | ||
Vilajets | Taškentas vilajets | ||
Apdzīvota | kopš 4.-5. gadsimta | ||
Platība | |||
• Kopējā | 334,8 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 2 956 384 | ||
• blīvums | 6 571,1/km² | ||
Laika josla | (UTC+5) | ||
Mājaslapa |
tashkent | ||
Taškenta Vikikrātuvē |
Nosaukums
labot šo sadaļuPilsēta pirmoreiz minēta 5. gadsimta ķīniešu avotos ar nosaukumu "Ši" vai "ŽeŠi" (ķīniešu: 石 vai 赭時), vēlāk tas pārveidojās par "Taša" (Šaša), kas tjurku valodās nozīmē "akmens". 11. gadsimtā izveidojās pilsētas vārds Šaškanda, no kā vēlāk izveidojās Toškant, kas uzbeku valodā nozīmē "akmens pilsēta", atsaucoties uz tās cietokšņa akmens mūriem.
Vēsture
labot šo sadaļuPilsētas aizsākumi ir meklējami agrajos viduslaikos, 4.-5. gadsimtā. 713. gadā Taškentu ieņēma arābi. Tā vienlaikus bija arī ķīniešu ietekmes rietumu robeža, un šajā vietā apstājās arābu ekspansija. Pēc Taškentas nonākšanas arābu pārvaldē šeit izplatījās islāms. Tašā tika kalti sudraba dirhemi, kas atrasti arī Latvijas teritorijā. 9. un 10. gadsimtā pilsētu bija ieņēmusi Persijas samanīdi, 11. gadsimta avotos Taškenta pirmoreiz tika dēvēta par pilsētu. 1220. gadā pilsētu iekaroja un izpostīja Čingishans un iekļāva Mongoļu impērijā. 14. gadsimtā pilsētu iekaroja Timura armija. 16. gadsimtā pilsētā vairākas skaistas mošejas. Timurīdu impērijas sabrukums pavēra ceļu jauniem iekarotājiem, 1630. gadā Taškenta kļuva par Kazahu hanistes galvaspilsētu, 1740. gadā to iekaroja Buhāras haniste bet jau 1784. gadā Taškentas iedzīvotāji buhāriešus padzina. Pilsētā attīstījās metālapstrāde, audumu aušana un ādas apstrāde. Taškenta bija reģiona komerciālais centrs. 19. gadsimta sākumā mošeju skaits pilsētā pieauga līdz 150, bet iedzīvotāju skaits sasniedza ap 40 000 vīriešu. (sievietes un bērnus neviens neskaitīja). 1809. gadā to iekaroja Kokandas hanistei lojāls kipčaku karaspēks, kas vairāk bija ieinteresēts pilsētas laupīšanā, nekā pārvaldē. 1847. sacelšanās rezultātā kipčakus padzina.[2]
Aleksandra II valdīšanas laikā 1865. gadā Krievijas Impērijas armija iekaroja Taškentu, kas 1867. gadā kļuva par Krievijas Turkestānas jeb Turkestānas ģenerālgubernatūras pārvaldes centru. Blakus Taškentai sāka būvēt jauno krievu militāro pilsētiņu. Pirmais ģenerālgubernators ģenerālis Konstantīns fon Kaufmans ieradās šeit 1867. gada 7. novembrī.
Pēc Oktobra revolūcijas tika izveidota Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika ar Taškentu kā galvaspilsētu. 1924. gadā Taškenta tika iekļauta jaunizveidotajā Uzbekijas PSR, taču tikai 1930. gadā tā kļuva par Uzbekijas galvaspilsētu. 1966. gada 25. aprīlī pilsēta tika pamatīgi izpostīta zemestrīces rezultātā.
1991. gada 31. augustā Taškenta kļuva par neatkarīgās Uzbekistānas Republikas galvaspilsētu.
-
Ģenerālgubernatora rezidence (ap 1872)
-
Kokvilnas fabrika Taškentā, 20.gs. sākums
-
Taškentas centrālā stacija
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taškenta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)