Gruzija

Gruzija
Gruzija საქართველო
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: ძალა ერთობაშია; (Spēks ir vienotībā)
	Himna: თავისუფლება; (Brīvība);
	Location of
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Tbilisi; 700) 41°43′N 44°47′E / 41.717°N 44.783°E
Valsts valodas	gruzīnu valoda1
Etniskās grupas	gruzīni - 83,8%; azerbaidžāņi - 6,5%; armēņi - 5,7%; krievi - 1,5%
Valdība	Demokrātiska republika
Konsolidācija
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2017. gada aprēķins
TAI (2016)	▲ 0.769 (vidējs) (70.)
Valūta	Lari (ლ) (GEL)
Laika josla	(UTC+4)
Interneta domēns	.ge
ISO 3166-1 kods	268 / GEO / GE
Tālsarunu kods	+995
1	No CIP Pasaules faktu grāmatas
2	No CIP Pasaules faktu grāmatas. Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas tā Abhāzijas un Dienvidosetijas daļas, ko nekontrolē Gruzijas valdība.

Gruzija (gruzīnu: საქართველო, Sakartvelo), no 1991. līdz 1995. gadam Gruzijas Republika, ir valsts Eiropas austrumos,^[2]^[3] Melnās jūras austrumu krastā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Armēniju un Turciju dienvidos.

2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada martā Gruzija iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā.^[4] 2022. gada 23. jūnijā ES dalībvalstu līderi Briselē nolēma, ka Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.^[5]

Vēsture Labot

Pamatraksts: Gruzijas vēsture

Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, Kolhīda Sengrieķu mitoloģijā tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā tā nonāca Romas impērijas ietekmē. 9. gadsimtā mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota Gruzijas Karaliste, kas pastāvēja līdz 1490. gadam. Pēc tam valsts sašķēlās vairākās mazākās karalistēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā.

Krievijas Impērija 1801. gadā anektēja Kartliju un Kahetiju, bet 1810. gadā Imeretiju. Turpmākajās desmitgadēs gandrīz visas gruzīnu zemes nonāk Krievijas Impērijas sastāvā. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara un 1917. gada Krievijas revolūcijas izveidojās neatkarīga Gruzijas Demokrātiskā Republika, ko 1921. gadā okupēja Sarkanā armija un iekļāva Padomju Savienībā, izveidojot Aizkaukāza PFSR. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā. 2003. gadā valstī notika revolūcija, bet 2008. gadā Krievijas—Gruzijas karš.

Valsts pārvalde un iekšpolitika Labot

Gruzija ir prezidentāla republika. Izpildvara pieder prezidentam un ministru kabinetam. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 235 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, balstiesības iegūst 18 gadu vecumā.

Ģeogrāfija un klimats Labot

Gruzija no kosmosa

Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas Lielais Kaukāzs, kas veido dabisku robežu ar Krievijas Federāciju, Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākais punkts — 5 201 metru augstais Šhara un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar Melno jūru, plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas Mazā Kaukāza austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās Turcijā un Armēnijā, savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu Tbilisi atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti Azerbaidžānu, kur ietek Kaspijas jūrā. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos.

Administratīvais iedalījums Labot

Pamatraksts: Gruzijas administratīvais iedalījums

Gruzija sastāv no 9 reģioniem jeb mharēm (gruzīnu: მხარე), 2 autonomām republikām (Abhāzijas un Adžārijas) un galvaspilsētas (Tbilisi). Reģioni un autonomās republikas iedalās 12 pašpārvaldes pilsētās un 64 pašvaldībās.

Separātistu kontrolētās teritorijas Labot

Iedzīvotāji Labot

Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Gruzijā (bez Abhāzijas un Dienvidosetijas) bija 3 729 635 iedzīvotāji, no kuriem 83,8% ir gruzīni, 6,5% — azerbaidžāņi, 5,7% — armēņi, 1,5% ir krievi, bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā reliģija ir kristietība, lielākā konfesija ir pareizticīgie — 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder Armēņu apustuliskajai baznīcai, 0,8% ir katoļi. Otra izplatītākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju ir islāms. Izplatītākās valodas ir oficiālā gruzīnu valoda (71%), krievu valoda (9%), armēņu valoda (7%) un azerbaidžāņu valoda (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, Abhāzijā oficiāls statuss ir arī abhāzu valodai.

Ekonomika Labot

Vīna dārzs Gruzijā.

Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā kolektivizācija bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir tēja, audzē arī citrusaugļus, vīnogas, kviešus, miežus, tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība.

Ārpolitika Labot

Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzijas, tā centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi Eiropas Savienību. NATO partnervalsts un kandidātvalsts. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību (ES) asociācijas un tirdzniecības līgumu.

Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Piezīmes un atsauces Labot

↑ Georgia, no CIP Pasaules faktu grāmatas
↑ International Geographic Encyclopaedia and Atlas. Springer, 24/11/1979, p. 273
↑ Eiropas Parlaments, European Parliament Resolution 2014/2717(RSP), 17 July 2014: "...pursuant to Article 49 of the Treaty on European Union, Georgia, Moldova and Ukraine — like any other European state — have a European perspective and may apply to become members of the Union..."
↑ Arī Gruzija un Moldova oficiāli lūdz uzņemt tās ES Archived 2022. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. leta.lv 2022. gada 3. martā
↑ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā

CIA World Factbook Archived 2016. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Geographica World atlas & encyclopedia (2007) ISBN 978-3-8331-4125-6 (angliski)
Background Note: Georgia (angliski)

Ārējās saites Labot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gruzija.

[cia-1] Georgia, no CIP Pasaules faktu grāmatas

[Geographic_Encyclopaedia-2] International Geographic Encyclopaedia and Atlas. Springer, 24/11/1979, p. 273

[EU_perspective-3] Eiropas Parlaments, European Parliament Resolution 2014/2717(RSP), 17 July 2014: "...pursuant to Article 49 of the Treaty on European Union, Georgia, Moldova and Ukraine — like any other European state — have a European perspective and may apply to become members of the Union..."

[4] Arī Gruzija un Moldova oficiāli lūdz uzņemt tās ES Archived 2022. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. leta.lv 2022. gada 3. martā

[5] Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā

[2]

[3]

[1]

[4]

[5]