2010. gadi bija 21. gadsimta 2. desmitgade, kas sākās 2010. gada 1. janvārī un beidzās 2019. gada 31. decembrī.

Gadsimti: 20. gadsimts - 21. gadsimts - 22. gadsimts
Desmitgades: 1980. 1990. 2000. - 2010. gadi - 2020. 2030. 2040.
Gadi 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Bēgļu laiva Vidusjūrā Eiropas migrantu krīzes laikā (2015).

Notikumi pasaulēLabot

Kari un nemieriLabot

KrīzesLabot

ReferendumiLabot

Dabas katastrofasLabot

Terora aktiLabot

Notikumi LatvijāLabot

PolitikāLabot

  • 2010. gada 14. janvārī sabiedrībai kļuva zināma notikusī VID datu noplūde, kuras ietvaros hakeris "Neo" publiskoja valsts uzņēmumu algu sarakstus. Notikušā rezultātā 2010. gada 13. maijā Saeima atbalstīja priekšlikumu katru mēnesi internetā publicēt valsts amatpersonu atalgojumu ar vārdu.
  • 2010. gada 28. maijā — 2010. gada 1. jūnijā Rīgā notiek NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesija.
  • Gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gada 2. oktobrī un reaģējot uz apvienības "Saskaņas centrs" panākumiem, apvienojoties daļai "latvisko partiju" ("Jaunais Laiks", "Pilsoniskā Savienība" un "Sabiedrība citai politikai") 2010. gada 6. martā organizēja partiju apvienības "Vienotība" dibināšanas kongresu.[1] Apvienībā netika iekļautas partijas "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas izteica gatavību tai pievienoties, tāpēc 2010. gada 4. jūlijā tās izveidoja partiju apvienību Nacionālā apvienība.[2] Savukārt, 2010. gada 12. jūnijā apvienojoties LPP/LC, Tautas partijai, kustībai "Par Labu Latviju" un reģionālajām partijām, tika izveidota politiskā apvienība "Par Labu Latviju".[3]
  • Aizdomās par oligarhijas ietekmi Saeimā un tiesiskuma ievērošanu 2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. 2011. gada 8. jūnijā notika tautas manifestācija "oligarhu kapusvētki". 2011. gada 23. jūlijā notikušajā referendumā 94,3% balsotāju atbalstīja 10. Saeimas atlaišanu. Sekojošajās 11. Saeimas vēlēšanās debitēja Zatlera Reformu partija, kas guva 20,82% vēlētāju atbalsta. Partijas Saeimas frakcija uzreiz pēc vēlēšanām sašķēlās. Vēlēšanās pirmo reizi uzvarēja partiju apvienība Saskaņas centrs, kas nespēdama izveidot koalīciju, palika opozīcijā visu desmitgadi. Vēlēšanās nekandidēja LPP/LC un Tautas partija, kuras nonāca parādsaistībās nespēdamas atmaksāt soda naudu par priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma pārkāpumiem. No Saeimas tika atlaisti 2 no t.s. oligarhiem — Andris Šķēle un Aivars Lembergs.
  • Zaudējis Saeimas deputātu atbalstu pēc referenduma par tās atlaišanu ierosināšanas, Zatleru pēc balsojuma 2011. gada 2. jūnijā Valsts Prezidenta amatā baņķieris Andris Bērziņš nomainīja 2011. gada 8. jūlijā. Ievēlēts 66 gadu vecumā, viņš kļuva par vecāko Latvijas prezidentu.
  • 2011. gada 1. decembrī tika atcelta nāvessodu izpilde.
  • 2012. gada 18. februārī notika referendums par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu valstī. 74,8% balsotāju nobalsoja pret šiem grozījumiem.
  • 2013. gadā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits izveidoja Satversmes preambulas projektu, kurā uzsvēra domātājas Zentas Mauriņas ideju, ka latviešu identitātei ir divas saknes — latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Priekšlikums izpelnījās kritiku par sabiedrības šķelšanu pēc etniskās piederības un neatbilstību sekulārisma principam. Pēc debatēm 2014. gada 19. jūnijā Saeima likumprojektu apstiprināja.[4]
  • 2013. gada 20. decembrī iekšējo nesaskaņu dēļ ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku no amata vairākkārt tiek atstādināta[5] un tajā no jauna atjaunota[6] KNAB darbiniece Juta Strīķe. Viņa turpināja strādāt KNAB līdz 2016. gadam. 2017. gadā Strīķe pievienojās un 13. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kas par vienu no savām prioritātēm uzstādīja korupcijas apkarošanu.
  • 2013. gada 27. novembrī premjers Valdis Dombrovskis, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, paziņo par demisiju. 2014. gada 22. janvārī viņu amatā nomainīja Laimdota Straujuma, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.
  • 12. Saeimas vēlēšanas 2014. gada 4. oktobrī pavadīja skandāls par balsu pirkšanu Viļānu novadā par labu Dzintaram Zaķim.[7] Tā rezultātā viņš atkāpās no "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja amata,[8] bet vēlāk no partijas izstājās. Savukārt no "Vienotības" saraksta visbiežāk svītrotā kandidāte — Solvita Āboltiņa netika ievēlēta, taču viņa ieguva vietu Saeimā pēc vēlēšanās augstāku vietu ieguvušā partijas biedra Jāņa Junkura atteikšanās no deputāta mandāta pirmajā Saeimas darbības dienā.
  • 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
  • Pēc tam, kad Andris Bērziņš pats izvēlējās nekandidēt uz nākamo termiņu, 2015. gada 3. jūnijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni. Prezidenta pirmie vārdi pēc ievēlēšanas: "Laikam no sākuma jāierauj," kļuva par mēmi.[9]
  • 2015. gada 4. augustā pie MK piketēja ~300 cilvēki pret valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu.[10]
  • Plašu ažiotāžu izpelnījās Solvitas Āboltiņas ūjināšana, reaģējot uz Latvijas Pensionāru federācijas rīkoto piketu 2015. gada 19. augustā.[11] Kad Laimdota Straujuma zaudēja savas partijas politisko atbalstu,[12][13] 2015. gada decembrī Āboltiņa neveiksmīgi mēģināja kļūt par Ministru Prezidenti.[14] Viņas rīcība mazināja partijas "Vienotība" reitingus, tāpēc 2016. gadā Āboltiņa nepretendēja uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu,[15] bet 2017. gadā viņu no partijas izslēdza[16] un Āboltiņa nolika Saeimas deputāta mandātu.
  • 2015. gada 4. novembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma pieprasa Satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju novilcināto darbību airBaltic finansējuma piesaistes procesā dēļ.[17]
  • 2015. gada 30. novembrī Saeima pieņēma 2016. gada budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru līdz 2018. gadam, kas paredzēja audzēt aizsardzības izdevumus 2016. gadā par 40% un pakāpenisku to pieaugumu līdz 2% no IKP 2018. gadā.[18][19] Šo lēmumu ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā (Donbasa karš un Krimas krīze), kā arī Eiropas migrantu krīze.
  • 2015. gada 7. decembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par valdības demisiju.[20]
  • 2016. gadā Latvija parakstīja Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu.
  • 2016. gadā Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) locekli.
  • 2016. gada 10. jūnijā, atzīstoties melos par medicīnisku manipulāciju veikšanu ārpusrindas kārtībā, demisionē veselības ministrs Guntis Belēvičs.
  • 2017. gada jūnijā Krievijas agresijas atturēšanas un aizsardzības nolūkos Latvijā ieradās pirmā jaunizveidotā NATO bataljona Baltijā karavīru grupa.
  • 2017. gada 15. jūnijā cirka izrādēs aizliedza izmantot savvaļas dzīvniekus.
  • 2018. gada 15. martā pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rekomendācijas Saeima noraidīja 10 139 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par partnerattiecību jeb t.s. "Kopdzīves likuma" pieņemšanu, kas ļautu nelaulātiem partneriem deklarēt savas attiecības, lai iegūtu juridisko aizsardzību noteiktās dzīves situācijās. Līdzīgas iniciatīvas Saeima un tās komisijas noraidīja arī 2015. un 2019. gadā.
  • 2019. gada 5. aprīlī VARAM ministrs Juris Pūce par likumpārkāpumiem Rīgas domē un pašvaldībai piederošajā uzņēmumā Rīgas satiksme no amata atstādināja Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kuru ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu no Saskaņas saraksta. Par Rīgas mēru īslaicīgi kļuva Dainis Turlais, pēc tam Oļegs Burovs.
  • 2019. gada 29. maijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu.

TautsaimniecībāLabot

Rinda pie Latvijas Krājbankas bankomāta Rīgas centrā pēc paziņojuma, ka bankas darbība ir apturēta
Latvijas 1 eiro monētas dizains
  • 2011. gadā Latvijā tiek uzstādīti pirmie fotoradari ceļu satiksmes ātrumpārkāpēju regulēšanai.
  • 2011. gadā tika pabeigta Dienvidu tilta 2. kārtas būvniecība, izbūvējot tilta savienojumu ar Slāvu apli un perspektīvo Rīgas Austrumu maģistrāli.[21]
  • Pēc 2008. g. finanšu krīzes pasliktinoties aviosabiedrības airBaltic darbības rādītājiem, 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par valstij neizdevīgā airBaltic akcionāru līguma izbeigšanu un parakstīta vienošanās par nosacījumiem kompānijas pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot lidsabiedrībā 153 mlj. eiro. No airBaltic valdes priekšsēdētāja amata atstādināts Bertolts Fliks. Pēc Latvijas Krājbankas bankrota Latvijas valsts iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās kapitāldaļas.
  • Konstatējot naudas līdzekļu iztrūkumu, 2011. gada 21. novembrī FKTK apturēja Latvijas Krājbankas darbību.
  • 2011. gada 11. decembrī baumu par "Swedbank" krahu un panikas iespaidā no bankomātiem tika izņemti 35 mlj. latu.
  • 2013. gada 29. oktobrī tika pabeigta Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecība, izbūvējot Jāņa Čakstes gatvi posmā no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai.[22]
  • 2013. gada 4. novembrī Liepājas Metalurgs iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Pēc pārdošanas uzņēmums īslaicīgi atsāka darbu, taču 2016. gadā maksātnespēja tika pasludināta atkārtoti, bet 2018. — 2019. gadā tika pārdota tam piederošā manta.
  • Pārbūvējot 35 km Latvijas PSR laikos būvēt sāktās maģistrāles RīgaMaskava uzbēruma un uzceļot 23 km jauna ceļa, 2013. gada 7. novembrī tika atklāts reģionālais autoceļš P80 (TīnūžiKoknese). Četru gadu laikā realizētā projekta kopējās izmaksas bija 66 mlj. latu, no kuriem 85% finansēja ES Kohēzijas fonds.[23] Tas kļuva par garāko jaunbūvēto autoceļu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turpmāk P80 pieredzēja neproporcionāli augstu ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru.[24]
  • 2014. gada 1. janvārī Latvijā ieviesa eiro.
  • 2014. gadā zemnieku kooperatīvs "Latraps" no bankrota izglāba piensaimnieku kooperatīviem piederošo rūpnīcu "Latvijas piens".
  • 2014. gada 18. decembrī pabeigta otrā sliežu ceļa izbūve un dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcija posmā Skrīveri — Krustpils.[25]
  • Ģeopolitiskās situācijas dēļ sākot ar 2015. gadā samazinās pārvadātie kravu apjomi Latvijas dzelzceļos un ostās. Tā, piemēram, 2015. gadā vien dzelzceļa kravu pārvadājumi saruka par piektdaļu.[26]
  • 2015. gada 5. augustā aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēts Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis. Tiesvedības gaitā no amata tika atbrīvots KNAB darbinieks Juris Jurašs.[27]
  • 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti airBaltic, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu iegādāties Montāgam-Girmesam piederošos 20% uzņēmuma akciju par 52 mlj. eiro, kā arī veikt 80 mlj. eiro ieguldījumu.[28]
  • Ar nokavēšanos 2017. gada beigās tika atklāta rekonstruētā Krišjāņa Barona iela, kas izpelnījās plašu kritiku par veiktā darba kvalitāti — vietumis bruģis cilājās vai bija ar spraugām, tika ierīkota bīstama rekomendējošā velojosla, maldinošs taktilais bruģis, tramvaja pieturās trūkst vides pieejamības risinājumu u.t.t. 2019. gada Rīgas Domei pietrūka naudas līdzekļu puķu podu laistīšanai ielā, tāpēc tos novāca. Turklāt Rīgas domes plāns dažus gadus pēc rekonstrukcijas slēgt auto satiksmi ielā liecināja par tās neilgtspējīgo un haotisko plānošanu, jo rekonstrukcijas ietvaros iela bija jāpiemēro arī auto.[29][30][31]
  • 2018. gada 13. februārī ASV Finanšu departaments apsūdzēja ABLV Bank par saistību ar grupējumiem, kas atbildīgi par starptautiskiem finanšu noziegumiem. Apsūdzību dēļ no bankas strauji aizplūda nauda, kas noveda pie noguldījumu nepieejamības 2018. gada 24. februārī un bankas pašlikvidēšanās. Tika apturēta ABLV Charitable Foundaton paspārnē attīstāmo projektu, t.sk. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, realizācija.
  • 2018. gada 30. augustā Latvijas mazumtirdzniecības tirgū ienāk zviedru interjera preču tirgotājs IKEA.[32]
  • 2018. gada 21. decembrī Rīgas Brīvostā ekspluatācijā nodeva multifunkcionālu beramkravu termināli Krievu salā. Lai to savienotu ar dzelzceļa tīklu, 2015. gada 10. decembrī atklāta stacija Bolderāja 2.
  • Rīgā 2019. gada 4. aprīlī atklāja tirdzniecības centru "Akropole".
  • Pēc 10 gadiem un 2 neizdevušamies vilcienu iepirkumiem 2019. gada 30. jūlijā "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar "Škoda Vagonka" par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi līdz 2023. g. beigām.[33]
  • 2019. gada 15. augustā FKTK pasludināja noguldījumu nepieejamību PNB Bankā. 12. septembrī pasludināja bankas maksātnespēju.
  • 2019. gada 11. septembrī pabeigts elektropārvades stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" noslēdzošais posms, izbūvējot 330 kV augstsprieguma līniju Grobiņa — Ventspils — Rīga.[34]

SabiedrībāLabot

KultūrāLabot

Izglītībā un zinātnēLabot

  • 2012. gada 1. septembrī atklāts Rēzeknes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs "Zeimuļs".
  • 2015. gada 7. janvārī elektronikas izstādē Lasvegasā balvu ieguva Latvijā izstrādātais drons "AirDog". Izstādē gūtā atzinība palīdzēja produktam vēlāk iegūt vairāk kā 1,2 mlj. $ pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter.[39]
  • 2015. gada septembrī atklāja Latvijas Universitātes Dabas māju.
  • 2017. gada 1. jūnijā atklāja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu.
  • 2017. gada 23. jūnijā ar Indijas nesējraķeti palaida Latvijas pirmo Zemes mākslīgo pavadoni kuģu satiksmes kontrolei.
  • 2018. gada 22. martā Saeima pieņēma grozījumus likumos, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolu posmā.
  • 2019. gada 28. janvārī atklāja Latvijas Universitātes Zinātņu māju.

IncidentiLabot

  • 2011. gada 25. janvārī notika spēļu zāles laupīšana un apšaude Jēkabpilī.
  • 2011. gada 15. oktobrī pie Turaidas avarēja privāta pasažieru lidmašīna, kas sadega pirms notikuma vietā paspēja ierasties glābēji.
  • 2011. gada 16. oktobrī naktī Mālpils novadā nogranda, iespējams, gāzes izraisīts sprādziens, kādēļ daļēji sagruva trīsstāvu ēka. Negadījuma vietā bojā gāja 6 cilvēki.
  • 2011. gada 23. oktobrī Ādažu militārajā poligonā notika mācības, pēc kuru beigām nogranda sprādziens, kurā ievainojumus guva 9 zemessargi, viens no kuriem vēlāk mira.
  • 2013. gada 20. jūnijā ugunsgrēkā 3200 m2 platībā cieta Rīgas pils, nodarot postījumus interjeriem un Nacionālā vēstures muzeja krājumiem.
  • 2013. gada 21. novembrī Rīgā sagruva lielveikala „Maxima” jumts, kā rezultātā gāja bojā 54, bet ievainoti tika 55 cilvēki. Sēras tika izsludinātas visās Baltijas valstīs. Bojāgājušo vidū bija vides māksliniece Daina Skadmane. Uzņemdamies politisko atbildību par notikušo, 2013. gada 27. novembrī demisionēja premjers Valdis Dombrovskis. Notikušā dēļ smagi cieta lielveikalu tīkla Maxima Latvija reputācija, tika pārskatīts Latvijas būvnormatīvs, bet tiesas process turpinājās visu desmitgadi.
  • 2015. gada 19. martā izcēlās ugunsgrēks Rīgas cirkā.[40] Pēc tam 2016. gada februārī drošības apsvērumu dēļ cirks tika slēgts, bet pēc ēkas fasādes nostiprināšanas darbiem[41] cirks atkal tika atvērts publisku pasākumu norisei 2018.gada septembrī.[42]

SportāLabot

2015Labot

2016Labot

  • 2016. gada 3. decembrī — 2016. gada 11. decembrī Latvijā notiek Pasaules čempionāts florbolā

VidēLabot

Vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā[43]
Gads Temperatūra
1961. — 1990. +5,7 °C
1981. — 2010. +6,4 °C
2010. — 2019. +7,1 °C
2015. — 2019. +7,5 °C
2019. +8,1 °C
  • 2013. gada 29. aprīlī pirmoreiz Latvijā tika novērota Rietumu lakstīgala, kļūstot par 356. Latvijā novēroto putnu sugu un klimata pārmaiņu vēstnesi.
  • 2014. gada 22. jūnijā pirmoreiz Latvijā tika konstatēts Āfrikas cūku mēris.
  • 2014. gada 4. augustā Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.
  • Ar gada vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2015. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 1989. gadu.[40]
  • 2015. gada rudenī tika nokulta lielākā graudu raža Latvijas vēsturē.[44]
  • Ar caurmērā 472,7 mm nokrišņu, kas ir 32% zem normas, 2018. gads kļuva par sausāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.[40]
  • 2018. gada jūlijā/augustā karstuma viļņa dēļ izceļoties vairākiem ugunsgrēkiem mežos un purvos, Latvijas valdība nolēma vērsties pēc starptautiskās palīdzības.
  • Ar gada vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C, pārspējot vairāk nekā 300 siltuma rekordu, 2019. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 2015. gadu.[40]
  • 2019. gada 17. decembrī tika apstiprināti MK noteikumu grozījumi, kas noteica 5 jaunus dabas pieminekļus — Raganu klintis, Staiceles dzelzsavotus, Buļļu kāpas, Inčukalna Velnalu un Raunas Staburagu.[45][46]

SportsLabot

AtsaucesLabot

  1. «Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts». Delfi. 2010.03.06. Skatīts: 2010.07.19.
  2. «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Skatīts: 2010.08.05.
  3. Ināra Egle, Elizabete Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». diena.lv, 12.06.2010. Skatīts: 26.07.2010.
  4. «Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu». Delfi.lv. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
  5. «Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi». Delfi. 2013.12.20. Skatīts: 2013.12.20.
  6. «Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts». Delfi. 2014.01.07. Skatīts: 2014.01.07.
  7. «'Vienotības' biedrs lūdz DP izmeklēt iespējamu balsu pirkšanu par labu Zaķim». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 7. oktobrī.
  8. «Zaķis atkāpjas no Saeimas 'Vienotības' frakcijas vadītāja amata». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 7. oktobrī.
  9. «Prezidenta pirmie vārdi: "Laikam no sākuma jāierauj"». Nra.lv. 2015. gada 3. jūnijā.
  10. «Piketē pret bēgļu uzņemšanu». LTV Panorāma. 2015. gada 4. augustā.
  11. «S.Āboltiņa: Ūjināšana mazinās “Vienotības” reitingus». LTV Panorāma. 2015. gada 26. augustā.
  12. «Laimdota Straujuma: Šobrīd ir pret mani organizēta milzīga kampaņa. Intervija Krustpunktā». Latvijas Radio. 2015. gada 3. decembrī.
  13. «Laimdota Straujuma nepiekāpjas». LTV Panorāma. 2015. gada 3. decembrī.
  14. «Āboltiņa divas reizes mēģinājusi pierunāt Straujumu atkāpties no amata». apollo.lv. 2016. gada 15. janvārī.
  15. Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā
  16. VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas "Vienotības" oficiālā mājaslapa
  17. «Straujuma pieprasa Matīsa demisiju». lsm.lv. 2015. gada 4. novembrī.
  18. «Saeima pieņem 2016. gada valsts budžetu». lsm.lv. 2015. gada 30. novembrī.
  19. «Latvijas aizsardzības budžets – viens no straujāk augošajiem pasaulē». sargs.lv. 2016. gada 12. decembrī.
  20. «Straujuma demisionē; kā pēcteci iesaka Kozlovski (papildināts 16:05)». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 12. decembrī.
  21. «Dienvidu tilta 2. kārta». Celuprojekts.lv. 2011. gada 8. decembrī.
  22. «Dienvidu tilts ir gatavs - pabeidz trešās kārtas izbūvi». Delfi.lv. 2013. gada 29. oktobrī.
  23. «Atklāj ātrgaitas autoceļu Tīnūži – Koknese, atvieglo tranzītkravu kustību». Automedia.lv. 2013. gada 7. novembrī.
  24. «Tīnūžu–Kokneses autoceļa bīstamais lāsts». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2015. gada 22. maijā.
  25. «LDz atklās sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils; investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro». La.lv. 2015. gada 30. janvārī.
  26. «Dzelzceļa nozarei lieli izaicinājumi». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2016. gada 11. aprīlī.
  27. www.DELFI.lv. «Jurašs: Magoņa krimināllietā man piedāvāja miljonu». delfi.lv (latviešu), 2016-07-14. Skatīts: 2019-04-10.
  28. ««airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta». lsm.lv. 2015-11-23. Skatīts: 2015-11-24.
  29. «Krišjāņa Barona iela brūk - defekti visā ielas garumā vairāk nekā 650 vietās.». Pilsēta cilvēkiem. 2017. gada 10. martā.
  30. «Rīgā tuvākajā laikā aizvāks Barona ielā izvietotos puķu stādījumus». Tvnet.lv. 2019. gada 11. jūnijā.
  31. «Uz vasaru pārbīda plānus slēgt automašīnu satiksmei Krišjāņa Barona ielu». Lsm.lv. 2019. gada 20. martā.
  32. DELFI. «Reportāža: Durvis ver tirdzniecības milža 'IKEA' veikals Rīgā». DELFI (latviešu), 2018-08-30. Skatīts: 2018-08-30.
  33. «Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām». lsm.lv. 2019. gada 30. jūlijā.
  34. «Atklāts elektropārvades stiprināšanas projekta Kurzemes loks noslēdzošais posms». Diena.lv. 2019. gada 11. septembrī.
  35. «Pabeigta kultūras pils «Ziemeļblāzma» rekonstrukcija un restaurācija». Tvnet.lv. 2013. gada 3. maijā.
  36. «Skolēni ģībst arī noslēguma koncerta laikā». Nra.lv. 2015. gada 12. jūlijā.
  37. «Pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis ver VEF kultūras pils». Latvijas Radio. 2017. gada 17. novembrī.
  38. «Foto: Rīgā pabeigta 29 miljonus eiro vērtā muzeju krātuve». Apollo.lv. 2019. gada 29. novembrī.
  39. «Latvijā izstrādātais AirDog izrādīts CES izstādē Lasvegasā». tvnet.lv. 2015. gada 7. janvārī.
  40. 40,0 40,1 40,2 40,3 «Ugunsgrēks Rīgas cirkā likvidēts». tvnet.lv. 2015. gada 19. martā. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "siltais2019" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu
  41. «Rīgas cirks sola krāsainu sezonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  42. «Laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT atklās ar krāšņu programmu Rīgas cirka ēkā». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  43. Trallis Jānis. «Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā», 2019.12.28. Skatīts: 2019.12.29.
  44. «Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu». La.lv. 2015-11-10. Skatīts: 2015-11-14.
  45. «Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi». la.lv. 2019. gada 17. decembrī.
  46. «Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi, divi no tiem – Pierīgā». aprinkis.lv. 2019. gada 17. decembrī.