10. Saeimas vēlēšanas
10. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2010. gada 2. oktobrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 13 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1239 deputātu kandidātiem. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nobalsojuši | 979 241 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg) Vēlēšanu uzvarētāji administratīvajās teitorijās. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Saeimā tika ievēlēti pieci saraksti. Visvairāk mandātu ieguva apvienība "Vienotība", kuru pirms vēlēšanām izveidoja partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Apvienību Saeimā pārstāv 33 deputāti. Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka uzvaru vēlēšanās izcīnīs apvienība "Saskaņas Centrs". Valdošā koalīcija (JL, PS, "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Nacionālā apvienība"), kurai 9. Saeimā bija 45 mandāti no 100, vēlēšanās atguva vairākumu, trim apvienībām kopā iegūstot 63 mandātus.
Pēc vēlēšanām jaunās valdības veidošanas procesā no koalīcijas tika izslēgta "Nacionālā apvienība". Jauno Ministru kabinetu izveidoja "Vienotība" un ZZS. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja "Vienotības" pārstāvi Solvitu Āboltiņu. Mazāk nekā gadu pēc vēlēšanām 10. Saeima tika atlaista un tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Balsošanas sistēma
labot šo sadaļuLatvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
Priekšvēsture
labot šo sadaļu2006. gadā tika rīkotas 9. Saeimas vēlēšanas. Tās bija pirmās vēlēšanās atjaunotajā Latvijā, kurās lielāko vēlētāju atbalstu guva partija (Tautas partija), kuras pārstāvis vēlēšanu laikā vadīja Ministru kabinetu.[1] Vienā no pirmajām 9. Saeimas sēdēm tika apstiprināta Kalvīša valdība, kas sastāvēja no vēlēšanu uzvarētājas Tautas partijas, kā arī ZZS, LPP/LC un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.[2] Pēc politiskās krīzes un plašiem sabiedrības protestiem valdība 2007. gada 5. decembrī demisionēja.[3]
20. decembrī tika apstiprināts Godmaņa Ministru kabinets, kuru veidoja tās pašas četras frakcijas, kas izveidoja Kalvīša kabinetu.[4] Globālās finanšu krīzes laikā valdība un to veidojošās partijas strauji zaudēja popularitāti, jo tika pieņemti vairāki nepopulāri lēmumi — nodokļu paaugstināšana,[5] 7,5 miljardu eiro aizņēmums no SVF[6] un "Parex bankas" nacionalizācija.[7]
2008. gadā ar Saeimas deputātu līdzdalību tika izveidotas divas jaunas partijas: "Pilsoniskā savienība" (nacionāli konservatīva partija, kuru izveidoja no JL un TB/LNNK aizgājušie politiķi — 6 mandāti Saeimā)[8] un "Sabiedrība citai politikai" (sociāldemokrātiska partija, kuru izveidoja no TP aizgājušie politiķi — 2 mandāti Saeimā).[9] 2009. gada 13. janvārī Rīgā notika SCP organizēta miermīlīga demonstrācija, kas pārauga nemieros, kuros tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku.[10] Neilgi pēc tiem Valsts prezidents Valdis Zatlers noteica 3 uzdevumus, kas ir jāizpilda valdībai un 3 uzdevumus, kas jāizpilda Saeimai.[11]
20. februārī Ministru prezidents Ivars Godmanis atkāpās no amata.[12] Par jauno Ministru prezidentu kļuva Valdis Dombrovskis no iepriekš opozīcijā bijušā "Jaunā laika". Valdībā viņš iekļāva arī TP, ZZS, TB/LNNK, kā arī nesen izveidoto PS, bet tajā neiekļāva iepriekšējā premjerministra I. Godmaņa pārstāvēto LPP/LC.[13] 6. jūnijā Latvijā notika pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiroparlamenta vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguva PS, kā arī opozīcijā esošais "Saskaņas Centrs",[14] savukārt Rīgas domes vēlēšanās uzvarēja SC, kas izveidoja koalīciju ar LPP/LC, tādējādi izvairoties no sadarbības ar Ministru kabinetā esošajām partijām.[15]
Reaģējot uz apvienības "Saskaņas Centrs" panākumiem vēlēšanās, 2009. gada 24. augustā tika parakstīts dokuments, saskaņā ar kuru JL, PS un SCP apņemās piedalīties vēlēšanās ar vienotu sarakstu.[16] 19. novembrī par apvienības nosaukumu tika izvēlēts "Vienotība"[17] un 2010. gada 6. martā notika dibināšanas sapulce, kur ar 646 balsīm "par" tika apstiprināta apvienības dibināšana.[18] Apvienībā netika iekļautas partijas "Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas izteica gatavību tai pievienoties. 31. maijā šīs partijas paziņoja par jaunas apvienības izveidi.[19] 2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".[20] 4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[21] Savukārt 12. jūnijā, apvienojoties Saeimā pārstāvētajām partijām LPP/LC un TP, reģionālajām partijām "Ogres novadam", "Vienota Rēzekne" un "Latgales tauta", kā arī tautas kustībai "Par Labu Latviju" tika izveidota politiskā apvienība "Par Labu Latviju!".[22]
Vēlēšanu norises laiks
labot šo sadaļu
Saeimas vēlēšanu likuma 17. pants nosaka, ka vēlēšanas tiek rīkotas oktobra pirmajā sestdienā, šajā gadā 2. oktobrī.[23][24]
Viens no Zatlera Saeimai noteiktajiem uzdevumiem bija pieņemt grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. Ja grozījumi netiktu pieņemti līdz 31. martam, tiktu rosināts referendums par Saeimas atlaišanu.[11][25] 31. martā uzrunā tautai V. Zatlers paziņoja, ka Saeimas atlaišanu nerosinās.[26]
Izmaiņas vēlēšanu un aģitācijas noteikumos
labot šo sadaļuUltimātā Saeimai V. Zatlers pieprasīja arī t.s. "lokomotīvju likuma" atcelšanu.[11] Tas nozīmētu, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, deputāta kandidāts var piedalīties vēlēšanās tikai vienā vēlēšanu apgabalā no pieciem (Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale).[27] Šie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā tika apstiprināti 2009. gada 26. februārī. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.[28]
Sakarā ar tā dēvēto "pozitīvisma kampaņu" 9. Saeimas vēlēšanu aģitācijas periodā, kad deputātu kandidātus reklāmās slavēja dažādas biedrības un cilvēki, tādējādi apejot tēriņu griestus, šajās vēlēšanās ar partijām nesaistītajām personām, kas savā vārdā veic politisko aģitāciju, ir noteikti izdevumu griesti — 2700 Ls. Ja šīs personas izdevumi attiecīgajā raidorganizācijā vai preses izdevumā pārsniedz minēto apmēru, medijam jāatsaka līguma noslēgšana.[27]
Vēlēšanu apgabali
labot šo sadaļu- Rīgas vēlēšanu apgabals — Rīgas pilsēta un ārvalstis.
- Vidzemes vēlēšanu apgabals — Ādažu, Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Babītes, Baldones, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Cesvaines, Ērgļu, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Lubānas, Madonas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Naukšēnu, Ogres, Olaines, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Strenču, Valkas, Valmieras, Varakļānu, Vecpiebalgas novadi, Jūrmalas pilsēta un Valmieras pilsēta.
- Latgales vēlēšanu apgabals — Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadi, Daugavpils pilsēta un Rēzeknes pilsēta.
- Kurzemes vēlēšanu apgabals — Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novadi, Liepājas pilsēta un Ventspils pilsēta.
- Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Engures, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Tukuma, Vecumnieku, Viesītes novadi, Jelgavas pilsēta un Jēkabpils pilsēta.[29]
Kandidātu saraksti
labot šo sadaļuReģistrācija
labot šo sadaļuKandidātu sarakstus varēja pieteikt Centrālajā vēlēšanu komisijā no 2010. gada 14. jūlija līdz 3. augustam. Pirmajā dienā CVK kandidātu sarakstus no iesniedzējiem pieņēma bez iepriekšējas pieteikšanās — rindas kārtībā, bet pārējā laikā — pieteikšanās secībā. Sarakstu iesniegšanas laiks bija jāpiesaka pie CVK sekretāra, kas ir atbildīgā amatpersona par kandidātu sarakstu pieņemšanu. Savu sarakstu pirmajā dienā pieteica vienīgi Saskaņas Centrs.[30]
Saraksta iesniegšanai 29. jūlijā pieteicās arī Latviešu Zemnieku savienība,[31] tomēr tā iesniedzēji nespēja sagatavot nepieciešamos dokumentus un LZS nepiedalījās 10. Saeimas vēlēšanās.[32]
Saraksti un to līderi
labot šo sadaļuKandidātu izslēgšana un saistība ar VDK
labot šo sadaļu
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai norādīja, ka ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.[34] Par kandidātiem Ēriku Didrihsonu (SC), Aivaru Saliņu (PPR) un Ēriku Tīrumu (TK) tika saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti. Tikmēr par kandidātiem Arvīdu Ulmi (ZZS), Robertu Gobziņu (PP), Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski-Rolandu (abi — DL) saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.[34] Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevienam no šiem kandidātiem netika liegta iespēja piedalīties vēlēšanās.[34]
Pieci pieteiktie deputātu kandidāti pēc CVK pārbaudes netika iekļauti kandidātu sarakstos, jo nebija tiesīgi tajos būt. Uz kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku (abi — PCTVL), Sergeju Simčaku (RL) un Andri Grīnu (KDS) attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.[35] Uz kandidātu Zigfrīdu Laicānu (RL) attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 4. punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.[34][35]
20. augustā Administratīvā apgabaltiesa atcēla CVK lēmumu neļaut S. Špakam kandidēt.[36]
8. septembrī no Kristigi demokrātiskās savienības saraksta izslēdza Liepājas tiesas tiesnesi Sandru Briķi. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, jebkuram tiesnesim, kandidējot Saeimas vēlēšanās, ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti CVK. Šī paša iemesla dēļ Briķe tika svītrota no kandidātu saraksta 7. Saeimas vēlēšanās.[37]
Kampaņa
labot šo sadaļu
5. jūnijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Sākot ar šo datumu partijām un ar tām nesaistītām personām tika noteikti vairāki ierobežojumi gan saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju, gan attiecībā uz tās veikšanai izmantojamajiem finanšu līdzekļiem.[38]
Priekšvēlēšanu aģitācijas perioda ierobežojumi
labot šo sadaļuIerobežojumi attiecās uz reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu. Tā kā visi saraksti tika pieteikti uzreiz visos piecos apgabalos, visām apvienībām noteiktais tēriņu limits bija 571 211,72 Ls. Ierobežojumi stājās spēkā 120 dienas pirms vēlēšanām, atšķirībā no 2006. gada, kad ierobežojumi stājās spēkā 270 dienas iepriekš.[38]
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, ierobežojumi netika attiecināti uz citiem ar vēlēšanu kampaņu saistītajiem izdevumiem — reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksu, kustamas un nekustamas mantas īrēšanu, kā arī laikrakstu, žurnālu un citu izdevumu publicēšanu. Tāpat reklāmas pakalpojumu sniedzēji visus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā, radio un preses izdevumos izvietoja pēc vienādiem izcenojumiem, kas publiskoti KNAB vai NRTP interneta vietnēs.[38]
Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts šajos izcenojumos. Komerciālajām un sabiedriskajām raidorganizācijām tika noteikts aizliegums 60 dienas pirms vēlēšanām izplatīt tādu personu vadītus raidījumus, gatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas partijas darbībā.[38] Šī likuma dēļ ZZS deputāta kandidāts Kārlis Seržants priekšvēlēšanu laikā nevadīja LNT raidījumu "Degpunktā".[39]
Kandidātu sarakstu kampaņas
labot šo sadaļuVienotība
labot šo sadaļu
Par "Vienotības" kampaņas norisi atbildīgais Arvils Ašeradens 15. maijā paziņoja, ka tai būs trīs fāzes, no kurām, pirmā (sagatavošanās) uz to brīdi jau bija noslēgusies. Tika paredzēts izmantot dažādus aģitācijas veidus, tostarp, sabiedrisko attiecību pasākumus, reklāmu, sociālās kampaņas, prezentreklāmu, avīzes izdošanu 350 000 eksemplāros un interneta mārketinga rīkus.[40] 8. jūnijā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3 tika atklāts "Vienotības" atvērtais birojs.[41] Naktī no 18. uz 19. augustu biroja logi tika nolieti ar sarkanu krāsu, izraisot spekulācijas par to, ka to varētu būt izdarījusi SC atbalstošā jauniešu kustība "Vienota Latvija".[42] Biroju slēdza neilgi pēc vēlēšanām.[43]
28. jūlijā tika uzsākta "Vienotības" organizēta aptauja, kurā respondentiem tika dota iespēja izvēlēties, viņuprāt, labāko Ministru prezidenta amata kandidātu. Tika dotas divas izvēles iespējas — Valdis Dombrovskis vai Jānis Urbanovičs. Apvienība apņēmās aptaujas rezultātus nodot Valsts prezidentam Valdim Zatleram.[44] Dombrovskis LNT raidījumā "900 sekundes" skaidroja, ka aptaujas mērķis lielā mērā esot akcentēt apvienību atšķirības.[45] 28. septembrī tika publicēti tās rezultāti — no 173 318 respondentiem Dombrovski atbalsta 74%.[46] Kampaņa tās beigu posmā tika koncentrēta uz Dombrovska darbību Ministru prezidenta amatā. Kā viens no saukļiem tika izmantots "Dombrovskim jāturpina strādāt!"[47]
16. septembrī "Vienotības" deputāta amata kandidātes Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne, veicot aģitāciju, tika iesaistītas konfliktos. Kārkliņa ar atbalstītājiem, aģitējot Stacijas laukumā pie "Origo" tika aizturēta un nogādāta policijas iecirknī. Tikmēr Čigānei, aģitējot Centrāltirgū, apsardze par to aizrādīja. Viņa notikušo saistīja ar Centrāltirgus vadītāja Daiņa Liepiņa kandidēšanu vēlēšanās no PLL saraksta.[48]
Kampaņā apvienība iztērēja 966 443,88 LVL, no kuriem 471 009,37 lati jeb 82,46% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 29 286 Ls, kas ir izšķērdīgākais naudas daudzums aiz PLL. Viena balss izmaksāja 3,21 Ls.[50]
Bez Ašeradena kampaņas koordinēšanā iesaistījās arī Edgars Jaunups un Edvards Smiltēns. Kampaņu vadīja reklāmas aģentūras "King&Banzai" vadītājs Andis Zusts, bet konsultēja — Ainārs Ščipčinskis.[51]
Saskaņas Centrs
labot šo sadaļuSC kampaņu pārraudzīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Tajā tika likts uzsvars uz partijas sociāldemokrātisko nostāju. Lielākā daļa budžeta tika izmantota televīzijas reklāmās, no kurām aptuveni 60% būs latviešu, bet 40% — krievu valodā.[51] Plakātos un aģitācijas video bija redzams arī pats Ušakovs, kurš vēlēšanās nekandidēja, sakarā ar ko tika izteikts viedoklis, ka SC ir sabiedrībā pazīstamu politiķu.[52] Kampaņas sauklis bija "Viss būs labi!" un vadmotīvs — pārmaiņas, pamatojot tās ar faktu, ka SC veidojošās partijas ne reizi nav iekļautas LR valdībā.[47]
Kampaņā apvienība iztērēja 711 323,40 LVL, no kuriem 541 558,95 lati jeb 94,81% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 24 528 Ls. Viena balss izmaksāja 2,83 Ls.[50]
Zaļo un Zemnieku savienība
labot šo sadaļuZZS kampaņu vadīja Viesturs Silenieks. Par apvienības reklāmas devīzi tika izvēlēts sauklis "Saimnieki savā zemē". Tāpat, apejot aģitācijas ierobežojumus, ZZS izdeva pavārgrāmatas, kurās apvienības deputātu kandidāti stāsta par savām mīļākajām receptēm. Uzsvars tika likts uz tiešu kontaktu ar vēlētājiem, rīkojot koncertus un kultūras pasākumus, jo, kā teica V. Silenieks: "[..] ZZS ir lauku cilvēki un laukos jo sevišķi ir svarīgs tiešais kontakts."[51]
Kampaņā apvienība iztērēja 509 816,05 LVL, no kuriem 417 168,64 lati jeb 73,03% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 23 173 Ls, izmaksu efektivitātes ziņā zaudējot vienīgi VL-TB/LNNK. Viena balss izmaksāja 2,68 Ls.[50]
Par Labu Latviju
labot šo sadaļuPLL kampaņas vadītājs bija Ervins Straupe, taču vēlēšanu reklāmas kampaņu vadīja "!Mooz" radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Kampaņas veidošanai tika piesaistīts arī reklāmas aģentūras "TBWALatvija" radošais direktors Mārtiņš Ķibilds.[51] Gatavojoties vēlēšanām, apvienība noslēdza sadarbības memorandus ar 70 nevalstiskajām organizācijām.[53] Apvienības sauklis vēlēšanās bija "Cieti!".[54]
Tāpat kā "Vienotība", arī PLL Rīgā ierīkoja atvērto biroju. PLL birojs tika atvērts 2. jūlijā un atradās Brīvības bulvārī 19. Pirmā mēneša laikā to apmeklēja 5 000 cilvēku.[55] Biroju slēdza neilgi pēc vēlēšanām.[56] Apmēram mēnesi pirms vēlēšanām PLL iegādājās stāvvietu blakus "Vienotības" birojam un tajā novietoja mikroautobusu, uz kura bija apvienības reklāma. Atbildot uz to, "Vienotības" pārstāvji spēkratam klāt piesēja balonus ar "Vienotības" simboliku.[57] Apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts Ainārs Šlesers izteica gatavību iegādāties "Vienotības" biroja telpas pēc vēlēšanām, norādot uz to, ka apvienība neplāno tās izmantot pēc 2. oktobra. Par spīti tam, PLL tomēr nepārņēma šīs telpas.[58] 1. septembrī Rīgas pilsētas Būvvalde lika novākt A. Šlesera priekšvēlēšanu reklāmas lielformāta plakātu Stacijas laukumā pie t/c "Origo", saskaņā ar saistošajiem noteikumiem "Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā", kas nosaka, ka Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts uzstādīt lielformāta reklāmas objektus, kā arī reklāmas/reklāmas objektus pie kaltiem metāla žogiem.[59]
Kampaņā apvienība iztērēja 1 030 659,99 LVL (vislielākais naudas daudzums no visām partijām), no kuriem 541 022,58 lati jeb 94,71% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 128 750 Ls. Viena balss izmaksāja 13,94 Ls, kas ir vislielākās izmaksas par balsi no visiem sarakstiem.[50]
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
labot šo sadaļuVL-TB/LNNK kampaņu vadīja to veidojošo partiju vadītāji — Roberts Zīle un Raivis Dzintars. Tā kā apvienība tika izveidota 4. jūlijā (dienu pirms aģitācijas perioda sākuma), kampaņa tika sagatavota vēlāk, nekā citām partijām.[51] Kampaņas sauklis bija "Visu Latvijai dodu!", tādējādi izceļot partiju "Visu Latvijai".[47]
Lai arī aģitācijai tika izmantoti tradicionālie informācijas izplatīšanas kanāli — elektroniskie mediji, vides reklāmas, tiešais pasts, tikšanās ar vēlētājiem[47] — vairāki kandidāti izcēlās ar nestandarta pieeju aģitācijas laikā. Piemēram, saraksta līderis Zemgalē, Imants Parādnieks, zirga pajūgā apceļoja Zemgali, apciemojot arī vēlētājus.[60]
Kampaņā apvienība iztērēja 123 904,85 LVL, no kuriem 67 882,93 lati jeb 11,88% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] VL-TB/LNNK iztērēja salīdzinoši maz naudas: mazāk par jebkuru Saeimā iekļuvušo sarakstu, kā arī Saeimā neiekļuvušo PCTVL. 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 15 488 Ls. Viena balss izmaksāja 1,67 Ls, kas ir trešais labākais rādītājs no visiem sarakstiem.[50]
Saeimā neiekļuvušie saraksti
labot šo sadaļu
Vislielāko naudas summu no Saeimā neiekļuvušajiem sarakstiem aģitācijai iztērēja PCTVL. Tā iztērēja 132 324,92 LVL, no kuriem 82 072,36 jeb 14,37% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] Viena balss partijai izmaksāja 9,56 Ls, ierindojot partiju 3. vietā pēc izmaksām par balsi. Otrajā vietā bija apvienība "Atbildība", kura kopumā iztērēja 63 472 LVL. Viena balss izmaksāja 10,34 Ls.[50]
Vienīgais saraksts, kas neizmantoja iespēju rīkot maksas aģitāciju, bija "Pēdējā partija". Tā neiztērēja ne santīma ierobežotajos vēlēšanu izdevumos, tomēr samaksāja 200 LVL, lai izveidotu tās Ministru prezidenta amata kandidātu, putuplasta lelli — Laimes lāci.[50]
Slēptā aģitācija
labot šo sadaļu2010. gada 29. aprīlī Saeima apstiprināja likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī noteikts, ka tā ir aizliegta.[62]
Pēdējās dienās, pirms stājās spēkā aģitācijas ierobežojumi (no 31. maiju līdz 4. jūnijam) LNT katru vakaru no plkst. 21 līdz 23 tika rādīts raidījums "Tautas deklarācijas nedēļa".[63] Tajā tika rakstīta "Tautas deklarācija", kuru vēlāk pieņēma PLL.[64] Raidījumu apmaksāja apvienība "Par labu Latviju", studijas noformējumā tika izmantots tās logotips.[65]
20. augustā vairāki Saeimas deputātu kandidāti no "Vienotības" saraksta KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim iesniedza prasību pārtraukt PLL vēlēšanu kampaņu, jo uzskata, ka LNT raidījums "Latvija, mēs tevi dzirdam" ir slēptā aģitācija un tā pārsniegti likumā atļautie izdevumi partijas reklamēšanai pirms vēlēšanām.[66] PLL atbildēja, KNAB iesniedzot lūgumu pārtraukt "Vienotības" kampaņu, jo tai slēpto reklāmu nodrošina "vairākas Sorosa organizācijas un masu saziņas līdzekļi — sabiedrība par atklātību "Delna", laikraksts "Ir" un TV3 raidījums "Nekā personīga"", turklāt, reklāmas filmā "Vienotība. Dombrovskis. Latvija" premjerministrs V. Dombrovskis darba auto kopā ar apsardzi pozē kamerām, reklāmas filmas vajadzībām organizēta automašīnas un pavadošā eskorta braukāšana, kā arī apvienības priekšvēlēšanu izdevuma vajadzībām organizēta un fotografēta apvienības deputātu kandidātu diskusija Ministru prezidenta zālē.[67] KNAB atbildēja, ka raidījums "Latvija, mēs tevi dzirdam" ir biroja redzeslokā kopš jūnija.[68]
30. septembrī sabiedriskās domas pētījumu centrs "Providus" paziņoja, ka priekšvēlēšanu laikā ir konstatējis 550 iespējamus slēptās aģitācijas gadījumus, visbiežāk šādi materiāli publicēti krievu valodā rakstošajos un raidošajos medijos. Vairāk nekā 300 gadījumos šie materiāli bijuši veltīti PLL, 130 gadījumos — SC, bet pa 30 gadījumiem — "Vienotībai" un ZZS. Atsevišķi slēptās reklāmas gadījumi konstatēti arī citām partijām.[69]
Hokeja klubs Rīgas "Dinamo" vairākkārt tika izmantots slēptajai aģitācijai. Septembrī kluba mājas spēlēs labākos spēlētājus apbalvoja deputātu kandidāti Māris Riekstiņš un Ainārs Šlesers, himnu dziedāja Vents Armands Krauklis, bet sezonas pirmo spēli atklāja Guntis Ulmanis.[70] Spēļu laikā vairāki līdzjutēji rādīja plakātus, uz kuriem bija attēlots numurs 8 un sauklis "Cieti!". "Cieti!" ir PLL reklāmas sauklis un apvienība vēlēšanās startēja ar 8. numuru, tomēr kluba ģenerāldirektors Zigmārs Priede skaidroja, ka plakāti ir domāti, lai atbalstītu Sandi Ozoliņu, kas spēlē ar 8. numuru.[71] 1. oktobrī, dienā pirms vēlēšanām, kad ir aizliegta politiskā aģitācija, Rīgā parādījās reklāmas plakāti, kuros ir redzams Ozoliņš un sauklis "Par labu hokeju! Par labu "Dinamo"!", ko KNAB solīja izvērtēt.[72] Daži no kluba sponsoriem un vadītājiem — Guntis Rāvis, Juris Savickis un Guntis Ulmanis — ir PLL biedri vai atbalstītāji.[70]
Ministru prezidenta kandidāti
labot šo sadaļuPirms vēlēšanām partijas izvirzīja savus kandidātus Ministru prezidenta amatam. Valsts prezidents V. Zatlers, kurš pēc vēlēšanām nominēs Ministru prezidenta kandidātu, ir izteicies, ka "īstie premjera amata kandidāti parādīsies pēc vēlēšanām". Viņš aicināja balsotājus nevērtēt partijas tikai pēc to piedāvātajiem premjera amata kandidātiem, kā arī teicis, ka savu premjera amata kandidāta izvēli nebalstīs vien tajā, kurai partijai būs visvairāk balsu.[73]
Priekšvēlēšanu aptaujas
labot šo sadaļuLaikā līdz 10. Saeimas vēlēšanām balsstiesīgo viedokļa aptaujas veica un publicēja uzņēmumi "Factum", "GfK", "Latvijas Fakti" un "SKDS", informāciju tālāk nododot ziņu aģentūrām, portāliem un laikrakstiem. Tāpat tika veiktas aptaujas par tīkamāko Ministru prezidenta kandidātu un citiem ar vēlēšanām saistītiem tematiem.
Visās vēlētāju aptaujās vislielāko atbalstu ieguva apvienības "Saskaņas Centrs" un "Vienotība", kas vēlēšanās ieguva, attiecīgi, otro un pirmo lielāko balsu skaitu. Visās Ministru prezidentu aptaujās uzvarēja ZZS virzītais Aivars Lembergs.
Debates
labot šo sadaļuLaikā līdz 10. Saeimas vēlēšanām vairāki televīzijas kanāli veica kandidātu debates. Debates latviešu valodā veica Latvijas Televīzija un LNT, bet krieviski — Pirmais Baltijas kanāls.
Tika rīkotas gan sarakstu "lokomotīvju" debates, gan dažādu jomu debates, gan arī Ministru prezidenta kandidātu debates.
Vēlētāju aktivitāte
labot šo sadaļu
Pirmajā balsošanas stundā līdz plkst. 8.00 visā Latvijā nobalsoja 23 579 pilsoņi, savukārt Rīgā — 6504 pilsoņi. Rīgā nobalsoja 1,59% balsstiesīgo, Latvijā — 1,58%. Latvijā uz šajām vēlēšanām bija 1 491 735 balsstiesīgi pilsoņi, bet Rīgā to skaits bija 408 112 vēlētāju.[79]
Līdz plkst. 12.00 Latvijā kopumā nobalsoja 25,29%, Rīgā — 23,19% jeb 94 632 balsstiesīgo. Šajā laikā aktīvākie balsotāji bija vēlētāji Vidzemē, kur vēlēšanu pirmajās piecās stundās kopumā nobalsoja 27,01% vēlētāju. Savukārt zemākā vēlētāju līdzdalība no novadiem bija Zemgalē, kur nobalsojuši 25,18% vēlētāju. Vidzemē — 27,01%, bet Kurzemē 25,65%.
Līdz plkst. 16.00 Latvijā nobalsoja 45,6% no visiem vēlētājiem jeb 680 179 pilsoņi, liecināja Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Vēlētāju aktivitāte bija liela gan Rīgā, gan visā Latvijā. Rīgā pie iecirkņiem veidojās rindas.[80] Vislielākā vēlētāju aktivitāte līdz plkst. 16:00 bija Saulkrastu, Carnikavas un Ādažu novados, kuros nobalsojuši attiecīgi 77,48%, 70,98% un 60,49%.
Kopumā Latvijas vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 934 076 cilvēki jeb 62,62% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte bija Saulkrastu novadā (110,48%), bet viszemākā — Rēzeknes novadā (42,82%).[81]
Aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām
labot šo sadaļu| Laiks | 9. Saeimas vēlēšanas[82] | 10. Saeimas vēlēšanas[81] | ||
|---|---|---|---|---|
| Skaits | Balsstiesīgo % | Skaits | Balsstiesīgo % | |
| 8.00 | 20 513 | 1,42% | 23 579 | 1,58% |
| 12.00 | 342 812 | 23,67% | 377 317 | 25,29% |
| 16.00 | 629 349 | 43,46% | 695 210 | 46,60% |
| 20.00 | 824 370 | 56,93% | 934 076 | 62,62% |
| 22.00 | 873 790 | 60,34% | ||
| Ārpus iecirkņa | 27 383 | 1,89% | nav zināms | nav zināms |
| Kopā | 901 173 | 62,23% | 934 336 | 62,63% |
Rezultāti
labot šo sadaļu| Partijas un apvienības | Balsis | % | Deputātu vietas | Izmaiņa |
|---|---|---|---|---|
| VIENOTĪBA | 301 424 | 31,22 | 33 | +8 |
| Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" | 251 397 | 26,04 | 29 | +12 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 190 025 | 19,68 | 22 | +5 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 74 028 | 7,67 | 8 | +3 |
| Partiju apvienība "Par Labu Latviju" | 73 877 | 7,65 | 8 | -18 |
| "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" | 13 845 | 1,43 | 0 | -5 |
| Ražots Latvijā | 9 381 | 0,97 | 0 | |
| "Pēdējā partija" | 8 458 | 0,88 | 0 | |
| "Par prezidentālu republiku" | 7 101 | 0,74 | 0 | |
| "ATBILDĪBA — sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība" | 6 139 | 0,64 | 0 | |
| "Tautas kontrole" | 4 002 | 0,41 | 0 | |
| "Kristīgi demokrātiskā savienība" | 3 487 | 0,36 | 0 | |
| Partija "Daugava — Latvijai" | 1 661 | 0,17 | 0 | |
| Nederīga balss | 20 684 | 2,14 | ||
| Kopā | 965 509 | 100 | 100 | |
Starptautiskais vērtējums
labot šo sadaļuVēlēšanās tika norīkota ierobežota EDSO/DICB novērotāju misija. Tā sniedza virkni rekomendāciju, ieskaitot:
- atļaut neatkarīgo kandidātu dalību;
- apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem balsstiesības vietējās vēlēšanās;
- dekriminalizēt neslavas celšanu;
- izdot vēlētāju apmācības materiālus minoritāšu valodās, pieļaut minoritāšu valodu lietošanu saskarsmē ar vēlēšanu iestādēm;
- paredzēt stingrākus sodus pārkāpumiem kampaņā;
- pārskatīt lustrācijas ierobežojumus kandidātiem ar nolūku ātri atcelt tos.[83]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ārvalstu mediji uzsver stabilizāciju Latvijas politikā». TvNET. 2006.10.09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2010.11.09.
- ↑ «Saeima izsaka uzticību Aigara Kalvīša valdībai». Delfi. 2006.11.07. Skatīts: 2010.11.09.
- ↑ «Saeima izsaka uzticību Aigara Kalvīša valdībai». Delfi. 2006.11.07. Skatīts: 2010.11.10.
- ↑ «Saeima apstiprina Godmaņa vadīto valdību». Delfi. 2007.12.20. Skatīts: 2010.11.10.
- ↑ «Saeima apstiprina PVN paaugstināšanu; presei piemēro pazemināto likmi (plkst. 04:03)». Delfi. 2008.12.11. Skatīts: 2010.11.12.
- ↑ «SVF valde apstiprina starptautisko aizdevumu Latvijai». Delfi. 2008.12.23. Skatīts: 2010.11.12.
- ↑ «Valsts pārņem 'Parex Bankas' kontrolpaketi (plkst. 23:12)». Delfi. 2008.11.08. Skatīts: 2010.11.12.
- ↑ «Nodibināta partija 'Pilsoniskā savienība' (Papildināts 14:57)». Delfi. 2008.04.26. Skatīts: 2010.11.13.
- ↑ «Nodibināta partija 'Sabiedrība citai politikai'». Delfi. 2008.09.06. Skatīts: 2010.11.13.
- ↑ «Agresīvie protestētāji uzbrūk Saeimai (20:47)». Delfi. 2009.01.13. Skatīts: 2010.11.12.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 «Zatlers draud ar Saeimas atlaišanu 31. martā». TvNET. 2009.01.14. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «Godmanis atkāpjas». Delfi. 2009.02.20. Skatīts: 2010.11.12.
- ↑ «Apstiprina Dombrovska valdību». Delfi. 2009.03.12. Skatīts: 2010.11.13.
- ↑ «Zināmi Latvijas Eiroparlamenta deputāti». Delfi. 2009.06.18. Skatīts: 2010.11.13.
- ↑ «Paraksta RD koalīcijas līgumu». Delfi. 2009.06.29. Skatīts: 2010.11.13.
- ↑ «JL, PS un SCP Saeimas vēlēšanās startēs ar vienu sarakstu». Delfi. 2009.08.24. Skatīts: 2010.07.19.
- ↑ «Partiju apvienību 'Vienotība' dibinās martā». Delfi. 2009.11.19. Skatīts: 2010.07.19.
- ↑ «Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts». Delfi. 2010.03.06. Skatīts: 2010.07.19.
- ↑ «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.31. Skatīts: 2010.08.05.
- ↑ «VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle». Delfi. 2010.07.02. Skatīts: 2010.08.05.
- ↑ «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010.08.05.
- ↑ Ināra Egle, Elizabete Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». diena.lv, 12.06.2010. Skatīts: 26.07.2010.
- ↑ «Saeimas vēlēšanu likums». likumi.lv. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «10.Saeimas vēlēšanas notiks 2010. gada 2. oktobrī». Apollo. 2009.12.25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «Valsts prezidenta paziņojums». TvNET. 2009.01.17. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «Zatlers nerosinās 9.Saeimas atlaišanu». Delfi. 2009.03.31. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ 27,0 27,1 «Vēlēšanu lokomotīves noņemtas no trases». Kas Jauns?. 2010.07.02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. martā. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «Likvidē 'lokomotīvju principu' Saeimas vēlēšanās». Delfi. 2009.02.26. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ Vēlēšanas / Saeimas vēlēšanas / Vēlēšanu apgabali Arhivēts 2010. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
- ↑ «Pirmie vēlēšanu sarakstu CVK iesniedz 'Saskaņas centrs'». Delfi. 2010.07.14. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «10.Saeimas vēlēšanām reģistrēti vēl trīs saraksti». CVK. 2010.07.26. Skatīts: 2010.08.06.[novecojusi saite]
- ↑ «Iesniegts partiju apvienības "ATBILDĪBA - sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība" saraksts». CVK. 2010.07.29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. augustā. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ «Pirmo numuru izlozē PCTVL; 13.saraksts būs KDS». Delfi. 2010.08.06. Skatīts: 2010.08.06.
- ↑ 34,0 34,1 34,2 34,3 «Septiņi kandidāti, iespējams, bijuši VDK aģenti; pieci nedrīkst kandidēt». Delfi. 2010.08.10. Skatīts: 2010.08.11.
- ↑ 35,0 35,1 «CVK no 10.Saeimas sarakstiem izsvītro piecus kandidātus». Delfi. 2010.08.11. Skatīts: 2010.08.11.
- ↑ «Tiesa atceļ CVK lēmumu svītrot no PCTVL saraksta Špaku». delfi.lv. 2010.08.20. Skatīts: 2024.07.13.
- ↑ «TNo KDS kandidātu saraksta izsvītro tiesnesi Briķi». Delfi. 2010.09.08. Skatīts: 2010.09.08.
- ↑ 38,0 38,1 38,2 38,3 «Sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods». Delfi. 2010.06.05. Skatīts: 2010.11.17.
- ↑ «Kārlis Seržants uz laiku pametīs "Degpunktu"». Mango. 2010.07.14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. septembrī. Skatīts: 2010.11.17.
- ↑ «Ašeradens: 'Vienotības' reklāmas kampaņai būs trīs fāzes». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ «Rīgā atklāts "Vienotības" birojs». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2010.06.08. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ «Naktī ar sarkanu krāsu nolieti "Vienotības" biroja logi». TvNET. 2010.08.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. augustā. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ «Bijušajās "Vienotības" biroja telpās tirgo apģērbus un apavus». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2010.11.07. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ «"Vienotība" Dombrovski pretnostata Urbanovičam». Kas jauns?. 2010.08.03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ Elizabete Rutule. «Dombrovskis: laikam citi premjera kandidāti». Diena, 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2010. gada 18. novembrī.
- ↑ «'Vienotības' tautas aptaujā iesaistījušies 173 000 Latvijas iedzīvotāju, par Valdi Dombrovski kā nākamo Ministru prezidentu nobalsojuši 74% aptaujāto». Delfi. 2010.09.29. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ 47,0 47,1 47,2 47,3 «Ko postulē un prognozē partiju "reklāmisti"?». FinanceNET. 2010.10.06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «Vienotības kandidāti Kārkliņu aizved no Stacijas laukuma; Čigānei konflikts Centrāltirgū». Diena. 2010.09.16. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ 49,0 49,1 49,2 49,3 49,4 49,5 «Partijas iesniegušas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas». KNAB. 2010.11.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. septembrī. Skatīts: 2010.11.18.
- ↑ 50,0 50,1 50,2 50,3 50,4 50,5 50,6 «Vienas balss vērtība». Pēdējā partija. 2010.11.10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. decembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ 51,0 51,1 51,2 51,3 51,4 «Partijas izvairīgi runā par tēriņiem un priekšvēlēšanu kampaņas saturu». Kandidāti uz delnas. 2010.07.07. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «Ušakova iesaistīšanās vēlēšanu kampaņā liecinot par SC "īso rezervistu soliņu"». Diena. 2010.09.08. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «Apvienība „Par Labu Latviju!” vienojusies par sadarbību ar 70 nevalstiskajām organizācijām». Par Labu Latviju!. 2010.09.10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. novembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ Jānis Krieviņš. «Latvija jau ir gana cietusi, lai teiktu CIETI». Diena, 2010.09.22.. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «PLL birojā vislielākā interese tikties ar Ārgali un Ločmeli». Apollo. 2010.08.02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «“Vienotība” un PLL izvācas no birojiem». Ir. 2010.10.09. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «"Vienotība" un PLL sacenšas ar busiņu un baloniem». TvNET. 2010.09.01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. septembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ Ināra Egle. «Šlesers tomēr nepārņems Vienotības biroju». Diena, 2010. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 19. novembrī.
- ↑ «Būvvalde liek noņemt Šlesera plakātu Stacijas laukumā». Kas jauns?. 2010.09.01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. septembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «Jēkabpilī noslēdzies Imanta Parādnieka Zemgales ceļojums». Parādnieks Zemgalei. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «Par "Atbildības" ubagu lellēm policija ierosina lietu». Diena. 2010.09.03. Skatīts: 2010.10.10.
- ↑ «Saeima atbalsta slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu». Delfi. 2010.04.29. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «LNT diskutē un raksta tautas deklarāciju». parlabulatviju.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 13. jūlijā.
- ↑ «Tautas deklarācija». Par Labu Latviju!. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 26. novembrī. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ Atis Rozentāls. «papildināta - LNT diskusiju studijas centrā "Par labu Latviju" emblēma». Diena, 2010. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 19. novembrī.
- ↑ «Vienotība prasa pārtraukt PLL slēpto aģitāciju». Ir. 2010.08.20. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ «„Vienotība” un PLL prasa pārtraukt cits cita reklāmas». Kas jauns?. 2010.08.20. Skatīts: 2024.07.13.
- ↑ Aigars Lazdiņš. «LNT raidījums jau ir KNAB uzmanības lokā, par iespējamiem pārkāpumiem klusē». Diena, 2010. gada 20. augustā. Skatīts: 2010. gada 19. novembrī.
- ↑ «'Providus' konstatējis 550 slēptās reklāmas, visvairāk – PLL un SC». Delfi. 2010.09.30. Skatīts: 2010.11.19.
- ↑ 70,0 70,1 «Reklamējas, kā prot: PLL kandidāts Krauklis hokeja spēlē izpilda Latvijas himnu». Vipi. 2010.09.24. Skatīts: 2010.11.20.
- ↑ Kristaps Kārkliņš. «Arī "Dinamo" hokeja spēlē ievelk politisko aģitāciju». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2010. gada 21. septembrī. Skatīts: 2010. gada 20. novembrī.
- ↑ «KNAB: Plakāts ar Ozoliņu ir netieša aģitācija». Ir. 2010.10.01. Skatīts: 2010.11.20.
- ↑ «Zatlers: Īstie premjera kandidāti parādīsies pēc vēlēšanām». TvNET. 2010.08.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. augustā. Skatīts: 2010.09.18.
- ↑ 74,0 74,1 74,2 74,3 74,4 74,5 «Aptaujā par populārāko premjera kandidātu Lembergs un Dombrovskis joprojām līderi». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2010.08.31. Skatīts: 2010.09.18.
- ↑ «PCTVL premjera amata kandidāte - Ždanoka». Delfi. 2010.08.30. Skatīts: 2010.09.18.
- ↑ 76,0 76,1 76,2 76,3 Ģirts Zvirbulis. «Savus premjera amata kandidātus izvirza arī partijas, kurām neprognozē vairāk kā pāris procentu vēlētāju atbalsta». Latvijas Avīze, 2010. gada 7. septembrī. Skatīts: 2010. gada 18. septembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «'Atbildība' par premjera kandidātu izvirza ekonomistu Ivaru Brīveru». Delfi. 2010.09.09. Skatīts: 2010.09.18.
- ↑ «Pēdējās partijas premjers – Laimes lācis». Ir. 2010.09.07. Skatīts: 2010.09.18.
- ↑ No rīta aktīvāk balso gados vecāki iedzīvotāji un ģimenes Arhivēts 2010. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 02.10.2010.
- ↑ Vēlētāji aktīvi visā Latvijā — nobalsojuši 45.6% Arhivēts 2010. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 02.10.2010.
- ↑ 81,0 81,1 «10. Saeimas vēlētāju aktivitāte». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2010.10.02.
- ↑ «9. Saeimas vēlētāju aktivitāte». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. augustā. Skatīts: 2010.10.02.
- ↑ Republic of Latvia parliamentary elections 2 October 2010. OSCE/ODIHR Limited Election Observation Mission Final Report, 2007 — pp. 18-19(angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 10. Saeimas vēlēšanas |