2014. gada ziemas olimpiskās spēles
2014. gada ziemas olimpiskās spēles notika Sočos, Krievijā, no 2014. gada 7. līdz 23. februārim. Šīs bija 22. ziemas olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kuras rīkoja Krievija pēc PSRS sabrukuma.[1] Soči par olimpisko spēļu norises vietu tika nosaukti 2007. gada jūlijā 119. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs startēja vairāk nekā 2800 sportisti, kas pārstāvēja 88 Nacionālās olimpiskās komitejas.
| XXII ziemas olimpiskās spēles | |
|---|---|
 | |
| Norises vieta |
 Soči, Krievija |
| Dalībvalstis | 88 |
| Sportisti | 2 873 |
| Disciplīnas | 98 (15 sporta veidos) |
| Atklāšana | 7. februāris |
| Noslēgums | 23. februāris |
| Oficiāli atklāja | Vladimirs Putins |
| Sportistu zvērests | Ruslans Zaharovs |
| Tiesnešu zvērests | Vjačeslavs Vedeņins |
| Treneru zvērests | Anastasija Popkova |
| Olimpiskā lāpa | Irina Rodņina, Vladislavs Tretjaks |
| Stadions | Soču olimpiskais stadions |
|
| |
Olimpiskajās spēlēs sacensības notika 15 sporta veidos, kopumā tika sadalīti 98 medaļu komplekti. Par ar medaļām bagātākajiem sportistiem kļuva Nīderlandes ātrslidotāja Irēna Vista, kas izcīnīja divas zelta un trīs sudraba medaļas, kā arī Krieviju pārstāvošais korejiešu šorttrekists Viktors Ans, kas izcīnīja trīs zelta un vienu bronzas medaļu. Soču olimpiskajās spēlēs pirmoreiz notika sacensības 12 jaunās disciplīnās. Sacensības notika gan Sočos, gan Krasnajā Poļanā.
Sagatavošanas fāzē organizatori koncentrējās uz telekomunikāciju, elektriskās strāvas un transporta infrastruktūru reģionā. Sākotnēji spēļu budžets tika prognozēts ar 12 miljardiem ASV dolāru, tomēr dažādu faktoru ietekmē tas tika palielināts līdz 51 miljardam,[2] tādējādi pārspējot 2008. gada vasaras olimpiskās spēles Pekinā (44 miljardu ASV dolāru liels budžets ar trīs reizes vairāk organizētajām disciplīnām)[3] kā dārgākās olimpiskās spēles to vēsturē,[4] to tāme pārsniedza visu pārējo ziemas olimpisko spēļu kopējās izmaksas.[5]
Spēļu rīkošanas vietas izvēle
labot šo sadaļuSoči par 22. ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēti 2007. gada 4. jūlijā, pārspējot Dienvidkorejas pilsētu Phjončhanu un Austrijas pilsētu Zalcburgu.
| 2014. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | Valsts | 1. kārta | 2. kārta |
| Soči | Krievija
|
34 | 51 |
| Phjončhana |  Korejas Republika
|
36 | 47 |
| Zalcburga |  Austrija
|
25 | — |
Norises vietas
labot šo sadaļuAr vidējo februāra gaisa temperatūru 8,3 °C un mitru subtropu klimatu Soči ir siltākā pilsēta, kas rīkojusi ziemas olimpiskās spēles.[6]
Soču Olimpiskais parks
labot šo sadaļuSoču Olimpiskais parks tika uzbūvēts Melnās jūras krastā, apmērm 4 km no Krievijas robežas ar Gruziju.[7][8] Šeit arēnas ir koncentrētas ap centrālo ūdens baseinu, kur izbūvēts medaļu laukums. Sočos notika sacensības hokejā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, kērlingā, tāpat šeit atrodas Soču olimpiskais stadions, un bija izvietots galvenais olimpiskais ciemats.
Krasnaja Poļana
labot šo sadaļuKrasnaja Poļanā notika sacensības biatlonā, distanču slēpošanā, frīstaila slēpošanā, snovbordā, kalnu slēpošanā, bobslejā, skeletonā, kamaniņu braukšanā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, šeit atradās arī otrs olimpiskais ciemats.
Spēļu norise
labot šo sadaļuLāpas stafete
labot šo sadaļuOlimpiskās uguns lāpas stafete ilga 123 dienas, stafete bija 64 tūkstošus km gara, kopumā piedalījās 14 tūkstoši lāpneši. Lāpa tika nogādāta Kaukāza augstākajā virsotnē Elbrusā, Baikāla ezera dibenā, Ziemeļpolā un Starptautiskajā kosmosa stacijā (viss notika pirmoreiz stafetes vēsturē).[9]
Olimpiskā uguns tika iedegta 2013. gada 23. septembrī Olimpijā, kad tika uzsākta septiņas dienas ilga stafete Grieķijā un tad tā tika nogādāta Krievijā, kur 7. oktobrī Maskavā tika uzsākta stafete, kas tika noslēgta spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos.[10] Tā bija olimpisko spēļu vēsturē garākā lāpas stafete.
Atklāšanas ceremonija
labot šo sadaļu2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika 2014. gada 7. februārī. Tajā piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēki, klātienē Soču olimpiskajā stadionā to vēroja apmēram 40 tūkstoši cilvēku.
Olimpisko lāpu iededza daiļslidotāja Irina Rodņina un hokejists Vladislavs Tretjaks.[11]
Dalībvalstis
labot šo sadaļuOlimpiskajās spēlēs piedalījās rekordskaits dalībvalstu (88),[12] tika pārspēts iepriekšējo olimpisko spēļu rekords (82 dalībvalstis). Soču olimpiskajās spēlēs debiju ziemas olimpiskajās spēlēs piedzīvoja septiņas valstis: Austrumtimora, Dominika, Malta, Paragvaja, Togo, Tonga un Zimbabve.[13] Vēl sešas valstis atgriezās, kas nebija piedalījušās iepriekšējā ziemas olimpiādē: Britu Virdžīnas, Filipīnas, Luksemburga, Taizeme, Virdžīnu salas. Savukārt septiņu valstu delegācijas, kas bija iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs, šoreiz nepiedalījās: Alžīrija, Dienvidāfrika, Etiopija, Gana, Kolumbija, Korejas TDR, Senegāla.
Indijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās zem Starptautiskās Olimpiskās komitejas karoga, ar tādu devās atklāšanas parādē, jo bija diskvalificēti saistībā ar balsošanas procesu Indijas Olimpiskajā komitejā. 11. februārī diskvalifikācija tika atcelta un Indija atzīta par pilntiesīgu dalībvalsti.
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Sporta veidi
labot šo sadaļuSoču olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 98 medaļu komplekti 15 sporta veidos. Spēļu programma bija iekļautas 12 jaunas disciplīnas, tādējādi šīs bija sacensību veidu skaita ziņā plašākās ziemas olimpiskās spēles vēsturē.[14] Soču olimpiskajās spēlēs sacensības notika šādos sporta veidos (izcelti sporta veidi, kuros pieteikti Latvijas sportisti):
|
|
|
|
Medaļu kopvērtējums
labot šo sadaļuPēc apsūdzībām dopinga provju viltošanā 2017. gada novembrī un decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas vairākiem Krievijas Federācijas sportistiem, līdz ar to zemāk esošais medaļu sadalījums var mainīties[15] (šajā tabulā iespējamās izmaiņas nav ņemtas vērā). 2018. gada februārī lielāko daļu Krievijas sportistu Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa Lozannā attaisnoja, un tālākais olimpisko medaļu liktenis nav skaidrs.
Mājinieki
Latvija
| V | NOK | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  Krievija |
11 (13) | 9 (11) | 9 | 29 (33) |
| 2 |  Norvēģija |
11 | 5 | 10 | 26 |
| 3 |  Kanāda |
10 | 10 | 5 | 25 |
| 4 |  ASV |
9 | 9 (7) | 10 (12) | 28 |
| 5 |  Nīderlande |
8 | 7 | 9 | 24 |
| 6 |  Vācija |
8 | 6 | 5 | 19 |
| 7 |  Šveice |
7 (6) | 2 (3) | 2 | 11 |
| 8 |  Baltkrievija |
5 | 0 | 1 | 6 |
| 9 |  Austrija |
4 | 8 | 5 | 17 |
| 10 |  Francija |
4 | 4 | 7 | 15 |
| 19/20 |  Latvija |
1 (0) | 1 (2) | 3 (2) | 5 (4) |
| 11–26 | Atlikušās NOK | 21 | 34 | 32 | 89 |
| Kopā (26 NOK) | 99 | 97 | 99 | 295 | |
Latvijas komandas sniegums
labot šo sadaļuMedaļu skaita ziņā (5: viena zelta, viena sudraba, 3 bronzas) šīs bija Latvijai veiksmīgākās ziemas olimpiskās spēles pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijai šīs bija desmitās ziemas olimpiskās spēles, to pārstāvēja 58 sportisti, kas startēja deviņos sporta veidos,[16] ieskaitot Latvijas hokeja izlasi. Latvijas sportistu skaits delegācijā bija tieši tikpat liels, cik iepriekšējās divās ziemas olimpiskajās spēlēs, un Latvijai bija 20. lielākā delegācija.
Pēc apsūdzībām dopinga provju viltošanā 2017. gada novembrī un decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas vairākiem Krievijas Federācijas sportistiem. 2018. gada februārī lielāko daļu Krievijas sportistu Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa Lozannā attaisnoja, taču 2019. gada martā SOK pieņēma gala lēmumu piešķirt vairākas Krievijas izlases izcīnītās medaļas citu valstu, tostarp Latvijas, komandām.[17]
Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu ieguva zelta medaļas, bet bobsleja divniekos Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas. Skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics un Juris Šics ieguva bronzas medaļas un arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics un Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ieguva ceturto vietu. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieņēma 8. vietu.
Atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesa hokejists Sandis Ozoliņš,[18] savukārt noslēguma ceremonijā — bobslejists Daumants Dreiškens.[19]
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Olimpiskās spēles
- Ziemas olimpiskās spēles
- 2014. gada ziemas paraolimpiskās spēles
- Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi
- PSRS/Krievijā notikušās olimpiskās spēles
- 1980. gada vasaras olimpiskās spēles — Maskava
- 2014. gada ziemas olimpiskās spēles — Soči
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ PSRS rīkoja 1980. gada vasaras olimpiskās spēles.
- ↑ Oliphant, Roland. «Sochi: chaos behind the scenes of world's most expensive Winter Olympics». Daily Telegraph, 2013. gada 30. oktobris. Skatīts: 2014. gada 5. februāris.
- ↑ The Waste and Corruption of Vladimir Putin's 2014 Winter Olympics, businessweek, January 02, 2014
- ↑ Owen Gibson. «Sochi 2014: the costliest Olympics yet but where has all the money gone?». The Guardian, 2013. gada 9. oktobris. Skatīts: 2014. gada 6. februāris.
- ↑ «Soči 2014: Vēl nedzirdēti olimpiādes skaitļi un fakti». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 15. februārī.
- ↑ Vancouver Olympics: Embarrassed Russia looks to 2014 Sochi Olympics The Christian Science Monitor, 1 March 2010
- ↑ «Sochi's mixed feelings over Olympics». BBC News. 2008. gada 26. novembris. Skatīts: 2014. gada 17. janvāris.
- ↑ Russian Deputy PM leads Sochi delegation to inspect Munich Olympic Park Inside the Games, 22 May 2010
- ↑ «Sochi welcomes 2014 Winter Olympics with traditional Russian hospitality». En.itar-tass.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-24. Skatīts: 2014-02-07.
- ↑ «Russia anti-gay law casts a shadow over Sochi's 2014 Olympics». Washington Post. Skatīts: 2013. gada 29. septembris.
- ↑ Sam Sheringham. «Sochi 2014: Winter Olympics opens with glittering ceremony». BBC, 2014. gada 7. februāris. Skatīts: 2014. gada 7. februāris.
- ↑ «Record 88 nations to participate in Winter Games». Global News (Sochi, Russia). Associated Press. 2014. gada 2. februāris. Skatīts: 2014. gada 2. februāris.
- ↑ Eric MacKenzie. «Sochi Spotlight: Zimbabwe's first Winter Olympian». Pique Newsmagazine (Whistler, British Columbia, Canada), 2014. gada 16. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: 2014. gada 16. janvāris.
- ↑ «Rogge announces three new disciplines for Sochi 2014». Russia Today. TV-Novosti. 2011. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijs.
- ↑ SOK arī Zubkovam atņem Sočos izcīnīto zeltu, dodot iespēju Melbārža četriniekam kļūt par olimpiskajiem čempioniem ritakafija.lv pēc LETA informācijas 2017. gada 24. novembrī
- ↑ «Latvijas olimpieši Sočos: Nosaukti visi 58 braucēji». Diena.lv. 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2014. gada 21. janvārī.
- ↑ «Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-03-27. Skatīts: 2019-03-28.
- ↑ «Latvijas karogu Sočos nesīs Sandis Ozoliņš». Sportacentrs.com. 2014. gada 29. janvārī. Skatīts: 2014. gada 29. janvārī.
- ↑ «Noslēguma ceremonijā Latvijas karogu nesīs Dreiškens». Sportacentrs.com. 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2014. gada ziemas olimpiskās spēles.- Oficiālā tīmekļa vietne
