Sociālais medijs
Sociālais medijs ir interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.[1][2][3]
Kopīgās iezīmes
labot šo sadaļuPatlaban pieejamo savrupo un iebūvēto sociālo mediju pakalpojumu daudzveidība ievieš definīcijas problēmas; tomēr ir dažas kopīgas iezīmes:
- Sociālie mediji ir interaktīvas interneta lietojumprogrammas.[2][4]
- Lietotāja radīts saturs, piemēram, teksta ziņas vai komentāri, digitāli fotoattēli vai video un dati, kas ģenerēti, izmantojot visas tiešsaistes mijiedarbības, ir sociālo mediju dzīvības avots.[2][4]
- Lietotāji izveido pakalpojumam atbilstošus profilus un identitātes tīmekļa vietnei vai lietotnei, ko izstrādā un uztur sociālo mediju organizācija.[2][5]
- Sociālie mediji veicina sociālo tīklošanos tiešsaistē, savienojot lietotāja profilu ar citu personu vai grupu profilu.[2][5]
Tomēr bieži sociālie mediji tiek jaukti ar tiešsaistes sociālajiem tīkliem,[nepieciešama atsauce] kas ir tīmekļa vietnes, kurās, reģistrējoties un izveidojot individuālo profilu, ir iespējams kontaktēties un sazināties ar citiem lietotājiem.
Vēsture
labot šo sadaļuSociālo mediju saknes ir meklējamas 1840. gada telegrāfa ieviešanā ASV.[6] 1960. gadā ieviestā ''PLATO'' sistēma, kas tika izstrādāta Ilinoisas universitātē un pēc tam komerciāli izplatīja Control Data Corporation, piedāvāja agrīnas sociālo mediju funkciju formas ar 1973. gada jauninājumiem, piemēram, Notes, PLATO ziņojumu un foruma lietojumprogrammu.
GeoCities bija viena no agrākajām sociālo mediju vietnēm, kas parādījās 1994. gada novembrī, kam sekoja Classmates 1995. gada decembrī un Six Degrees 1997. gada maijā. Six Degrees uzskata par pirmo sociālās tīklošanās vietni, jo tajā bija iekļauti profili, draugu saraksti un skolas piederība, ko varēja izmantot reģistrētie lietotāji. Tiešsaistes dienasgrāmatu platformu LiveJournal izveidoja 1999. gada aprīlī. Korporatīvo un uz darbu vērsto vietni LinkedIn izveidoja 2003. gada maijā, MySpace 2003. gada augustā, Facebook 2004. gada februārī, Yahoo! 360 ° 2005. gada martā; mikroblogošanas platformu Twitter 2006. gada jūlijā; Tumblr — 2007. gada jūlijā; Google+ — 2011. gada februārī.[7][8]
2024. gada novembrī Austrālijas valdība nolēma pieņemt likumu, kas aizliedz bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus.[9]
Definīcija un klasifikācija
labot šo sadaļuTas, ka sociālie mediji attīstās atsevišķi un tajos iebūvēti mediju pakalpojumi, rada definīcijas grūtības[2] Tomēr mārketinga un sociālo mediju eksperti mediji un piekrīt, ka sociālajiem medijiem ir šādi veidi:[10]
- blogi,
- uzņēmējdarbības tīklu vietnes,
- sadarbības projekti,
- uzņēmumu sociālo tīklu vietnes,
- forumi,
- mikroblogi,
- fotoattēlu koplietošanas vietnes,
- produktu/pakalpojumu pārskatīšanas vietnes,
- sociālās grāmatzīmju vietnes,
- sabiedriskās spēles,
- sociālo tīklu vietnes,
- video koplietošanas vietnes
- virtuālās pasaules.[10]
Sociālos medijus var definēt pēc to spējas apvienot cilvēkus, kaut arī tie izmanto būtiski atšķirīgas tehnoloģijas, piemēram, telefons un telegrāfs arī ir sociālie mediji.[11]
Mobilie sociālie mediji
labot šo sadaļuMobilie sociālie mediji atsaucas uz sociālo mediju izmantošanu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros. Mobilie sociālie mediji ir noderīgs mobilā mārketinga pielietojums, jo lietotāja radīta satura izveide, apmaiņa un aprite var palīdzēt uzņēmumiem veikt mārketinga izpēti, komunikāciju un attiecību attīstību[12] Andreass Kaplans definē šādas mobilo sociālo mediju lietojumprogrammas:[12]
Vietas taimeri (atrašanās vieta un laiks): ziņojumu apmaiņa, kas attiecas galvenokārt uz vienu konkrētu atrašanās vietu vienā noteiktā laikā (piemēram: Facebook atrašanās vietas, WhatsApp, Foursquare).
Kosmiskie lokatori (tikai atrašanās vietas sensitīvi): ziņojumu apmaiņa, kas attiecas uz vienu konkrētu atrašanās vietu, kas ir atzīmēta noteiktā vietā un vēlāk izlasīta citās vietās (piemēram: Yelp, Qype, Tumblr, Fishbrain).
Ātrie taimeri (tikai attiecībā uz laiku): tradicionālo sociālo mediju mobilo lietotņu pārsūtīšana, lai palielinātu tūlītējību (piemēram: publicējot Twitter ziņojumus vai Facebook statusa atjauninājumus).
Lēni taimeri (ne atrašanās vietas, ne laika ziņa): tradicionālo sociālo mediju lietojumprogrammu pārsūtīšana uz mobilajām ierīcēm (piemēram: YouTube video skatīšanās vai Vikipēdijas raksta lasīšana/rediģēšana).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kietzmann, Jan H.; Kristopher Hermkens (2011). "Social media? Get serious! Understanding the functional building blocks of social media" Arhivēts 2019. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Business Horizons (Submitted manuscript). 54 (3): 241—251. doi:10.1016/j.bushor.2011.01.005 Arhivēts 2019. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Obar, Jonathan A.; Wildman, Steve (2015). "Social media definition and the governance challenge: An introduction to the special issue". Telecommunications Policy. 39 (9): 745—750. doi:10.1016/j.telpol.2015.07.014.
- ↑ "Sociālie mediji". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 07.11.2023)
- ↑ 4,0 4,1 Kaplan Andreas M.; Haenlein Michael (2010). "Users of the world, unite! The challenges and opportunities of social media". Business Horizons. 53 (1): 61. doi:10.1016/j.bushor.2009.09.003.
- ↑ 5,0 5,1 boyd, danah m.; Ellison, Nicole B. (2007)."Social Network Sites: Definition, History, and Scholarship". Journal of Computer-Mediated Communication. 13 (1): 210—30. doi:10.1111/j.1083-6101.2007.00393.x.
- ↑ "The definitive history of social media" Arhivēts 2020. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē.. The Daily Dot. online. September 11, 2016. Retrieved 2018-02-05.
- ↑ "Then and now: a history of social networking sites". CBS News. online. February 4, 2014. Retrieved 2018-02-05.
- ↑ Barbara Ortutay (May 19, 2012). "Beyond Facebook: A look at social network history". Associated Press. online. Retrieved 2018-05-11.
- ↑ Austrālija aizliegs bērniem izmantot sociālos medijus lsm.lv 2024. gada 7. novembrī
- ↑ 10,0 10,1 Aichner, T.; Jacob, F. (March 2015). "Measuring the Degree of Corporate Social Media Use". International Journal of Market Research. 57 (2): 257—275. doi:10.2501/IJMR-2015-018.
- ↑ Schejter, A.M.; Tirosh, N. (2015). ""Seek the meek, seek the just": Social media and social justice". Telecommunications Policy. 39 (9): 796—803. doi:10.1016/j.telpol.2015.08.002.
- ↑ 12,0 12,1 Kaplan, Andreas M. (March—April 2012). "If you love something, let it go mobile: Mobile marketing and mobile social media 4x4". Business Horizons. 55 (2): 129—139. doi:10.1016/j.bushor.2011.10.009.