Agnese Krivade

Agnese Krivade (dzimusi 1981. gada 22. jūlijā) ir latviešu māksliniece, publiciste un dzejniece.

Agnese Krivade Personīgā informācija Dzimusi 1981. gada 22. jūlijā (43 gadi) Rīga, Latvija Tautība latviete

Literārā darbība Nodarbošanās dzejniece Valoda latviešu valoda Žanri dzeja, laikmetīgā māksla

Biogrāfija

Dzimusi 1981. gadā. Vidzemes augstskolā ieguvusi bakalaura grādu sabiedriskajās attiecībās. Strādājusi par žurnālisti, darbojusies sabiedrisko attiecību un reklāmas jomā. Autore ir rakstījusi kultūras slejas laikrakstam „Diena”, literatūras kritikas par latviešu un cittautu dzeju un prozu. A. Krivades dzejoļi un stāsti publicēti literatūras mēnešrakstā „Karogs”, laikraksta „Diena” pielikumā „Kultūras Diena” un laikrakstā „Kultūras Forums”. Prozas darbi iekļauti dažādos latviešu stāstu krājumos. 2007. gadā izdots pirmais dzejoļu krājums „Bērnība”.

Dzeja

Krivade pirmo dzejoli uzrakstīja 10. klasē, kad skolotāja lika rakstīt haikas, bet dzejniecībai nopietni pievērsusies 22 gadu vecumā.

Literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš dzejoļu krājuma „Bērnība” recenzijā Krivades dzeju raksturojis šādi: „plašais emociju spektrs dara Krivades dzeju pievilcīgu: rakņāšanos pa esamības mēsliem līdzsvaro spēcīgi apjausta garīgā vertikāle, izmisīgie pūliņi savu ikdienas pieredzi un kaislību mākto personību saredzēt tajā pašā telpā, kurā nevalda pazemojošie sociālie un bioloģiskie likumi, bet ticība un žēlastība. Pagaidām šķiet, ka dzejoļos sastopams galvenokārt šī spektra zemais, negatīvais gals.”

Dzejniece bijusi iesaistīta vairākos Latvijas kultūras un literatūras skandālos. 2005. gadā piedaloties Latvijas Televīzijas raidījuma „100 g kultūras” diskusijā "Vai rakstnieks ir sociālpolitiska figūra?”, Krivade lubeņu lasītājus nosauca par „lohiem” (no krievu: лох — 'pamuļķis'), bet raidījuma vadītājs dzejnieks Rihards Bargais izteica piezīmi par Valsts prezidentes Vairu Vīķes-Freibergas vārda kopīgo sakni ar vārdu „vairošanās” un Latvijas demogrāfijas uzlabošanai aicināja viņu „sniegt vienu brīnišķīgu vairošanās paraugstundu kaut kur Doma laukumā”, par ko vēlāk iesniedza atlūgumu no raidījuma vadītāja amata.

Otrs skandāls izcēlās 2015. gada 28. septembrī pēc incidenta Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotājai Ivetai Ratinīkai tika izteikts neoficiāls aizrādījums par Krivades dzejoļa „ō” analīzi stundas laikā. Dzejolī izmantoti vairāki krievu lamuvārdi, kas raisīja sabiedrības diskusiju par to, vai šāds materiāls ir apskatāms vidusskolas klasē. Reaģējot uz skandālu, toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzdeva Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, un savā Facebook kontā publicēja paša veiktu Krivades dzejoļa atdzejojumu krievu valodā. Pēc vairāku tulkotāju iniciatīvas tika apkopoti dzejoļa "Ō" tulkojumi arī daudzās citās pasaules valodās (franču, angļu, itāļu, vācu, japāņu, grieķu, poļu, ivritā u.c.), un diskusija par dzejā izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem ieguva starptautisku rezonansi.^{[nepieciešama atsauce]}

Latvijas sabiedrība dzejoļa aizliegumu mācību stundā saistīja ar 2015. gadā apstiprinātajiem grozījumiem Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Šo grozījumu iniciatore bija Rīgas mēra Nila Ušakova partijas biedrene Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Daudzi literāti un kultūras cilvēki, tostarp Jānis Rokpelnis un Liāna Langa, šoreiz iebilda pret to, ka literāru tekstu uzskata par nepiedienīgu, it īpaši gadījumā, kad tā izteiksmes līdzekļi tiek analizēti un skaidroti. Daudzi šajā situācijā saskatīja cenzūras iezīmes.^{[nepieciešama atsauce]}

Bibliogrāfija

Dzejoļu krājumi

• „Bērnība”. Rīga: Neputns, 2007