Pilsoniskā savienība
| Pilsoniskā savienība | |
|---|---|
| |
| Vadītājs | Ģirts Valdis Kristovskis |
| Dibināta | 2008. gada 26. aprīlī |
| Likvidēta | 2011. gada 6. augustā |
| Ideoloģija | mērens nacionālisms |
| Skatīt arī | Latvijas politika |
Pilsoniskā savienība bija politiskā partija Latvijas Republikā, kas dibināta 2008. gada 26. aprīlī. Partiju vadīja tās priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un vēlēta valde: Arvils Ašeradens, Ina Druviete, Ilma Čepāne, Rolands Irklis, Sandra Kalniete, Kārlis Kamradzis, Didzis Konuševskis, Janīna Kursīte-Pakule, Līvija Plavinska, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Astrīda Vītola, Ilze Vergina un Ilze Viņķele.
Pēc 10. Saeimas vēlēšanām 2011. gada 6. augustā "Pilsoniskā savienība" kopā ar partijām "Jaunais laiks" un "Sabiedrība citai politikai" izveidoja partiju "Vienotība".
Izveide
labot šo sadaļu2008. gada 31. janvārī Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Kārlis Šadurskis un Ina Druviete paziņoja par izstāšanos no "Jaunā laika" 9. Saeimas frakcijas. Nākamās nedēļas laikā Sandra Kalniete un no TB/LNNK ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis paziņoja par biedrības dibināšanu, uz kuras pamata vēlāk tiks veidota jauna partija. Politiskā partija Pilsoniskā savienība tika dibināta 2008. gada 26. aprīlī. Uz dibināšanas sapulci bija pulcējušies vairāk kā 250 cilvēku, kuri pieņēma partijas programmu. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Sandra Kalniete. Par viņas vietnieku tika ievēlēts Ģirts Valdis Kristovskis. Vēl partijas valdē darbojās Ilze Viņķele, Jānis Bakmanis, Ina Druviete, Andris Grīnis, Rolands Irklis, Kārlis Kamradzis, Didzis Konuševskis, Līvija Plavinska, Linards Počs, Anna Seile, Raitis Sijāts, Kārlis Šadurskis un Ilze Vergina. 2009. gada martā partijā bija 570 biedri.[1]
2009. gada 20. aprīlī par Pilsoniskās Savienības jauno vadītāju tika ievēlēts Ģ. V. Kristovskis. Jaunievēlētajā valdē strādāja Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Anna Seile, Janīna Kursīte-Pakule, Kārlis Šadurskis, Didzis Konuševskis, Rolands Irklis, Inese Vaidere, Kārlis Kamradzis, Andris Grīnis, Līvija Plavinska, Ina Druviete, Ilze Vergina un Ilze Viņķele.
Darbība
labot šo sadaļu9. Saeimā Pilsonisko savienību pārstāvēja deputātu grupa, kas darbojās pozīcijā un sastāvēja no 6 deputātiem: Annas Seiles (frakcijas vadītāja), Ilmas Čepānes (frakcijas vadītājas vietniece), Gunāra Laicāna, Inas Druvietes, Janīnas Kursītes un Kārļa Šadurska. Tika deklarēts, ka atšķirībā no citām partijām, Pilsoniskajā savienībā deputāti neveido kopēju pozīciju, bet gan patur tiesības balsot individuāli, tādējādi atbildot savu vēlētāju priekšā.[nepieciešama atsauce] Pieci Pilsoniskās savienības deputāti atbalstīja Latvijas ekonomikas glābšanas plānus 2008. gada 11. decembra sēdē.
Pilsoniskā savienība Eiropas parlamentā bija pārstāvēta ar 2 deputātiem - Sandru Kalnieti un Inesi Vaideri, kuras abas strādāja Eiropas Tautas partijas grupā. S. Kalniete strādāja Iekšējā tirgus un Patērētāju aizsardzības komitejā, Lauksaimniecības komitejā un Sieviešu tiesību un dzimuma vienlīdzības komitejā. I. Vaidere strādāja Ārlietu komitejā un Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas mandātu darbam EP ieguva arī Kārlis Šadurskis.
2009. gada jūnijā Rīgas Domes vēlēšanās par Pilsonisko savienību nobalsoja 18,9%, kas bija otrs labākais rezultāts. No PS Rīgas Domē tika ievēlēti Ģirts Valdis Kristovskis, Mārtiņš Šics, Juris Viņķelis, Mārtiņš Zandbergs, Antra Sakne, Dāvis Stalts, Dainis Stalts, Jānis Atis Krūmiņš, Jānis Šiliņš, Jānis Mārtiņš Skuja, Māris Puriņš un Tālis Veismanis. PS Rīgas Domē atradās opozīcijā.
Darbam Latvijas valdībā 2010. gada novembrī PS izvirzīja partijas priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski, kurš kļuva par Ārlietu ministru. PS biedrs Andris Vilks pildīja Finanšu ministra pienākumus, kamēr PS biedre un "Lietussargu grupas" vadītāja Sarmīte Ēlerte kļuva par Kultūras ministri.