Vikipēdija

Starptautiskais Valūtas fonds

starptautiska finanšu institūcija

Starptautiskais Valūtas fonds, saīsinājumā SVF (angļu: International Monetary Fund, IMF), ir starptautiska finanšu institūcija, kas dibināta 1944. gadā, lai nodrošinātu pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un monetāro sadarbību, veicinātu starptautisko tirdzniecību un sekmētu dalībvalstu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību.[1] Starptautiskais Valūtas fonds darbojas kā platforma, kur dalībvalstis sadarbojas, lai risinātu finanšu problēmas, nodrošinātu valūtas kursu stabilitāti un veicinātu monetāro politiku saskaņotību.[1] Starptautiskā Valūtas fonda nozīme pasaules saimniecībā ir ievērojama, jo tā piedāvā finansiālu atbalstu un tehnisko palīdzību valstu valdībām un centrālajām bankām, kuras saskaras ar maksājumu bilances problēmām vai ekonomiskām krīzēm. Tā sniedz analīzi un rekomendācijas par fiskālo politiku, monetāro pārvaldību un strukturālajām reformām, kā arī palīdz stiprināt valstu institucionālo kapacitāti.

  • Starptautiskais Valūtas fonds
  • International Monetary Fund
SVF centrālais birojs Vašingtonā
Abreviatūra SVF, IMF
Izveidots 1944. gada 1. jūlijā
Tips starptautiska finanšu institūcija
Mērķis nodrošināt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un monetāro sadarbību, sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību
Galvenā mītne Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis
Koordinātas 38°53′56.42″N 77°2′39.21″W / 38.8990056°N 77.0442250°W / 38.8990056; -77.0442250Koordinātas: 38°53′56.42″N 77°2′39.21″W / 38.8990056°N 77.0442250°W / 38.8990056; -77.0442250
Darbības
 vispasaules
Dalībnieki
 191 dalībvalsts[1]
Oficiālās valodas
 angļu valoda[2]
Izpilddirektore
 Valsts karogs: Bulgārija Kristalina Georgijeva
Jumta organizācija
 Apvienoto Nāciju Organizācija[3]
Personāls
 2908[4]
Tīmekļa vietne www.imf.org

Galvenās Starptautiskā Valūtas fonda funkcijas ir ekonomiskā uzraudzība, finanšu resursu piešķiršana dalībvalstīm krīzes situācijās un konsultatīvā atbalsta nodrošināšana. SVF mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, mazināt nabadzību un nodrošināt pasaules saimniecības stabilitāti. Starptautiskā Valūtas fonda centrālais birojs atrodas Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. 2025. gadā Starptautiskais Valūtas fonds apvienoja 191 valsti.[1] Latvija Starptautiskajā Valūtas fondā uzņemta 1992. gada maijā.[5]

Vēsture

labot šo sadaļu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tika dibināts 1944. gada 1. jūlijā Bretonvudsas konferencē, kas notika Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņūhempšīras štatā. Konference pulcēja 44 valstu pārstāvjus, kuri meklēja veidus, kā pēc Otrā pasaules kara veidot stabilu un ilgtspējīgu pasaules finanšu sistēmu. Galvenie dibināšanas iemesli bija nepieciešamība novērst starpkaru perioda problēmas, piemēram, valūtu devalvācijas sacensību, protekcionismu un pasaules saimniecības nestabilitāti. SVF tika izveidots ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību, stabilizēt valūtas kursus un nodrošināt finanšu resursus valstīm ar maksājumu bilances problēmām.

1947. gadā Starptautiskais Valūtas fonds pievērsās dalībvalstu valūtas stabilitātes uzturēšanai un pēckara saimniecības atjaunošanai. Bretonvudsas sistēma, kas balstījās uz zelta standartu un fiksētiem valūtas kursiem attiecībā pret ASV dolāru, darbojās līdz 1971. gadam, kad ASV atteicās no dolāra konvertēšanas zeltā.[6] Pēc tam SVF pielāgojās mainīgajiem apstākļiem un pārgāja uz peldošo valūtas kursu sistēmu. Līdz ar 20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumu SVF piedzīvoja vairākas reformas, lai atbilstu globalizācijas un ekonomikas pārmaiņām. Tika ieviesti jauni aizdevumu instrumenti, pastiprināta uzmanība pievērsta nabadzības mazināšanai, un pieņemti pasākumi, lai palielinātu pārvaldības caurskatāmību un dalībvalstu balsu līdzsvaru.

SVF ir bijusi liela loma vairākās globālajās un reģionālajās finanšu krīzēs. 1997. gadā organizācija sniedza aptuveni 35 miljardu ASV dolāru finansiālu atbalstu Āzijas ekonomiskās krīzes skartajām valstīm, tostarp Dienvidkorejai, Indonēzijai un Taizemei, nodrošinot aizdevumus un palīdzot veikt strukturālās reformas.[7] 2008. gada globālās finanšu krīzes laikā SVF paplašināja savu resursu bāzi un piedāvāja jaunas programmas, lai atbalstītu gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis. Pēc COVID-19 pandēmijas sākuma 2020. gadā SVF nodrošināja ārkārtas finanšu palīdzību un parāda atvieglojumus vairāk nekā 90 valstīm, palīdzot mazināt pandēmijas ekonomisko ietekmi.[8]

Mūsdienās SVF saglabā būtisku lomu globālās finanšu stabilitātes nodrošināšanā, piedāvājot atbalstu valstīm ar finanšu grūtībām un veicinot ekonomiskās reformas visā pasaulē.

Organizācija un vadība

labot šo sadaļu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst 191 dalībvalsts. Tās struktūra un vadības mehānismi ir veidoti tā, lai nodrošinātu dalībvalstu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pārraudzītu organizācijas darbību.

SVF struktūru veido vairākas galvenās institūcijas. Katra dalībvalsts piedalās SVF darbībā, iemaksājot kvotas, kas nosaka tās balsstiesības un finanšu saistības. Kvotas tiek aprēķinātas, balstoties uz valsts saimniecības lielumu un nozīmību pasaules saimniecībā. Vēl ir valde, kas sastāv no visu dalībvalstu pārstāvjiem, un tā ir augstākā lēmējinstitūcija. Tā sanāk kopā vienu reizi gadā, lai apspriestu stratēģiskos jautājumus un pieņemtu svarīgus lēmumus par SVF politiku un darbības virzieniem. savukārt izpilddirekcija ir atbildīga par SVF ikdienas darbību. Tajā ir 24 izpilddirektori, kuri pārstāv dalībvalstis vai to grupas. Lielākās saimniecības, piemēram, ASV, Ķīnas un Japānas saimniecības, tiek pārstāvētas individuāli, savukārt mazākās valstis tiek grupētas reģionālās kopās.

Lēmumu pieņemšana SVF notiek, pamatojoties uz balsstiesībām, kuras atbilst dalībvalstu kvotām. Lai pieņemtu svarīgus lēmumus, nepieciešams pārliecinošs vairākums, piemēram, 85% balsu. Lielākās saimniecības, tostarp ASV, Eiropas Savienība un Japāna, ievērojami ietekmē SVF lēmumus, pateicoties lielajai kvotu daļai.

SVF vadītājs ir izpilddirektors, kurš atbild par organizācijas stratēģisko vadību un darbības uzraudzību. Viņu ievēl uz piecu gadu termiņu, un viņš pārrauga gan izpilddirekciju, gan SVF darbiniekus. Izpilddirektore pārstāv Starptautisko Valūtas fondu starptautiskās sarunās un ir galvenā persona, kas vada dialogu ar dalībvalstu valdībām par ekonomisko politiku un reformām. Kristalina Georgijeva ir SVF izpilddirektore kopš 2019. gada 1. oktobra, un 2024. gada 1. oktobrī viņa tika iecelta uz otro termiņu.[9]

SVF galvenais birojs atrodas Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Papildus tam dažādās pasaules daļās SVF uztur reģionālos birojus, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību ar dalībvalstīm un sniegtu tehnisko palīdzību. Reģionālie biroji atrodas, piemēram, Parīzē, Tokijā un citos svarīgos finanšu centros.[10] Šāda struktūra nodrošina SVF klātbūtni globālā mērogā un efektīvu atbalsta sniegšanu dalībvalstīm.

Darbības principi

labot šo sadaļu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) darbojas saskaņā ar principiem, kas veicina globālo finanšu stabilitāti un monetāro sadarbību, nodrošina starptautiskās tirdzniecības attīstību un palīdz dalībvalstīm pārvarēt ekonomiskās grūtības. Tās darbība balstās uz kvotu sistēmu, finanšu resursu piesaisti un nosacījumu politiku, kas tiek īstenota, sniedzot aizdevumus un tehnisko palīdzību.

SVF dalībvalstu finansiālo dalību un ietekmi organizācijā nosaka kvotu sistēma.[11] Katrai valstij tiek piešķirta kvota, kas ir proporcionāla tās saimniecības lielumam un nozīmei pasaules saimniecībā. Kvota nosaka valsts iemaksas apjomu SVF fondos, aizdevumu apjomu, ko valsts var saņemt no SVF, un valsts balsstiesības lēmumu pieņemšanā. Balsošanas tiesības ir sadalītas, balstoties uz kvotām, tādēļ lielākajām saimniecībām, piemēram, ASV, Ķīnai un Eiropas Savienībai, ir lielāka ietekme uz SVF lēmumiem. Tomēr, lai nodrošinātu godīgumu, svarīgākos lēmumus pieņem, izmantojot pārliecinoša vairākuma principu, kas bieži pieprasa 85% balsu atbalstu.

SVF finanšu resursi galvenokārt veidojas no dalībvalstu iemaksām, kas tiek veiktas kvotu formā. Kvotas daļa tiek iemaksāta nacionālajā valūtā, bet pārējā daļa brīvi konvertējamā valūtā, piemēram, ASV dolāros vai eiro. Papildus kvotām SVF izmanto arī papildu aizņemšanās mehānismus, piemēram, Jauno aizņemšanās līgumu (New Arrangements to Borrow, NAB), lai palielinātu pieejamos resursus krīzes situācijās.[12]

SVF sniedz aizdevumus dalībvalstīm, kurām ir maksājumu bilances problēmas vai kas saskaras ar ekonomiskām krīzēm. Šie aizdevumi parasti tiek piešķirti ar noteikumiem, kas paredz konkrētas reformas, piemēram:

Papildus finanšu palīdzībai SVF sniedz dalībvalstīm arī tehnisko palīdzību un apmācības. Tas ietver palīdzību budžeta pārvaldības uzlabošanā, nodokļu sistēmas reformās, centrālo banku darbības stiprināšanā un citu svarīgu institūciju kapacitātes celšanā. Šādas iniciatīvas palīdz valstīm stiprināt saimniecības pārvaldību un veidot stabilas finanšu sistēmas.

SVF darbības principi ir veidoti tā, lai nodrošinātu gan īstermiņa finanšu stabilitāti, gan ilgtermiņa ekonomisko attīstību, veicinot globālo sadarbību un valstu ekonomisko noturību.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «About the IMF». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  2. ↑ Boughton 2001, 7 n.5. lpp.
  3. ↑ «Factsheet: The IMF and the World Bank» (angļu). IMF. 2015. gada 21. septembris. Skatīts: 2015. gada 1. decembrī.
  4. ↑ «Web Table 2. Article IV consultations completed during FY 2022 (May 1, 2021 - April 30, 2022)» (angļu). IMF. Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  5. ↑ «1992: Starptautiskā sadarbība». Latvijas Banka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. maijā. Skatīts: 2014. gada 5. jūnijā.,
  6. ↑ «Nixon and the End of the Bretton Woods System, 1971–1973». history.state.gov (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  7. ↑ «Recovery from the Asian Crisis and the Role of the IMF». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  8. ↑ «IMF Financing and Debt Service Relief». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  9. ↑ «Kristalina Georgieva». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  10. ↑ «IMF Resident Representative and Regional Offices». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  11. ↑ «Quota Reform For a more representative, modern IMF». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.
  12. ↑ «Renewal of And Modifications To The New Arrangements To Borrow». imf.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Starptautiskais_Valūtas_fonds&oldid=4211461"