Maskava

Krievijas galvaspilsēta
Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Maskava (upe).

Maskava (krievu: Москва, izrunā: [mɐ'skva]) ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Eiropā.

Maskava
Москва
Galvaspilsēta
No augšas uz leju, no kreisās uz labo: Maskavas kremlis un Sarkanais laukums, Kristus Glābēja katedrāle, Lielais teātris, Maskavas Valsts universitāte, Maskavas Starptautisko darījumu centrs, Maskavas upe no Lielā Akmens tilta
Karogs: Maskava
Karogs
Ģerbonis: Maskava
Ģerbonis
Maskava (Krievija)
Maskava
Maskava
Maskava (Krievijas Eiropas daļa)
Maskava
Maskava
Koordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°E / 55.750; 37.617Koordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°E / 55.750; 37.617
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Platība
 • Kopējā 2 510 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 12 455 682
 • blīvums 4 583,1/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa www.mos.ru
Maskava Vikikrātuvē

Maskava pirmo reizi ir pieminēta hronikā 1147. gadā, 14. gadsimtā tā kļuva par Maskavijas, vēlāk par Krievijas caristes galvaspilsētu, no 1918. līdz 1991. gadam Maskava bija Padomju Savienības galvaspilsēta.

Mūsdienās Maskava ir Krievijas politiskais, rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības, kā arī Krievu pareizticīgās baznīcas centrs. Maskavas kremlis ir Krievijas prezidenta, bet Svētā Danila klosteris — Maskavas patriarha rezidence. Maskavā notiek Federālās sapulces jeb Krievijas parlamenta sēdes. Maskavā ir četras starptautiskas lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un kopš 1935. gada arī metro.

Etimoloģija labot šo sadaļu

Maskavas nosaukums ir cēlies no Maskavas upes nosaukuma. Senkrievu valodā pilsētu sauca par град Москов ("Maskavas upes pilsētu").

Savukārt upes nosaukuma izcelsme ir neskaidra, lai gan pastāv vairākas teorijas par to, kā ir radies Maskavas upes nosaukums. Viena no teorijām apgalvo, ka nosaukums ir cēlies no sensomu valodas, kas nozīmē "tumšs", "duļķains". Pirmās norādes par to, ka šī apdzīvotā vieta ir saukta par Maskavu, datētas ar 1147. gadu, kad Rostovas un Suzdaļas kņazs Jurijs Dolgorukijs aicināja Novgorodas kņazu ciemos uz Maskavu.[2] Dažas[nepieciešama atsauce] versijas par upes un pilsētas nosaukuma Maskava izcelsmi ir saistāmas ar baltu valodu. Ir zināms, ka plašus Austrumeiropas līdzenuma apgabalus kādreiz apdzīvoja baltu ciltis, par ko liecina baltu toponīmi. Arī vārdu Maskava, iespējams, veido divi baltu saknes vārdi, (latgaļu) "mozs" un "kova" vai latviešu valodā "mazās kaujas" vieta.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Maskavas kremlis 17. gadsimtā (Šturns, 1661)

1156. gadā Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs pavēlēja Maskavas upes krastā uzbūvēt koka nocietinājumu, kas vēlāk kļuva par pamatu Maskavas kremlim.[3] 1237. un 1238. gadā Maskavas cietoksni iekaroja Batuhans. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas jeb Lielkrievijas politisko centru. Šajā laikā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Krievijas patriarhs, un Maskava kļuva par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.

No 1610. līdz 1612. gadam tā saukto Lielo juku laikā Maskavu okupēja Polijas-Lietuvas karaspēks. 1612. gadā Kuzma Miņins un kņazs Dmitrijs Požarskis ieradās kopā ar zemessargiem no Ņižņijnovgorodas un atbrīvoja Maskavu un Krieviju. 1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārcēla Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu. No 1708. gada Maskava bija Maskavas guberņas centrs. 1812. gadā pilsētu okupēja Napoleona karaspēks.

1918. gada 5. martā Ļeņins pārvietoja Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu. Kopš 1918. gada Maskava bija Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra — PSRS galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā Vērmahta neveiksme Austrumu frontē.

1991. gadā Maskavā notika Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļuva par Krievijas Federācijas galvaspilsētu. Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

 
Maskavas upe

Maskava atrodas Krievijas rietumos, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas un 480 km uz austrumiem no Krievijas-Baltkrievijas robežas. Caur pilsētu plūst Maskavas upe, kas ietek Okā, savukārt tā ietek Volgā. Maskava atrodas vidēji 156 m virs jūras līmeņa.

Maskavas upe šķērso Maskavu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, veidojot meandrus. Pilsētas robežās upes platums ir 120-200 metri. 1937. gadā tika pabeigta Maskavas kanāla būvniecība. Šis kanāls savienoja Maskavas upi ar Ivaņkovas ūdenskrātuvi, cauru kuru tek Volga.

Pilsētas robeža ar dažiem izņēmumiem tika apstiprināta 1962. gadā. Šī robeža ir 109 km garš ārējais apvedceļš (MKAD, МКАД). Pilsētas kopējā platība ir 1081 km². Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem zaļā zona. Tajā ir iekļauti aptuveni 100 parki un aptuveni 500 dīķi.

Pilsēta un tās apkārtne, Maskavas apgabals, ir visaugstāk attīstītā un visapdzīvotākā Krievijas daļa.

Klimats labot šo sadaļu

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Abslūtā maksimālā temperatūra (°C) 8.6 8.3 19.7 28.9 33.2 34.7 38.2 37.3 32.3 24.0 16.2 9.6 38.2
Vidējā augstākā temperatūra (°C) -4 -3.7 2.6 11.3 18.6 22.0 24.3 21.9 15.7 8.7 0.9 -3 9.6
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -12.3 -11.1 -5.6 1.7 7.6 11.5 13.5 12.0 7.1 2.1 -3.3 -8.6 1.2
Rekordzema temperatūra (°C) -42.2 -38.2 -32.4 -21.0 -7.5 -2.3 1.3 -1.2 -8.5 -16.1 -32.8 -38.8 -42.2
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 42 36 34 44 51 75 94 77 65 59 58 56 691

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Maskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām (otra ir Sanktpēterburga). Kopš 2012. gada Maskava ir sadalīta 12 administratīvos apriņķos (административный округ), kuri sīkāk sadalās rajonos. Maskavas administratīvie apriņķi ir šādi:

 
Maskavas administratīvie apriņķi
Nr. Administratīvais apgabals Iedzīvotāji (2016-01-01)
1 Centrālais administratīvais apriņķis 768 280
2 Ziemeļu administratīvais apriņķis 1 158 528
3 Ziemeļaustrumu administratīvais apriņķis 1 413 739
4 Austrumu administratīvais apriņķis 1 505 801
5 Dienvidaustrumu administratīvais apriņķis 1 380 668
6 Dienvidu administratīvais apriņķis 1 774 351
7 Dienvidrietumu administratīvais apriņķis 1 426 227
8 Rietumu administratīvais apriņķis 1 362 701
9 Ziemeļrietumu administratīvais apriņķis 988 423
10 Zeļenogradas administratīvais apriņķis 237 897
11 Troickas administratīvais apriņķis 200 123
12 Jaunmaskavas administratīvais apriņķis 237 897

Demogrāfija labot šo sadaļu

Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem 84,83% no Maskavas iedzīvotājiem bija krievi, bet lielākās minoritātes bija ukraiņi (2,44%), tatāri (1,60%), armēņi (1,20%), azerbaidžāņi (0,92%), ebreji (0,76%), baltkrievi (0,57%) un gruzīni (0,52%).

Iedzīvotāju skaita izmaiņa labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
135030 000—    
140040 000+0.58%
1600100 000+0.46%
1638200 000+1.84%
1710160 000−0.31%
1725145 000−0.65%
1738138 400−0.36%
1750130 000−0.52%
1775161 000+0.86%
1785188 700+1.60%
1800250 000+1.89%
1811270 200+0.71%
GadsIedz.±% g.p.
1813215 000−10.80%
1825241 500+0.97%
1830305 600+4.82%
1835335 800+1.90%
1840349 100+0.78%
1847353 300+0.17%
1852373 800+1.13%
1856368 800−0.34%
1858377 800+1.21%
1859379 300+0.40%
1863462 500+5.08%
1864351 600−23.98%
GadsIedz.±% g.p.
1868416 400+4.32%
1871601 969+13.07%
1886753 459+1.51%
1891822 400+1.77%
18971 039 000+3.97%
19001 175 000+4.19%
19021 174 700−0.01%
19071 345 700+2.76%
19081 359 200+1.00%
19121 617 157+4.44%
19131 563 100−3.34%
19141 762 700+12.77%
GadsIedz.±% g.p.
19151 817 000+3.08%
19171 854 400+1.02%
19201 028 200−17.85%
19231 542 900+14.49%
19262 080 000+10.47%
19282 127 200+1.13%
19312 781 300+9.35%
19363 641 500+5.54%
19394 131 633+4.30%
19564 839 000+0.93%
19595 045 905+1.41%
19676 422 000+3.06%
GadsIedz.±% g.p.
19706 941 961+2.63%
19757 862 000+2.52%
19797 830 509−0.10%
19828 111 000+1.18%
19858 652 000+2.18%
19908 880 124+0.52%
19959 085 457+0.46%
20009 932 932+1.80%
200510 726 429+1.55%
201011 503 501+1.41%
201512 197 596+1.18%

Sports labot šo sadaļu

1980. gadā Maskavā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.

Maskavā bāzēti trīs hokeja klubi, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā. Tie ir Maskavas "Dinamo", Maskavas "CSKA" un Maskavas "Spartak".

Cilvēki labot šo sadaļu

Maskavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Maskava ir lielākais transporta mezgls Krievijas Federācijā. Pilsētā atrodas dzelzceļa tīkli. Pilsētu apkalpo piecas lielas komerciālās lidostas, lielākā no tām — Šeremetjevas starptautiskā lidosta.

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. https://www.citypopulation.de/en/russia/cities/; pārbaudes datums: 27 septembris 2022.
  2. (angliski) Walter Comins-Richmond. «The History of Moscow». Occidental College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-17. Skatīts: 2010-03-03.
  3. (angliski) «Russia Engages the World: The Building of the Kremlin, 1156–1516». The New York Public Library. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-14. Skatīts: 2010-03-03.

Ārējās saites labot šo sadaļu