Liepājas teātris

Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris.[1][2] Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada.[2]

Liepājas teātris
Liepaja view.jpg
Pamatinformācija
Atrašanās
vieta
Valsts karogs: Latvija Teātra iela 4, Liepāja, Latvija
Dibināta(-s) 1907. gadā
Vadība
Direktors Herberts Laukšteins
liepajasteatris.lv

VēstureLabot

 
Liepājas pilsētas (vācu) teātris Kungu un Malkas ielu stūrī.
 
Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 (pirms 1910).
 
Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, Alfrēds Amtmanis, Adams Šlanks.

Jau no 1804. gada Liepājā darbojās pilsētas (vācu) teātris. Latviešu teātra sākums Liepājā iezīmējas ar Latviešu labdarības biedrības nodibināšanu 1880. gada 8. jūnijā, un pirmā teātra izrāde sarīkota tajā pašā gadā Vācu koncertu zālē, paviljonā, Aleksandra ielā 55 (Brīvības ielā). Biedrībai tad savu telpu vēl nebija, un aktieri bijuši vietējie diletanti. Drīz pēc tam sāka nomāt telpas un ierīkoja skatuvi. 1881. gada maijā viesojies Ādolfs Alunāns. Oktobrī atjaunotas izrādes ar vietējiem spēkiem. Gadsimta beigās rīkotas jau pastāvīgas teātra izrādes. Ap šo laiku nodibinājusies arī Liepājas Latviešu palīdzības biedrība un tā ierīkojusi otru skatuvi. Sakarā ar jaunstrāvnieku vajāšanām 1897. gadā teātra izrādes aizliegtas. Šāds aizliegums pastāvējis līdz 1901. gadam, kad abas biedrības sāka atkal iestudēt izrādes. 1906. gadā Palīdzības biedrība nodibina pastāvīgu Tautas teātri. Otru pastāvīgo teātri 1907. gada 11. martā atver Liepājas dramatiskā biedrība Ernesta Ekšteina vadībā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), Teātra vadībā piedalījās arī pilsētas valde, kura palīdzēja to finansēt.[3] Pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".[2] No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. Pastāvot diviem teātriem savstarpējā kokurence tiem stipri kaitēja, bet sabiedrībā pastāvošais antagonisms nerādīja nekādas citas izejas.[3]

1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Īsi pirms Pirmā pasaules kara radās doma dibināt Skatuves biedrību pēc Rīgas parauga, kas balstītos uz plašākām sabiedrības grupām. Bet līdz kara sākumam biedrība paspēja sarīkot tikai 2 teātra izrādes. Dramatiskās biedrības teātris darbojās līdz 1915. g. martam, kad sākās Vācu okupācija. Okupācijas laikā aktieri aiz patriotisma atteicās rīkot teātra izrādes, tāpēc latviešu valodā izrādes nebija. bet jaunajā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. 1917. gada rudenī, redzot, ka Rīgas teātri darbību nepārtrauc, teātra izrādes tika atsāktas. Militarpārvalde sākumā atvēlēja 2 izrādes mēnesī, kuras bija izpārdotas.[3] Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātra darbība tika pilnībā atjaunota. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana pionieros.[4]Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris, to vadīja K. Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par Liepājas drāmas teātri, 1957. gadā atkal par Muzikāli dramatisko teātri, 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Ž. Brasla (1950—1952) un N. Mūrnieks (1952—1968).

1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja Imants Kalniņš, tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar Viktora Kalniņa vārdiem. Galvenais režisors šajā laikā bija A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.[5] 2011. gadā noslēdzās teātra nama rekonstrukcija. 2012. gadā teātra režisori bija Dž. Dž. Džilindžers, Ģirts Ēcis, Ivars Lūsis, Juris Rijnieks, Lauris Gundars, Rolands Atkočūns un Valdis Lūriņš.[6]

Aktieri (2022)Labot

Režisori (2022)Labot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Liepājas teātris». Vietas.lv. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 157.—158. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. 3,0 3,1 3,2 "Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.". Liepājas pilsētas valde: 56. 1925.
  4. «Padomju okupācijas sākums Liepājā.». Noziegumi pret cilvēci. Latvijas Politiski Represēto Apvienība. Skatīts: 2014. gada 31. decembrī.
  5. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 272. lpp.
  6. «Režisori». Liepajasteatris.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.

Ārējās saitesLabot