Oligarhija

Oligarhija (grieķu: ὀλιγαρχία (oligarkhía) no ὀλίγος (olígos), "daži", un ἄρχω (arkho), "vara") ir sabiedrības pārvaldes forma, kur vara pieder nelielai iedzīvotāju grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie, kas jēdzienu definēja un pielietoja, bija Senās Grieķijas filozofs Aristotelis un vēsturnieks Polībijs, aprakstot aristokrātijas deģenerāciju.

Oligarhijas paveidi

• Aristokrātija (no grieķu: ἄριστος — "lielisks"), priviliģēto dzimtu vara,
• Kleptokrātija (no κλέπτης — "zaglis"), korumpēto vara,
• Meritokrātija (no latīņu: meritum — "nopelns"), nopelniem bagāto vara,
• Plutokrātija (no πλοῦτος — "bagāts"), bagātnieku vara,
• Stratokrātija (no στρατός — "karaspēks"), armijas virsnieku vara jeb militārā hunta,
• Tehnokrātija (no τέχνη — "ražots"), tehniski domājošo vara,
• Teokrātija (no θεός — "Dievs"), garīdznieku vara,
• Timokrātija (no τιμή — "gods"), īpašnieku vara.

Mūsdienu oligarhijas

Par oligarhijām dēvē tādas valstis, kurās varu ar demokrātiskai sabiedrībai tipiskiem valsts pārvaldes mehānismiem uzurpē relatīvi neliela iedzīvotāju grupa. Daudzas oligarhiski pārvaldītas valstis izveidojās pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā, kad neliels skaits cilvēku privatizācijas laikā ieguva lielu bagātību un augstus amatus valsts pārvaldē, kontrolēja politiskās partijas un plašsaziņas līdzekļus. Tā 2004. gada maijā žurnāla Forbes krievu izdevums identificēja 36 krievu oligarhus, kuru īpašums bija vērts vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru. Credit Suisse 2013. gadā paziņoja, ka Krievijai ir augstākais bagātības nevienlīdzības līmenis pasaulē, ja neskaita nelielās Karību jūras valstis. 2013. gadā 110 miljardieriem piederēja 35% no visas Krievijas Federācijas labklājības.

Arī Amerikas Savienoto Valstu pārvaldes sistēmu reizēm dēvē par oligarhisku.

Latvijā par oligarhiem savulaik dēvēja Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli.