Sīrija
Sīrija (arābu: سوريا), oficiāli Sīrijas Arābu Republika (الجمهورية العربية السورية), ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.
| Sīrijas Arābu Republika الجمهورية العربية السورية Al-Jumhūriyyah al-ʿArabiyyah as-Sūriyyah |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: وحدة ، حرية ، اشتراكية ("Vienotība, brīvība, sociālisms") - Baath partijas sauklis | ||||||
| Himna: Homat el Diyar Valsts sargi |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Damaska 33°30′N 36°18′E / 33.500°N 36.300°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Haleba | |||||
| Valsts valodas | arābu valoda | |||||
| Valdība | Unitāra pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Bašārs al Asads | ||||
| - | Premjerministrs | Vaels Nāders al-Halki | ||||
| Neatkarība | no Francijas | |||||
| - | Pirmā deklarācija | 1936. gada septembrī | ||||
| - | Otrā deklārācija | 1944. gada 1. janvārī | ||||
| - | Atzīta | 1946. gada 17. aprīlī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 185 180 km² (88.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,06 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. gadā | 19 405 000 (55.) | ||||
| - | Blīvums | 103/km² (110.) | ||||
| IKP (PPP) | 2005. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $71 740 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $5 348 | ||||
| TAI (2007) | ▲ 0,724 (vidējs) (109.) | |||||
| Valūta | Sīrijas mārciņa (SYP) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .sy | |||||
| ISO 3166-1 kods | 760 / SYR / SY | |||||
| Tālsarunu kods | +963 | |||||
.svg)
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.
Vēsture Labot
2340.-2004. gadā p.m.ē. Sīrijas austrumu daļu pakļāva Akadas valsts jeb Šumera-Akada. Uzskata, ka Halebas vārds Ha-lam atrodams jau Senās Divupes ķīļrakstos (ap 2500.—2250. gadu p.m.ē.). 16. un 15. gadsimtu mijā p.m.ē. Sīriju iekaroja Senā Ēģipte, 14. gadsimtā Hetu valsts, 732. gadā p.m.ē. Asīrija, 539. gadā p.m.ē. Ahemenīdu impērija, 333. gadā p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs.
Hellēnisma laikmetā tā atradās Seleikīdu impērijas sastāvā. 83. gadā p.m.ē. Sīriju iekaroja Armēnijas valdnieks Tigrans Lielais, bet 64. gadā p.m.ē. tā kļuva par Romas impērijas provinci. Pēc tās sadalīšanās Sīrija bija Austrumromas impērijas sastāvā.
661. gadā to iekaroja arābi un Damaska bija Umajādu kalifāta galvaspilsēta. 750. gadā to iekaroja Abāsīdu kalifāts, Krusta karu laikā Vidusjūras piekrastē izveidojās krustnešu valstis. 1148. gadā krustneši aplenca Damasku, taču ieņemt to nespēja. 1250. gadā Sīriju pakļāva mameluku sultanāts.
No 1513. līdz 1918. gadam Sīrija atradās Osmaņu impērijas pakļautībā.
Pēc Osmaņu impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā tika izveidota Sīrijas Arābu Karaliste, kura gan pastāvēja tikai dažus mēnešus, jo Sīrijas teritorija atradās Francijas ietekmes zonā. Franču karaspēks sakāva sīriešu spēkus Majsalunas kaujā, ieņēma Damasku un turpmākās desmitgades mūsdienu Sīrijas teritorija bija sadalīta vairākās valstiņās, kas pastāvēja Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas ietvaros.
Pēc neatkarības pasludināšanas Labot
1930. gadā tika izveidota Sīrijas Republika, kura pilnīgu neatkarību ieguva 1946. gada 18. aprīlī pēc franču karaspēka aiziešanas. 1948. gadā Sīrija iesaistījās karā pret Izraēlu. 1958. gadā Sīrija apvienojās ar Ēģipti izveidojot Apvienoto Arābu Republiku, kura beidza pastāvēt 1961. gadā, pēc militāra apvērsuma Sīrijā.
Pēc militārā apvērsuma 1963. gada martā pie varas nāca Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Baath). Tika uzsāktas sarunas par Ēģiptes, Sīrijas un Irākas federācijas izveidošanu. 1963. gada 17. aprīlī Kairā tika parakstīta vienošanās par federācijas referenduma rīkošanu 1963. gada septembrī, taču jau drīz vien starp valstīm radās nesaskaņas un plāns izgāzās. Pēc tam Sīrijas un Irākas valdības, kurās abās dominēja Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, sāka sarunas par abu valstu apvienošanos. Sarunas pārtrūka 1963. gada novembrī, kad Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas valdība Irākā tika gāzta.
1964. gada maijā prezidents Amins Hafizs apstiprināja pagaidu konstitūciju ar kuru tika izveidota Nacionālā Revolūcijas padome, iecelts parlaments, kuru veidotu masu organizāciju pārstāvji, prezidenta padome un ministru kabinets.
1966. gada 23. februārī armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu, ieslodzīja prezidentu Hafizu, pārtrauca pagaidu konstitūcijas darbību un izveidoja civilo Baath valdību. Šo apvērsumu tā rīkotāji raksturoja kā Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas principu apstiprināšanu. Šo režīmu vājināja arābu valstu militārā sakāve sešu dienu karā, kad Izraēla iekaroja Golānas augstienes. Sāka parādīties nesaskaņas starp Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas mērenāko militāro daļu un radikālāko civilo politiķu daļu.
1970. gada 13. novembrī aizsardzības ministrs Hafezs al Asads īstenoja valsts apvērsumu, atstūma no varas civilo Baath valdības un partijas vadību un kļuva par Sīrijas premjerministru. 2000. gadā pēc Hafeza al Asada nāves, par prezidentu kļuva viņa dēls Bašārs al Asads.
Sīrijas pilsoņu karš Labot
2011. gada 15. martā Arābu pavasara iespaidā Sīrijā sākās protesti pret prezidenta Bašāra al Asada valdību, kuri pārvērtās pilsoņu karā.
2014. gada jūnijā lielu daļu Sīrijas iekaroja t.s. Islāma valsts kaujinieki (džihādisti), kurus vairāku militāro ofensīvu rezultātā līdz 2019. gada februārim padzina.
Lai gan 2023. gadā Asada valdība joprojām kontrolē tikai daļu Sīrijas teritorijas, viņa sekmīgi noturējusies valdība pamazām atgūst starptautisko atzīšanu. 2023. gada maijā pēc 12 gadu pārtraukuma Arābu valstu līga atjaunoja Sīrijas dalību tajā.[1]
Iedzīvotāji Labot
Vairāk nekā puse no Sīrijas iedzīvotājiem ir arābi sunnīti (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi šiīti — alavīti, ismailīti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%), kristieši — pareizticīgie, grieķu katoļi, asīrieši, armēņi, protestanti (10%), kurdi (9%), turkmēņi (3%) un druzi (3%).
Administratīvais iedalījums Labot
Sīrija ir sadalīta 14 provincēs jeb muhāfazās, kurām ir šādi administratīvie centri:
Daba Labot
Vidusjūras krasts pārsvarā augsts, klinšains, gar piekrasti stiepjas šaura (20—30 km) piejūras zemiene. Sīrijas lielāko daļu aizņem tukšnešaina plakankalne (200—1000 m virs jūras līmeņa), virs kura paceļas zemas kalnu grēdas. Ziemeļaustrumu daļā atrodas Džezīras tuksnesis, bet dienvidaustrumos Sīrijas tuksnesis. Rietumu daļā Gābas tektoniskā ieplaka šķir Ansārijas grēdu no Akrāda, Semāna un Zāvijas kalniem. Dienvidrietumos iestiepjas Antilibāns ar Šeiha kalnu kā augstāko virsotni (2814 m) un Drūzu vulkāniskais masīvs.
Vasarā no Arābijas pussalas pūš sauss, karsts vējš. Sīrijas lielākā daļa ir beznoteces apgabals, sastopami vādī. Lielākā upe ir Eifrata ar kreisā krasta pietekām Hābūru un Belīhu, rietumu daļā uz Vidusjūru plūst Āsī upe. Piejūras zemienē un kalnu nogāzēs aug ozolu, priežu, ciprešu, vīģeskoku un lauru koku meži un krūmāji. Savvaļas dzīvnieki ir svītrainās hiēnas, vilki, šakāļi, antilopes, grauzēji un rāpuļi.[2]
Atsauces Labot
- ↑ «Сирию вернули в арабский мир после 12 лет изоляции. Почему союзник России и Ирана Башар Асад снова стал рукопожатным». BBC News Русская служба (krievu). Skatīts: 2023-05-21.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 19.—20. lpp.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīrija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |