Dadaisms

Dadaisms (vārda dada etimoloģija neskaidra) ir virziens 20. gadsimta pirmās puses (aptuveni 1916.—1922./1923. gads) literatūrā (galvenokārt dzejā), tēlotājā mākslā, teātrī un grafiskajā dizainā (dadaismam raksturīgs dažādu mākslas formu sinkrētisms). Tas bija kā protests pret Pirmā pasaules kara šausmām. Tam bija raksturīgi noliegt visus pastāvošos tēlotājmākslas principus, formas un idejas. Tas noved līdz absurdam visus līdzšinējos priekšstatus par skaistumu. Dadaismu raksturo nihilisms, apzināta iracionalitāte, ilūziju zaudējums, cinisms un pastāvošo mākslas principu noraidījums.

Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu (tas izraisījis Pirmo pasaules karu, tātad tam nevar uzticēties) un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu ("Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma." — Hugo Balls).

Dadaisms uzskatāms par pirmo patiešām starptautisko mākslas virzienu, jo emigrantu grupas, kurās dadaisms izveidojās, bija izteikti daudznacionālas, turklāt dadaistu grupas dažādās valstīs sadarbojās.

Daudzi dadaisti atbalstīja komunismu un anarhiju.

Dadaisms literatūrā

Vēsture

Dadaisms aizsākās Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada februārī Cīrihē, Šveicē, kur tolaik kā bēgļi uzturējās daudzi dažādu tautību rakstnieki un mākslinieki. Par dadaisma aizsācējiem uzskatāmi vācieši Hugo Balls (1886-1927), Rihards Hīlzenbeks (1892-1974) un Hanss Arps (1886-1966), kā arī rumānis Tristans Carā (1896-1963).

Cīrihes grupa 1916. gada februāra sākumā izveidoja klubu "Kabarē Voltērs", kurā organizēja dzejas lasījumus, teātra priekšnesumus, mūziku utt. Priekšnesumiem bija raksturīgs dramatiskums un mākslas formu apvienojums (piemēram, dzejas lasījums, ko pavada bungu sišana, paralēlas uzstāšanās, teātris u.tml.). Kluba darbība izraisīja skandālu, tāpēc tajā pašā gadā tas tika slēgts.

Marsels Dišāns, "Fontāns"

Pastāvēja arī citas dadaistu grupas, piemēram, Ņujorkas grupa, kuras sastāvā bija Marsels Dišāns (1887-1968) un Frānsiss Pikābija (1879-1953), Berlīnes grupa, kuras sastāvā bija Georgs Gross un Hannoveres grupa, kurā darbojās tikai viens cilvēks — Kurts Šviterss (viņš izveidoja tā saucamos "skaņu dzejoļus").

Dadaisma Parīzes grupa pastiprināti pievērsās tieši literatūrai. Izteikts šīs grupas līderis bija Andrē Bretons (1896-1966), kurš izdeva arī žurnālu "Literatūra" (tam bija 33 numuri no 1919. līdz 1924. gadam; savu žurnālu ("Bārdainā sirds"), ieradies Parīzē, izdeva arī Carā, taču tam bija tikai viens numurs). Parīzes grupa izveidoja "automātiskās rakstīšanas metodi", ko vēlāk plaši izmantoja sirreālisti, — rakstīt nedomājot.

Kā uzskata daļa angļu un amerikāņu literatūrzinātnieku un kulturologu, dadaisma ietekme vērojama Ezras Paunda un Tomasa Eliota dzejā un Maksa Ernsta un Renē Magrita mākslas darbos.

Dadaisms daļēji ir sirreālisma pamatā; daudzi sirreālisma aizsācēji sākotnēji bijuši dadaisti, piemēram, Andrē Bretons, Filips Supo, Pols Eliārs, Luijs Aragons u. c.

Vārda dada izcelsme

Pastāv uzskats, ka vārds dada pēc sākotnējas ieceres nenozīmē pilnīgi neko nevienā pasaules valodā, tādējādi atbilstot dadaistu dzejas haotiskajam, nihilistiskajam, izaicinoši bezjēdzīgajam raksturam. Tomēr iespējams, ka vārds radies, rumāņiem Tristanam Carā un Marselam Janko bieži atkārtojot vārdus da, da, kas rumāņu valodā nozīmē "jā', jā". Savukārt citi uzskata, ka vārds nejauši atrasts kādā franču—vācu vārdnīcā: franču valodā tas apzīmē bērnu rotaļu zirdziņu. Pats Carā esot apgalvojis, ka vārds kādā Āfrikas valodā apzīmējot govs asti.

Raksturojums

Dadaisma poētikai raksturīga kolāžas tehnika, nejaušības principa ievērošana, tradicionālās poētikas radikāls noliegums. Dadaisma dzejolis var sastāvēt no semantiski nesaistītām, kontekstā bezjēdzīgām avīžu rindām, nejauši apziņā ienākušām frāzēm vai, kā Hugo Ballam, no skaņu kopām bez jebkādas nozīmes.

Dadaisms mākslā

Daļa dzejnieku — dadaistu darbojošies arī mākslā. To vidū minami Kurts Šviterss, Frānsiss Pikābija, Hanss Arps. Atsevišķi minami tādi mākslinieki kā Hanna Hoha, gleznotāja un tēlniece Sofija Teubere-Arpa, gleznotājs Marsels Dišāns, gleznotājs un arhitekts Marsels Janko un citi. Tāpat kā dadaisma dzejai, arī tēlotāja mākslai raksturīgs kolāžas, rotaļas princips, haotisms, eklektisms. Dadaisti bija pirmie, kas lietoja redīmeida konceptu.

Ārējās saites

• 1. Dadas Vakara atklāšanas manifests (LV) Arhivēts 2008. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Fragmenti no Hugo Balla Dienasgrāmatas (LV) Arhivēts 2008. gada 16. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
• Eseja par Dadaismu, Hugo Ballu un Heidegeru (LV) Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
• Starptautiskais dadas arhīvs
• Dadaisms mākslā Arhivēts 2008. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Dadas tekstu ģenerators
• Hugo Balla dadaisma manifests
• Tristana Carā dadaisma manifests