2014. gads
(Pāradresēts no 2014)
2014. (MMXIV) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2014 MMXIV |
| Ab urbe condita | 2767 |
| Armēņu kalendārs | 1463 ԹՎ ՌՆԿԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6764 |
| Bahāju kalendārs | 170—171 |
| Bengāliešu kalendārs | 1421 |
| Berberu kalendārs | 2964 |
| Budistu kalendārs | 2558 |
| Birmiešu kalendārs | 1376 |
| Bizantiešu kalendārs | 7522—7523 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸巳年 (Ūdens čūska) 4710 vai 4650 — līdz — 甲午年 (Koka zirgs) 4711 vai 4651 |
| Koptu kalendārs | 1730—1731 |
| Etiopu kalendārs | 2006—2007 |
| Ebreju kalendārs | 5774—5775 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2070—2071 |
| - Shaka Samvat | 1936—1937 |
| - Kali Juga | 5115—5116 |
| Holocēna kalendārs | 12014 |
| Igbo kalendārs | 1014—1015 |
| Irānas kalendārs | 1392—1393 |
| Islāma kalendārs | 1435—1436 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4347 |
| UNIX laiks | 1388534400—1420070399 |
ANO norādījusi, ka 2014. gads ir Starptautiskais Kristoloģijas un ģimenes saimniecības gads.[1]
Notikumi Labot
Janvāris Labot
- 1. janvāris:
- Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz eiro;[2]
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Grieķija, nomainot Lietuvu;
- visā Eiropas Savienībā atcelti darba ierobežojumi Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem;[3]
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Latvijas galvaspilsēta Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo;
- Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika sprādziens, kurā bojā gāja Palestīnas vēstnieks;[4]
- Didjē Burkhalters stājās Šveices prezidenta amatā;[5]
- Ņujorkas mēra amatā stājās Bills de Blasio;
- ASV, Kolorādo štatā atvērti pirmie marihuānas veikali valstī.[6]
- 2. janvāris — Fiat kļuva par ASV autobūves uzņēmuma Chrysler īpašnieku.
- 3. janvāris — Anbarā, Irākā bruņoto sadursmju rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki.
- 5. janvāris — Bangladešā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Awami līga; pirms un pēc vēlēšanām notika plaši protesti, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.[7]
- 6. janvāris:
- ASV senāts apstiprināja Dženetu Jellenu Federālās Rezervju sistēmas vadītāja amatā; viņa ir pirmā sieviete, kas ieņem šo amatu.[8]
- Ēģiptes valsts senlietu ministrs Mohameds Ibrahims oficiāli paziņoja, ka ir atrasta un identificēta faraona Sobekhotepa I mūmija.
- 9. janvāris:
- ar ASV nesējraķeti palaisti Lietuvas pirmie pavadoņi LituanicaSAT-1 un LitSat-1.
- par savu demisiju oficiāli paziņoja Tunisijas premjerministrs Ali Larajeds.[9]
- 10. janvāris:
- no Centrālāfrikas Republikas prezidenta amata atkāpās Mišels Džotodija, par pagaidu prezidentu kļuva Aleksandrs Ferdinands Nguende.
- par Tunisijas premjerministru kļuva Mehdi Džomā.[10]
- 12. janvāris — pasniegtas 71. Zelta globusa balvas; par labākajām filmām atzītas "12 gadi verdzībā" un "Amerikāņu afēra".
- 14.—15. janvāris — Ēģiptē referendumā iedzīvotāji atbalstīja jauno konstitūciju.
- 19. janvāris — Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sākās opozīcijas demonstrācijas dalībnieku sadursmes ar miliciju.
- 22. janvāris:
- par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Laimdota Straujuma, pirmā sieviete šajā amatā;
- Brazīlijā atklāta jauna upju delfīnu suga — Aragvajas upes delfīns (Inia araguaiaensis).
- 23. janvāris — par Centrālāfrikas Republikas prezidentu kļuva Katrīna Samba-Panza, pirmā sieviete šajā amatā.
- 26. janvāris:
- Losandželosā notika 56. Grammy mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija.
- Grieķijā notika zemestrīce ar 6 mangitūdu.[11]
- 28. janvāris — atkāpās Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs; par premjerministra vietas izpildītāju iecelts Sergejs Arbuzovs; atcelti arī vairāki Ukrainas parlamenta likumi, kas ierobežoja protestus.[12]
- 29. janvāris — par Čehijas premjerministru apstiprināts Bohuslavs Sobotka.
Februāris Labot
- 2. februāris:
- 7. — 23. februāris — Sočos, Krievijā, notika ziemas olimpiskās spēles.
- 9. februāris — Šveicē referendumā vairākuma atbalstīja iebraukšanas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.
- 11. februāris — Alžīrijā lidmašīnaa katastrofā bojā gāja 77 cilvēki.
- 15. februāris — Tamams Salams kļuva par Libānas premjerministru.
- 18. — 21. februāris — Eiromaidana dalībnieku sadursmēs ar miliciju Ukrainā gāja bojā 77 cilvēki.
- 22. februāris:
- Ukrainas parlaments atlaida līdzšinējo prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš aizbēga uz Krimu, vēlāk uz Krieviju;
- par Itālijas premjerministru kļuva Mateo Renci.
- 23. februāris — par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Aleksandrs Turčinovs.
- 28. februāris — apmēram 50 bruņoti vīri ieņēma Simferopoles lidostu Krimā, Ukrainā (vēlāk tie tika atzīti par Krievijas karavīriem).
- 27. februāris — par Ukrainas premjerministru kļuva Arsēnijs Jaceņuks.
Marts Labot
- 2. marts — tika pasniegtas 86. Kinoakadēmijas balvas, par labāko filmu atzīstot "12 gadi verdzībā".
- 6. marts — Ukrainā ietilpstošās Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanos Krievijai un referenduma organizēšanu 16. martā.
- 8. marts — bez vēsts pazuda Malaizijas lidmašīna ar 239 cilvēkiem reisā no Kualalumpuras uz Pekinu.
- 11. marts — Krimas parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību no Ukrainas.
- 16. marts:
- Krimā referendumā atbalstīta pussalas pievienošana Krievijas Federācijai;
- Serbijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija.
- 16.—21. marts — Veneto iedzīvotāji neoficiālā referendumā atbalstīja neatkarību no Itālijas.
- 17. marts — Hārvarda — Smitsona astrofizikas centra zinātnieki paziņoja, ka atklājuši gravitācijas viļņu pēdas.
- 18. marts — Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
- 21. marts — Krievijas Federācijas Padome ratificēja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
- 25. marts — par Kirgizstānas premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts Džoomarts Otorbajevs pēc tam, kad atkāpās Žantoro Satibaldijevs.
- 26. marts — par Igaunijas premjerministru kļuva Tāvi Reivass, nomainot Andrusu Ansipu.
- 27. marts — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "68/262", atzīstot Krimu Ukrainas starptautiskajās robežās, bet Krimas referendumu atzīstot par nelikumīgu.
- 29. marts — Slovākijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Andrejs Kiska.
- 31. marts — no Francijas premjerministra amata atkāpās Žans Marks Ero, viņa vietā apstiprināts Manuels Valss.
Aprīlis Labot
- 2. aprīlis — par Kazahstānas premjerministru kļuva Karims Masimovs, nomainot Seriku Ahmetovu.
- 3. aprīlis — par Kirgizstānas premjerministru apstiprināts Džoomarts Otorbajevs, kurš līdz tam bija premjerministra pienākumu izpildītājs.
- 5. aprīlis — par Mali premjerministru kļuva Musa Mari, nomainot Umaru Tatamu Li.
- 5. aprīlis:
- Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā koalīcija Fidesz;
- Kostarikas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Luiss Giljermo Soliss;
- Ukrainas dienvidaustrumos separātisti sāka ieņemt administratīvās ēkas.
- 7. aprīlis:
- Ukrainas Doneckas apgabalā dibināta Doneckas tautas republika;
- Ukrainas premjerministrs Oleksandrs Turčinovs pasludināja antiteroristisko operāciju pret bruņotajiem kaujiniekiem Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabalā;
- kriptogrāfijas bibliotēkā OpenSSL atklāta kritiska ievainojamība Heartbleed.
- 7. aprīlis—12. maijs — Indijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija Nacionālā demokrātiskā alianse.
- 9. aprīlis — Indonēzijā notika vispārējās vēlēšanas.
- 13. aprīlis:
- par Armēnijas premjerministru kļuva Oviks Abrahamjans;
- Gvinejā—Bisavā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas partija Gvinejas un Kaboverdes neatkarībai.
- 17. aprīlis:
- Ženēvā ASV, Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvji pieņēma paziņojumu, aicinot konfliktējošās puses Ukrainā atbruņot nelikumīgos bruņotos formējumus, atbrīvot ieņemtās ēkas un sēsties pie sarunu galda;
- par Alžīrijas prezidentu uz ceturto termiņu ievēlēts Abdelazizs Buteflika.
- 27. aprīlis:
- Maķedonijā uz otru termiņu ievēlēts prezidents Gorge Ivanovs un parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā partija;
- par Serbijas premjerministru kļuva Aleksandars Vučičs, nomainot Ivicu Dačiču.
- 28. aprīlis
- Ukrainas Luhanskas apgabalā dibināta Luhanskas tautas republika;
- stājās spēkā ASV ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju.
- 30. aprīlis — Irākā notika parlamenta vēlēšanas.
Maijs Labot
- 2. maijs:
- Ukrainā, Odesā sadursmēs starp separātistiem un Ukrainas atbalstītājiem gāja bojā aptuveni 50 cilvēki;
- Afganistānā, Badahšanā zemes nogruvumos gāja bojā vairāk nekā 250 cilvēki, bez vēsts pazuda aptuveni 2500.
- 4. maijs:
- par Lībijas premjerministru kļuva Ahmeds Maitiks;
- Panamas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Huans Karloss Varela.
- 7. maijs:
- DĀR notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas Nacionālais kongress;
- Taizemes konstitucionālā tiesa atvaļināja premjerministri Jinglaku Čīnnāvatu; viņas vietā par premjerministru kļuva Nivathāmrongs Būnsongpājsāns.
- 10. maijs — Kopenhāgenā notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Austrijas pārstāve Končita Vursta ar dziesmu Rise Like a Phoenix.
- 11. maijs — separātistu kontrolētajos Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos notika referendums par valstisko patstāvību.
- 12. maijs — Doneckas tautas republika pasludināja neatkarību no Ukrainas un aicināja Krieviju uzņemt tās sastāvā.
- 13. maijs — Turcijas pilsētas Samas ogļraktuvēs notika pazemes sprādziens, kurā bojā gāja 301 ogļracis.
- 14.—25. maijs — Kannās notika 67. Kannu kinofestivāls.
- 17. maijs — Laosā nogāžoties militārajai lidmašīnai bojā gāja 15 cilvēki, to skaitā 2 ministri un galvaspilsētas mērs.[13]
- 18. maijs:
- Šveicē notika referendums par minimālās algas noteikšanu, kas ir pasaulē lielākā;[14]
- Gvinejas—Bisavas prezidenta vēlēšanas uzvarēja Žozē Mariu Vazs;
- Kolumbijas ziemeļu daļā aizdegoties autobusam, bojā gāja 31 bērns[15]
- 20. maijs:
- Malāvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu kļuva Pīters Mutarika;
- Taizemes armija pasludināja valstī karastāvokli pēc ieilgušiem pret valdību vērstiem nemieriem.
- 22. maijs — Taizemē valsts apvērsumā varu pārņēma Nacionālās drošības aizsardzības komiteja ar Prajuta Čānočhā priekšgalā.
- 22.—25. maijs — visās Eiropas Savienības valstīs notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- 25. maijs:
- Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Petro Porošenko;
- Lietuvas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēta Daļa Grībauskaite;
- Beļģijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva Jaunā flāmu alianse.
- 26.—28. maijs — Ēģiptes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Abdelfatāhs es Sīsī.
- 29. maijs — Astanā Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija dibināja Eirāzijas ekonomisko savienību.
Jūnijs Labot
- 1. jūnijs — Slovēnijas prezidents Boruts Pāhors atlaida parlamentu.
- 2. jūnijs — Indijā izveidots 29. štats Telangāna, atdalot 10 apgabalus no Āndhras Pradēšas štata.
- 3. jūnijs — Sīrijas prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu ievēlēts Bašārs al Asads.
- 5. jūnijs — sunnītu militārā grupa sāka ofensīvu Irākas ziemeļos, virzoties uz galvaspilsētu Bagdādi.
- 10. jūnijs:
- par Izraēlas prezidentu ievēlēts Reuvens Rivlins;
- Islāma valsts kaujinieki ieņēma Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu.
- 13. jūnijs—13. jūlijs — Brazīlijā notika Pasaules kauss futbolā.
- 14. jūnijs — Afganistānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ašrafs Ganī Ahmadzejs.
- 15. jūnijs — Kolumbijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atkārtoti ievēlēts Huans Manuels Santoss.
- 19. jūnijs — par Spānijas karali kronēts Felipe VI, nomainot Huanu Karlosu I.
- 24. jūnijs — par Somijas premjerministru kļuva Aleksanders Stubs, nomainot Jirki Katainenu.
Jūlijs Labot
- 1. jūlijs — Japānas valdība Šindzo Abes vadībā pieņāma rezolūciju, pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara ļaujot bruņotajiem spēkiem piedalīties operācijās ārpus valsts.
- 6. jūlijs — Ukrainas spēki atguva kontroli pār Slovjansku un Kramatorsku.
- 8. jūlijs—26. augusts — augot saspīlējumam starp Izraēlu un Hamās, atsākas Ebreju un palestīniešu pretstāve; 7 nedēļu laikā gāja bojā aptuveni 2100 palestīnieši un 71 Izraēlas iedzīvotājs.
- 9. jūlijss
- Indonēzijas prezidenta vēlēšanāš uzvarēja Džoko Vidodo;
- Krievijā veikts jaunas nesējraķetes Angara A1.2 pirmais starts.
- 13. jūlijs — ārkārtas parlamenta vēlēšanās Slovēnijā visvairāk balsu ieguva Mira Cerarja partija.
- 16. jūlijs — ASV ieviesa pirmās sankcijas pret Krieviju saistot to ar Ukrainas separātistu atbalstīšanu.
- 17. jūlijs — Ukrainā virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti notriekta Malaysia Airlines lidmašīna reisā 17, bojā gāja 298 cilvēki.
- 24. jūlijs — Mali nogāzās Air Algérie lidmašīna, bojā gāja 116 cilvēki.
Augusts Labot
- 3. augusts — Ķīnas Juņnaņas provincē 6,1 balli stiprā zemestrīcē gāja bojā ne mazāk kā 357 cilvēki.
- 6. augusts:
- atlaists Bulgārijas parlaments, par pagaidu valdības vadītāju kļuva Georgi Bliznaški;
- ESA zonde Rosetta sasniedza Čurjumova—Gerasimenko komētu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap komētu;
- Krievija aizliedza noteiktu pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Krieviju.
- 7. augusts — Libērijā pasludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar Ebolas vīrusa epidēmijas saasināšanos.
- 8. augusts — ASV spēki sāka gaisa uzlidojumus Islāma valsts kaujiniekiem Irākas ziemeļos.
- 9. augusts — ASV pilsētā Fergusonā sākās nekārtības pēc tam, kad policists nošāva neapbruņotu melnādainu pusaudzi.
- 10. augusts — Turcijas prezidenta pirmajās visas tautas vēlēšanās uzvarēja premjerministrs Redžeps Erdogans.
- 21. augusts — Taizemes palaments par premjerministru ievēlēja valsts apvērsuma organizētāju Prajutu Čānočhā.
- 25. augusts — Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaida parlamentu.
- 26. augusts — ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Burger King par 11,4 miljardiem dolāru iegādājās Kanādas kafejnīcu tīklu Tim Hortons.
- 27. augusts — krievu separātisti Ukrainā uzbruka Novoazovskai, tādējādi atklājot jaunu fronti.
- 30. augusts — Lesoto veikts valsts apvērsums; premjerministrs Tomass Tabane atstāja valsti.
Septembris Labot
- 1. septembris — krievu separātisti Ukrainā atguva kontroli pār Luhanskas lidostu.
- 5. septembris — parakstīta Minskas vienošanās par uguns pātraukšanu starp Ukrainas spēkiem un separātistiem.
- 8. septembris — Zviedrijas uzņēmums Electrolux par 3,3 miljardiem USD no General Electric iegādājās mājsaimniecības ierīču biznesu.
- 11. septembris — atkāpās Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
- 14. septembris — Zviedrijā parlamenta vēlēšanas visvairāk balsu ieguva Sociāldemokrātiskā partija.
- 18. septembris — Skotijā referendumā netika atbalstīta izstāšanās no Apvienotās Karalistes.[16]
- 19. septembris — par Slovēnijas premjerministru kļuva Mīroslavs Cērars.
- 22. septembris:
- par Polijas premjerministru kļuva Eva Kopača;
- par Vanuatu prezidentu kļuva Boldvins Lonsdeils;
- NASA zonde MAVEN iegāja orbītā ap Marsu.
- 24. septembris — Indijas zonde Mars Orbiter Mission iegāja orbītā ap Marsu
- 29. septembris — Afganistānas prezidenta amatā stājās Ašrafs Ganī Ahmadzejs, viņa sāncensis vēlēšanās Abdulla Abdulla kļuva par premjerministru.
Oktobris Labot
- 4. oktobris — Latvijas Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija "Saskaņa".
- 5. oktobris:
- Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija GERB;
- Brazīlijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
- 9. oktobris — Igaunija pirmā no bijušās PSRS republikām pieņēma likumu par viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.
- 12. oktobris:
- Bosnijā un Hercegovinā notika vispārējās vēlēšanas;
- Bolīvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja prezidents Evo Moraless un viņa kreisi orientētā partija
- 15. oktobris — Mozambikā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas, par prezidentu ievēlēts Filipe Njusi.
- 22. oktobris — Slubicē, Polijā, tika atklāts pasaulē pirmais piemineklis Vikipēdijai.
- 24. oktobris — Botsvānā notika vispārējās vēlēšanas, atkārtoti ievēlēts prezidents Ians Khana.
- 26. oktobris:
- Brazīlijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uz otro termiņu ievēlēta Dilma Rusefa;
- Urugvajā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; referendums par konstitūcijas izmaiņām tika noraidīts;
- Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas;
- Tunisijā notika parlamenta vēlēšanas;
- pēdējās Apvienotās Karalistes un ASV kara bāzes Afganistānā nodotas Afganistānas spēkiem.
- 29. oktobris:
- Gajs Skots kļuva par Zambijas pagaidu prezidentu pēc tam, kad iepriekšējā dienā mira prezidents Maikls Sata,
- Burkinafaso protestētāji pret prezidentu nodedzināja parlamenta ēku.
- 31. oktobris:
- no amata atkāpās Burkinafaso prezidents Blēzs Kompaore, par valsts pagaidu galvu iecelts Jakoba Isāks Zida.
- ASV privātā raķešplāna SpaceShipTwo katastrofā gāja bojā viens pilots, otrs nopietni ievainots.
Novembris Labot
- 2. novembris — Doneckas tautas republikā un Luhanskas tautas republikā notika prezidenta un palamenta vēlēšanas.
- 4. novembris — ASV Kongresa starpvēlēšanās vairākumu ieguva republikāņi.
- 9. novembris — neoficiālā referendumā vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstīja Katalonijas neatkarību.
- 12. novembris — pirmoreiz vēsturē kosmiskais aparāts nolaidās uz komētas, zondes Rosetta nolaižamajam aparātam Philae nosēžoties uz Čurjumova—Gerasimenko komētas kodola.
- 16. novembris — Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kartā uzvarēja Klauss Johaniss.
- 17. novembris — par Burkinafaso pārejas prezidentu kļuva Mišels Kafando.
- 21. novembris:
- Japānas premjerministrs Šindzo Abe atlaida parlamentu;
- par Mongolijas premjerministru kļuva Čimedijns Saihanbilegs.
- 27. novembris — OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi, neskatoties uz to, ka kopš jūnija naftas cena bija nozīmīgi kritusies.
- 28. novembris:
- Namībijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēts Hage Geingobs;
- naftas cena pasaules tirgū nokritās vairāk nekā par 3 %; Maskavas biržā ASV dolāra kurss pārsniedza 50 Krievijas rubļus.
- 30. novembris:
- Moldovas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva eiropeiski orientētās partijas;
- Urugvajas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Tavare Vaskess.
Decembris Labot
- 3. decembris — palaista Japānas zonde Hayabusa 2, ar kuru paredzēts atgādāt asteroīda paraugus.
- 5. decembris — ASV palaists bezpilota kosmosa kuģis Orion pirmajā izmēģinājumu lidojumā EFT-1.
- 14. decembris — Japānas parlamenta apakšējās palātas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva liberāldemoikrātiskā partija.
- 16. decembris:
- naftas cena nokrita līdz 55—60 USD;
- Krievijas rubļa kurss nokrita līdz 65 rubļiem par ASV dolāru un 80 rubļiem par eiro.
- 17. decembris:
- 21. decembris — Tunisijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Bāji Kāids Assabsī.
- 23. decembris — pirmajā lidojumā palaista Krievijas smagā nesējraķete Angara-A5.
- 27. decembris — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Andrejs Kabjakovs, nomainot Mihailu Mjasņikoviču.
- 28. decembris — katastrofu cieta Indonēzijas lidasabiedrības Indonesia AirAsia lidmašīna ar 162 cilvēkiem uz borta.
- 29. decembris — Grieķijā atlaists parlaments un noteiktas jaunas vēlēšanas pēc tam, kad neizdevās ievēlēt prezidentu.
- 30. decembris — Gambijā izgāzies valsts apvērsuma mēģinājums.
Miruši Labot
Janvāris Labot
- 5. janvāris — Eusebiu (Eusébio), Portugāles futbolists (dzimis 1942. gadā)
- 9. janvāris — Deils Mortensens (Dale Mortensen), ASV ekonomists (dzimis 1939. gadā)
- 11. janvāris — Ariels Šarons (אריאל שרון), Izraēlas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 16. janvāris — Hiro Onoda (小野田 寛郎), japāņu karavīrs (dzimis 1922. gadā)
- 20. janvāris — Klaudio Abado (Claudio Abbado), itāļu diriģents (dzimis 1933. gadā)
- 27. janvāris — Pīts Sīgers (Peter Seeger), ASV folkdziedātājs (dzimis 1919. gadā)
Februāris Labot
- 2. februāris — Filips Sīmors Hofmans (Philip Seymour Hoffman), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā)
- 10. februāris — Šērlija Templa (Shirley Temple), ASV aktrise un diplomāte (dzimusi 1928. gadā)
- 14. februāris — Toms Finijs (Tom Finney), angļu futbolists (dzimis 1922. gadā)
- 19. februāris:
- Deils Gārdners (Dale Allan Gardner), ASV kosmonauts (dzimis 1948. gadā)
- Valērijs Kubasovs (Валерий Кубасов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 23. februāris — Grigors Gurzadjans (Գրիգոր Գուրզադյան), armēņu astrofiziķis (dzimis 1922. gadā)
- 23. februāris — Alise Herca-Zommere (Alice Herz-Somme), Čehijas ebreju izcelsmes pianiste un mūzikas skolotāja, ilgdzīvotāja un vecākais Holokaustā izdzīvojušais cilvēks (dzimusi 1903. gadā)
Marts Labot
- 1. marts — Alēns Renē (Alain Resnais), franču kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
- 3. marts — Viljams Pougs (William Reid Pogue), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 12. marts — Vera Hitilova (Věra Chytilová), čehu kinorežisore (dzimusi 1929. gadā)
- 23. marts — Adolfo Svaress (Adolfo Suárez), spāņu politiķis (dzimis 1932. gadā)
Aprīlis Labot
- 6. aprīlis — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), ASV aktieris un izklaidētājs (dzimis 1920. gadā)
- 17. aprīlis — Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez), Kolumbijas rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
- 25. aprīlis — Tito Vilanova (Tito Vilanova), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)
- 29. aprīlis — Bobs Hoskinss (Bob Hoskins), angļu aktieris (dzimis 1942. gadā)
Maijs Labot
- 15. maijs — Žans Luks Dehane (Jean-Luc Dehaene), Beļģijas politiķis (dzimis 1940. gadā)
- 18. maijs — Vibo Okelss, Nīderlandes kosmonauts, fiziķis (dzimis 1946. gadā)
- 19. maijs — Džeks Brebems (Jack Brabham), Austrālijas autosportists un funkcionārs (dzimis 1926. gadā)
- 22. maijs — Dragoļubs Velimirovičs (Драгољуб Велимировић), serbu šahists (dzimis 1942. gadā)
- 25. maijs — Vojcehs Jaruzeļskis (Wojciech Jaruzelski), Polijas prezidents (dzimis 1923. gadā)
- 28. maijs:
- Azlans, Perakas šahs (Azlan), Malaizijas valdnieks (dzimis 1928. gadā)
- Maija Endželu (Maya Angelou), ASV dzejniece (dzimusi 1928. gadā)
- 30. maijs — Henadzs Buravkins (Генадзь Бураўкін, Геннадий Буравкин), baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts (dzimis 1936. gadā)
Jūnijs Labot
- 11. jūnijs — Rubija Dī (Ruby Dee), ASV aktrise un dzejniece (dzimusi 1922. gadā)
- 13. jūnijs — Ģula Grošičs (Gyula Grosics), Ungārijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
- 14. jūnijs — Denjels Kīzs (Daniel Keyes), ASV rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
- 18. jūnijs — Stefanija Kvoleka (Stephanie Kwolek), poļu izcelsmes ASV ķīmiķe (dzimusi 1923. gadā)
- 24. jūnijs — Īlaijs Volahs (Eli Wallach), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā)
- 27. jūnijs — Leslijs Maniga (Leslie Manigat), Haiti prezidents (dzimis 1930. gadā)
- 30. jūnijs — Žeļko Šturanovičs (Željko Šturanović), Melnkalnes premjerministrs (dzimis 1960. gadā)
Jūlijs Labot
- 7. jūlijs:
- Eduards Ševardnadze (ედუარდ შევარდნაძე), PSRS un Gruzijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- Alfredo di Stefano (Alfredo di Stéfano), Argentīnas un Spānijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
- 12. jūlijs — Valērija Novodvorska (Валерия Новодворская), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1950. gadā)
- 13. jūlijs — Nadine Gordimera (Nadine Gordimer), Dienvidāfrikas rakstniece, politiskā aktīviste (dzimusi 1923. gadā)
- 17. jūlijs — Henrijs Hartsfīlds (Henry Hartsfield), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
- 19. jūlijs — Džeimss Gārners (James Garner), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)
Augusts Labot
.jpg)
- 11. augusts — Robins Viljamss (Robin Williams), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā)
- 12. augusts — Lorēna Bekola (Lauren Bacall), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
- 24. augusts — Ričards Atenboro (Richard Attenborough), britu aktieris, režisors un producents (dzimis 1923. gadā)
Septembris Labot
- 4. septembris — Džoana Riversa (Joan Rivers), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
- 10. septembris — Ričards Kīls (Richard Kiel), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
- 13. septembris — Milans Galičs (Милан Галић), Dienvidslāvijas futbolists (dzimis 1938. gadā)
- 20. septembris — Anatolijs Berezovojs (Анатолий Березовой), PSRS kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
- 25. septembris — Jāks Joala (Jaak Joala), igauņu dziedātājs (dzimis 1950. gadā)
- 30. septembris — Martins Perls (Martin Perl), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)
Oktobris Labot
- 4. oktobris — Žans Klods Divaljē (Jean-Claude Duvalier), Haiti prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 20. oktobris — Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Dominikānā dzimis ASV modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
- 21. oktobris — Gofs Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1916. gadā)
- 24. oktobris — Mbuleni Mulaudzi (Mbulaeni Mulaudzi), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1980. gadā)
- 28. oktobris — Maikls Sata (Michael Sata), Zambijas prezidents (dzimis 1937. gadā)
Novembris Labot
- 13. novembris — Aleksandrs Grotendīks (Alexander Grothendieck), Francijas matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
- 19. novembris — Maiks Nikolss (Mike Nichols), ASV kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
- 24. novembris — Viktors Tihonovs (Виктор Тихонов), krievu hokeja treneris (dzimis 1930. gadā)
Decembris Labot
- 2. decembris — Žans Belivo (Jean Béliveau), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
- 5. decembris — Fabiola (Fabiola), Beļģijas karaliene (dzimusi 1928. gadā)
- 22. decembris:
- Džo Kokers (Joe Cocker), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
- Džozefs Sardžents (Joseph Sargent), ASV kino un televīzijas režisors (dzimis 1925. gadā)
- 26. decembris — Leo Tindemanss (Leo Tindemans), Beļģijas premjerministrs (dzimis 1922. gadā)
Atsauces Labot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2014. gads |
- ↑ «United Nations Observances». United Nations. Skatīts: 2012. gada 26. jūlijs.
- ↑ «Latvija pievienojusies eirozonai». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ «Visā ES atcelti darba ierobežojumi rumāņiem un bulgāriem». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ «Sprādzienā Čehijā gājis bojā Palestīnas vēstnieks». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ Дидье Буркхальтер вступает в должность президента Швейцарии.
- ↑ «Kolorādo atvērti ASV pirmie marihuānas veikali». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ В ходе парламентских выборов в Бангладеш сожжены 200 участков, убиты более 10 человек.
- ↑ «ASV centrālās bankas vadītāja amatā pirmo reizi vēsturē apstiprina sievieti». Delfi.lv. 2014. gada 7. janvārī. Skatīts: 2014. gada 7. janvārī.
- ↑ «Demisionējis Tunisijas premjers». Delfi.lv. 2014. gada 9. janvārī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.
- ↑ «Tunisia's new PM takes office after Islamists resign». Reuters. 2014. gada 10. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 10. janvāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2019. gada 16. janvārī.
- ↑ «6,0 magnitūdu zemestrīce nodara postījumus Grieķijā». Delfi.lv. 2014. gada 31. janvārī. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ «Ukrainas parlaments atceļ demonstrācijas ierobežojošos likumus». Delfi.lv. 2014. gada 28. janvārī. Skatīts: 2014. gada 28. janvārī.
- ↑ «Laosā nogāžas militārā lidmašīna; bojā gājuši arī divi ministri». Delfi.lv. 2014. gada 17. maijā. Skatīts: 2014. gada 17. maijā.
- ↑ «Šveicē notiek referendums par pasaulē lielākās minimālās algas noteikšanu». Delfi.lv. 2014. gada 18. maijā. Skatīts: 2014. gada 18. maijā.
- ↑ «Aizdegoties autobusam, Kolumbijā miris 31 bērns». Delfi.lv. 2014. gada 19. maijā. Skatīts: 2014. gada 19. maijā.
- ↑ Skotijas neatkarības referendums būs 2014. gada 18. septembrī, tvnet.lv, 21.03.2013.