2014. gads

2014. (MMXIV) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2000 – 2009 2010 – 2019 2020 – 2029
Gadi:	2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

2014. gada citi notikumi

Latvija

Laikapstākļi Latvijā

Sports

Kosmonautika

2014. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	2014 MMXIV
Ab urbe condita	2767
Armēņu kalendārs	1463 ԹՎ ՌՆԿԳ
Asīriešu kalendārs	6764
Bahāju kalendārs	170—171
Bengāliešu kalendārs	1421
Berberu kalendārs	2964
Budistu kalendārs	2558
Birmiešu kalendārs	1376
Bizantiešu kalendārs	7522—7523
Ķīniešu kalendārs	癸巳年 (Ūdens čūska) 4710 vai 4650     — līdz — 甲午年 (Koka zirgs) 4711 vai 4651
Koptu kalendārs	1730—1731
Etiopu kalendārs	2006—2007
Ebreju kalendārs	5774—5775
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2070—2071
- Shaka Samvat	1936—1937
- Kali Juga	5115—5116
Holocēna kalendārs	12014
Igbo kalendārs	1014—1015
Irānas kalendārs	1392—1393
Islāma kalendārs	1435—1436
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4347
UNIX laiks	1388534400—1420070399

ANO norādījusi, ka 2014. gads ir Starptautiskais Kristoloģijas un ģimenes saimniecības gads.

Notikumi

Janvāris

Latvijas 1 eiro monētas dizains

• 1. janvāris:
  • Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz eiro;
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Grieķija, nomainot Lietuvu;
  • visā Eiropas Savienībā atcelti darba ierobežojumi Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem;
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Latvijas galvaspilsēta Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo;
  • Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika sprādziens, kurā bojā gāja Palestīnas vēstnieks;
  • Didjē Burkhalters stājās Šveices prezidenta amatā;
  • Ņujorkas mēra amatā stājās Bills de Blasio;
  • ASV, Kolorādo štatā atvērti pirmie marihuānas veikali valstī.
• 2. janvāris — Fiat kļuva par ASV autobūves uzņēmuma Chrysler īpašnieku.
• 3. janvāris — Anbarā, Irākā bruņoto sadursmju rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki.
• 5. janvāris — Bangladešā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Awami līga; pirms un pēc vēlēšanām notika plaši protesti, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.

Iespējamā Senās Ēģiptes faraona Sobekhotepa I galvas skulptūra

• 6. janvāris:
  • ASV senāts apstiprināja Dženetu Jellenu Federālās Rezervju sistēmas vadītāja amatā; viņa ir pirmā sieviete, kas ieņem šo amatu.
  • Ēģiptes valsts senlietu ministrs Mohameds Ibrahims oficiāli paziņoja, ka ir atrasta un identificēta faraona Sobekhotepa I mūmija.
• 9. janvāris:
  • ar ASV nesējraķeti palaisti Lietuvas pirmie pavadoņi LituanicaSAT-1 un LitSat-1.
  • par savu demisiju oficiāli paziņoja Tunisijas premjerministrs Ali Larajeds.
• 10. janvāris:
  • no Centrālāfrikas Republikas prezidenta amata atkāpās Mišels Džotodija, par pagaidu prezidentu kļuva Aleksandrs Ferdinands Nguende.
  • par Tunisijas premjerministru kļuva Mehdi Džomā.
• 12. janvāris — pasniegtas 71. Zelta globusa balvas; par labākajām filmām atzītas "12 gadi verdzībā" un "Amerikāņu afēra".
• 14.—15. janvāris — Ēģiptē referendumā iedzīvotāji atbalstīja jauno konstitūciju.
• 19. janvāris — Ukrainas galvaspilsētā Kijivā sākās opozīcijas demonstrācijas dalībnieku sadursmes ar miliciju.
• 22. janvāris:
  • par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Laimdota Straujuma, pirmā sieviete šajā amatā;
  • Brazīlijā atklāta jauna upju delfīnu suga — Aragvajas upes delfīns (Inia araguaiaensis).
• 23. janvāris — par Centrālāfrikas Republikas prezidentu kļuva Katrīna Samba-Panza, pirmā sieviete šajā amatā.
• 26. janvāris:
  • Losandželosā notika 56. Grammy mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija.
  • Grieķijā notika zemestrīce ar 6 mangitūdu.
• 28. janvāris — atkāpās Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs; par premjerministra vietas izpildītāju iecelts Sergejs Arbuzovs; atcelti arī vairāki Ukrainas parlamenta likumi, kas ierobežoja protestus.
• 29. janvāris — par Čehijas premjerministru apstiprināts Bohuslavs Sobotka.

Februāris

• 2. februāris:
  • Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
  • Salvadorā notika prezidenta vēlēšanas.
  • Taizemē notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuras martā atzītas par nederīgām.
• 7. — 23. februāris — Sočos, Krievijā, notika ziemas olimpiskās spēles.
• 9. februāris — Šveicē referendumā vairākuma atbalstīja iebraukšanas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.
• 11. februāris — Alžīrijā lidmašīnaa katastrofā bojā gāja 77 cilvēki.
• 15. februāris — Tamams Salams kļuva par Libānas premjerministru.
• 18. — 21. februāris — Eiromaidana dalībnieku sadursmēs ar miliciju Ukrainā gāja bojā 77 cilvēki.
• 22. februāris:
  • Ukrainas parlaments atlaida līdzšinējo prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš aizbēga uz Krimu, vēlāk uz Krieviju;
  • par Itālijas premjerministru kļuva Mateo Renci.
• 23. februāris — par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Aleksandrs Turčinovs.
• 28. februāris — apmēram 50 bruņoti vīri ieņēma Simferopoles lidostu Krimā, Ukrainā (vēlāk tie tika atzīti par Krievijas karavīriem).
• 27. februāris — par Ukrainas premjerministru kļuva Arsēnijs Jaceņuks.

Marts

• 2. marts — tika pasniegtas 86. Kinoakadēmijas balvas, par labāko filmu atzīstot "12 gadi verdzībā".
• 6. marts — Ukrainā ietilpstošās Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanos Krievijai un referenduma organizēšanu 16. martā.
• 8. marts — bez vēsts pazuda Malaizijas lidmašīna ar 239 cilvēkiem reisā no Kualalumpuras uz Pekinu.
• 11. marts — Krimas parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību no Ukrainas.
• 16. marts:
  • Krimā referendumā atbalstīta pussalas pievienošana Krievijas Federācijai;
  • Serbijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija.
• 16.—21. marts — Veneto iedzīvotāji neoficiālā referendumā atbalstīja neatkarību no Itālijas.
• 17. marts — Hārvarda — Smitsona astrofizikas centra zinātnieki paziņoja, ka atklājuši gravitācijas viļņu pēdas.
• 18. marts — Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
• 21. marts — Krievijas Federācijas Padome ratificēja līgumu par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā.
• 25. marts — par Kirgizstānas premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts Džoomarts Otorbajevs pēc tam, kad atkāpās Žantoro Satibaldijevs.
• 26. marts — par Igaunijas premjerministru kļuva Tāvi Reivass, nomainot Andrusu Ansipu.
• 27. marts — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju "68/262", atzīstot Krimu Ukrainas starptautiskajās robežās, bet Krimas referendumu atzīstot par nelikumīgu.
• 29. marts — Slovākijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Andrejs Kiska.
• 31. marts — no Francijas premjerministra amata atkāpās Žans Marks Ero, viņa vietā apstiprināts Manuels Valss.

Aprīlis

• 2. aprīlis — par Kazahstānas premjerministru kļuva Karims Masimovs, nomainot Seriku Ahmetovu.
• 3. aprīlis — par Kirgizstānas premjerministru apstiprināts Džoomarts Otorbajevs, kurš līdz tam bija premjerministra pienākumu izpildītājs.
• 5. aprīlis — par Mali premjerministru kļuva Musa Mari, nomainot Umaru Tatamu Li.
• 5. aprīlis:
  • Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā koalīcija Fidesz;
  • Kostarikas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Luiss Giljermo Soliss;
  • Ukrainas dienvidaustrumos separātisti sāka ieņemt administratīvās ēkas.
• 7. aprīlis:
  • Ukrainas Doneckas apgabalā dibināta Doneckas tautas republika;
  • Ukrainas premjerministrs Oleksandrs Turčinovs pasludināja antiteroristisko operāciju pret bruņotajiem kaujiniekiem Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabalā;
  • kriptogrāfijas bibliotēkā OpenSSL atklāta kritiska ievainojamība Heartbleed.
• 7. aprīlis—12. maijs — Indijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija Nacionālā demokrātiskā alianse.
• 9. aprīlis — Indonēzijā notika vispārējās vēlēšanas.
• 13. aprīlis:
  • par Armēnijas premjerministru kļuva Oviks Abrahamjans;
  • Gvinejā—Bisavā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas partija Gvinejas un Kaboverdes neatkarībai.
• 17. aprīlis:
  • Ženēvā ASV, Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvji pieņēma paziņojumu, aicinot konfliktējošās puses Ukrainā atbruņot nelikumīgos bruņotos formējumus, atbrīvot ieņemtās ēkas un sēsties pie sarunu galda;
  • par Alžīrijas prezidentu uz ceturto termiņu ievēlēts Abdelazizs Buteflika.
• 27. aprīlis:
  • Maķedonijā uz otru termiņu ievēlēts prezidents Gorge Ivanovs un parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā partija;
  • par Serbijas premjerministru kļuva Aleksandars Vučičs, nomainot Ivicu Dačiču.
• 28. aprīlis
  • Ukrainas Luhanskas apgabalā dibināta Luhanskas tautas republika;
  • stājās spēkā ASV ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju.
• 30. aprīlis — Irākā notika parlamenta vēlēšanas.

Maijs

2014. gada Eirovīzijas logo

• 2. maijs:
  • Ukrainā, Odesā sadursmēs starp separātistiem un Ukrainas atbalstītājiem gāja bojā aptuveni 50 cilvēki;
  • Afganistānā, Badahšanā zemes nogruvumos gāja bojā vairāk nekā 250 cilvēki, bez vēsts pazuda aptuveni 2500.
• 4. maijs:
  • par Lībijas premjerministru kļuva Ahmeds Maitiks;
  • Panamas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Huans Karloss Varela.
• 7. maijs:
  • DĀR notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas Nacionālais kongress;
  • Taizemes konstitucionālā tiesa atvaļināja premjerministri Jinglaku Čīnnāvatu; viņas vietā par premjerministru kļuva Nivathāmrongs Būnsongpājsāns.
• 10. maijs — Kopenhāgenā notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Austrijas pārstāve Končita Vursta ar dziesmu Rise Like a Phoenix.
• 11. maijs — separātistu kontrolētajos Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalos notika referendums par valstisko patstāvību.
• 12. maijs — Doneckas tautas republika pasludināja neatkarību no Ukrainas un aicināja Krieviju uzņemt tās sastāvā.
• 13. maijs — Turcijas pilsētas Samas ogļraktuvēs notika pazemes sprādziens, kurā bojā gāja 301 ogļracis.
• 14.—25. maijs — Kannās notika 67. Kannu kinofestivāls.
• 17. maijs — Laosā nogāžoties militārajai lidmašīnai bojā gāja 15 cilvēki, to skaitā 2 ministri un galvaspilsētas mērs.
• 18. maijs:
  • Šveicē notika referendums par minimālās algas noteikšanu, kas ir pasaulē lielākā;
  • Gvinejas—Bisavas prezidenta vēlēšanas uzvarēja Žozē Mariu Vazs;
  • Kolumbijas ziemeļu daļā aizdegoties autobusam, bojā gāja 31 bērns
• 20. maijs:
  • Malāvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu kļuva Pīters Mutarika;
  • Taizemes armija pasludināja valstī karastāvokli pēc ieilgušiem pret valdību vērstiem nemieriem.
• 22. maijs — Taizemē valsts apvērsumā varu pārņēma Nacionālās drošības aizsardzības komiteja ar Prajuta Čānočhā priekšgalā.
• 22.—25. maijs — visās Eiropas Savienības valstīs notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
• 25. maijs:
  • Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Petro Porošenko;
  • Lietuvas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēta Daļa Grībauskaite;
  • Beļģijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva Jaunā flāmu alianse.
• 26.—28. maijs — Ēģiptes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Abdelfatāhs es Sīsī.
• 29. maijs — Astanā Baltkrievija, Kazahstāna un Krievija dibināja Eirāzijas ekonomisko savienību.

Jūnijs

• 1. jūnijs — Slovēnijas prezidents Boruts Pāhors atlaida parlamentu.
• 2. jūnijs — Indijā izveidots 29. štats Telangāna, atdalot 10 apgabalus no Āndhras Pradēšas štata.
• 3. jūnijs — Sīrijas prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu ievēlēts Bašārs al Asads.
• 5. jūnijs — sunnītu militārā grupa sāka ofensīvu Irākas ziemeļos, virzoties uz galvaspilsētu Bagdādi.
• 10. jūnijs:
  • par Izraēlas prezidentu ievēlēts Reuvens Rivlins;
  • Islāma valsts kaujinieki ieņēma Irākas otru lielāko pilsētu Mosulu.
• 13. jūnijs—13. jūlijs — Brazīlijā notika Pasaules kauss futbolā.
• 14. jūnijs — Afganistānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ašrafs Ganī Ahmadzejs.
• 15. jūnijs — Kolumbijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atkārtoti ievēlēts Huans Manuels Santoss.
• 19. jūnijs — par Spānijas karali kronēts Felipe VI, nomainot Huanu Karlosu I.
• 24. jūnijs — par Somijas premjerministru kļuva Aleksanders Stubs, nomainot Jirki Katainenu.

Jūlijs

• 1. jūlijs — Japānas valdība Šindzo Abes vadībā pieņāma rezolūciju, pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara ļaujot bruņotajiem spēkiem piedalīties operācijās ārpus valsts.
• 6. jūlijs — Ukrainas spēki atguva kontroli pār Slovjansku un Kramatorsku.
• 8. jūlijs—26. augusts — augot saspīlējumam starp Izraēlu un Hamās, atsākas Izraēlas—Palestīnas konflikts; 7 nedēļu laikā gāja bojā aptuveni 2100 palestīnieši un 71 Izraēlas iedzīvotājs.
• 9. jūlijss
  • Indonēzijas prezidenta vēlēšanāš uzvarēja Džoko Vidodo;
  • Krievijā veikts jaunas nesējraķetes Angara A1.2 pirmais starts.
• 13. jūlijs — ārkārtas parlamenta vēlēšanās Slovēnijā visvairāk balsu ieguva Mira Cerarja partija.
• 16. jūlijs — ASV ieviesa pirmās sankcijas pret Krieviju saistot to ar Ukrainas separātistu atbalstīšanu.
• 17. jūlijs — Ukrainā virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti notriekta Malaysia Airlines lidmašīna reisā 17, bojā gāja 298 cilvēki.
• 24. jūlijs — Mali nogāzās Air Algérie lidmašīna, bojā gāja 116 cilvēki.

Augusts

Ebolas vīrusa inficēšānās un nāves gadījumu pieaugums gada otrajā pusē

• 3. augusts — Ķīnas Juņnaņas provincē 6,1 balli stiprā zemestrīcē gāja bojā ne mazāk kā 357 cilvēki.
• 6. augusts:
  • atlaists Bulgārijas parlaments, par pagaidu valdības vadītāju kļuva Georgi Bliznaški;
  • ESA zonde Rosetta sasniedza Čurjumova—Gerasimenko komētu un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap komētu;
  • Krievija aizliedza noteiktu pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Krieviju.
• 7. augusts — Libērijā pasludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar Ebolas vīrusa epidēmijas saasināšanos.
• 8. augusts — ASV spēki sāka gaisa uzlidojumus Islāma valsts kaujiniekiem Irākas ziemeļos.
• 9. augusts — ASV pilsētā Fergusonā sākās nekārtības pēc tam, kad policists nošāva neapbruņotu melnādainu pusaudzi.
• 10. augusts — Turcijas prezidenta pirmajās visas tautas vēlēšanās uzvarēja premjerministrs Redžeps Erdogans.
• 21. augusts — Taizemes palaments par premjerministru ievēlēja valsts apvērsuma organizētāju Prajutu Čānočhā.
• 25. augusts — Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaida parlamentu.
• 26. augusts — ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Burger King par 11,4 miljardiem dolāru iegādājās Kanādas kafejnīcu tīklu Tim Hortons.
• 27. augusts — krievu separātisti Ukrainā uzbruka Novoazovskai, tādējādi atklājot jaunu fronti.
• 30. augusts — Lesoto veikts valsts apvērsums; premjerministrs Tomass Tabane atstāja valsti.

Septembris

• 1. septembris — krievu separātisti Ukrainā atguva kontroli pār Luhanskas lidostu.
• 5. septembris — parakstīta Minskas vienošanās par uguns pātraukšanu starp Ukrainas spēkiem un separātistiem.
• 8. septembris — Zviedrijas uzņēmums Electrolux par 3,3 miljardiem USD no General Electric iegādājās mājsaimniecības ierīču biznesu.
• 11. septembris — atkāpās Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
• 14. septembris — Zviedrijā parlamenta vēlēšanas visvairāk balsu ieguva Sociāldemokrātiskā partija.
• 18. septembris — Skotijā referendumā netika atbalstīta izstāšanās no Apvienotās Karalistes.
• 19. septembris — par Slovēnijas premjerministru kļuva Mīroslavs Cērars.
• 22. septembris:
  • par Polijas premjerministru kļuva Eva Kopača;
  • par Vanuatu prezidentu kļuva Boldvins Lonsdeils;
  • NASA zonde MAVEN iegāja orbītā ap Marsu.
• 24. septembris — Indijas zonde Mars Orbiter Mission iegāja orbītā ap Marsu
• 29. septembris — Afganistānas prezidenta amatā stājās Ašrafs Ganī Ahmadzejs, viņa sāncensis vēlēšanās Abdulla Abdulla kļuva par premjerministru.

Oktobris

• 4. oktobris — Latvijas Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija "Saskaņa".
• 5. oktobris:
  • Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija GERB;
  • Brazīlijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 9. oktobris — Igaunija pirmā no bijušās PSRS republikām pieņēma likumu par viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.
• 12. oktobris:
  • Bosnijā un Hercegovinā notika vispārējās vēlēšanas;
  • Bolīvijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja prezidents Evo Moraless un viņa kreisi orientētā partija
• 15. oktobris — Mozambikā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas, par prezidentu ievēlēts Filipe Njusi.
• 22. oktobris — Slubicē, Polijā, tika atklāts pasaulē pirmais piemineklis Vikipēdijai.
• 24. oktobris — Botsvānā notika vispārējās vēlēšanas, atkārtoti ievēlēts prezidents Ians Khana.
• 26. oktobris:
  • Brazīlijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uz otro termiņu ievēlēta Dilma Rusefa;
  • Urugvajā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; referendums par konstitūcijas izmaiņām tika noraidīts;
  • Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Tunisijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • pēdējās Apvienotās Karalistes un ASV kara bāzes Afganistānā nodotas Afganistānas spēkiem.
• 29. oktobris:
  • Gajs Skots kļuva par Zambijas pagaidu prezidentu pēc tam, kad iepriekšējā dienā mira prezidents Maikls Sata,
  • Burkinafaso protestētāji pret prezidentu nodedzināja parlamenta ēku.
• 31. oktobris:
  • no amata atkāpās Burkinafaso prezidents Blēzs Kompaore, par valsts pagaidu galvu iecelts Jakoba Isāks Zida.
  • ASV privātā raķešplāna SpaceShipTwo katastrofā gāja bojā viens pilots, otrs nopietni ievainots.

Novembris

• 2. novembris — Doneckas tautas republikā un Luhanskas tautas republikā notika prezidenta un palamenta vēlēšanas.
• 4. novembris — ASV Kongresa starpvēlēšanās vairākumu ieguva republikāņi.
• 9. novembris — neoficiālā referendumā vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstīja Katalonijas neatkarību.
• 12. novembris — pirmoreiz vēsturē kosmiskais aparāts nolaidās uz komētas, zondes Rosetta nolaižamajam aparātam Philae nosēžoties uz Čurjumova—Gerasimenko komētas kodola.
• 16. novembris — Rumānijas prezidenta vēlēšanu otrajā kartā uzvarēja Klauss Johaniss.
• 17. novembris — par Burkinafaso pārejas prezidentu kļuva Mišels Kafando.
• 21. novembris:
  • Japānas premjerministrs Šindzo Abe atlaida parlamentu;
  • par Mongolijas premjerministru kļuva Čimedijns Saihanbilegs.
• 27. novembris — OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi, neskatoties uz to, ka kopš jūnija naftas cena bija nozīmīgi kritusies.
• 28. novembris:
  • Namībijā notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēts Hage Geingobs;
  • naftas cena pasaules tirgū nokritās vairāk nekā par 3 %; Maskavas biržā ASV dolāra kurss pārsniedza 50 Krievijas rubļus.
• 30. novembris:
  • Moldovas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva eiropeiski orientētās partijas;
  • Urugvajas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Tavare Vaskess.

Decembris

Krievijas rubļa kursa kritums pret eiro gada nogalē

• 3. decembris — palaista Japānas zonde Hayabusa 2, ar kuru paredzēts atgādāt asteroīda paraugus.
• 5. decembris — ASV palaists bezpilota kosmosa kuģis Orion pirmajā izmēģinājumu lidojumā EFT-1.
• 14. decembris — Japānas parlamenta apakšējās palātas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva liberāldemoikrātiskā partija.
• 16. decembris:
  • naftas cena nokrita līdz 55—60 USD;
  • Krievijas rubļa kurss nokrita līdz 65 rubļiem par ASV dolāru un 80 rubļiem par eiro.
• 17. decembris:
  • ASV un Kuba atjaunoja diplomātiskās attiecības pēc 55 gadu pārtraukuma;
  • Spānijas enerģētika uzņēmums Repsol par 13 miljardiem USD nopirka Kanādas enerģijas ražotāju Talisman Energy.
• 21. decembris — Tunisijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Bāji Kāids Assabsī.
• 23. decembris — pirmajā lidojumā palaista Krievijas smagā nesējraķete Angara-A5.
• 27. decembris — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Andrejs Kabjakovs, nomainot Mihailu Mjasņikoviču.
• 28. decembris — katastrofu cieta Indonēzijas lidasabiedrības Indonesia AirAsia lidmašīna ar 162 cilvēkiem uz borta.
• 29. decembris — Grieķijā atlaists parlaments un noteiktas jaunas vēlēšanas pēc tam, kad neizdevās ievēlēt prezidentu.
• 30. decembris — Gambijā izgāzies valsts apvērsuma mēģinājums.

Miruši

Janvāris

Ariels Šarons

• 5. janvāris — Eusebiu (Eusébio), Portugāles futbolists (dzimis 1942. gadā)
• 9. janvāris — Deils Mortensens (Dale Mortensen), ASV ekonomists (dzimis 1939. gadā)
• 11. janvāris — Ariels Šarons (אריאל שרון), Izraēlas politiķis (dzimis 1928. gadā)
• 16. janvāris — Hiro Onoda (小野田 寛郎), japāņu karavīrs (dzimis 1922. gadā)
• 20. janvāris — Klaudio Abado (Claudio Abbado), itāļu diriģents (dzimis 1933. gadā)
• 27. janvāris — Pīts Sīgers (Peter Seeger), ASV folkdziedātājs (dzimis 1919. gadā)

Februāris

Filips Sīmors Hofmans

• 2. februāris — Filips Sīmors Hofmans (Philip Seymour Hoffman), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā)
• 10. februāris — Šērlija Templa (Shirley Temple), ASV aktrise un diplomāte (dzimusi 1928. gadā)
• 14. februāris — Toms Finijs (Tom Finney), angļu futbolists (dzimis 1922. gadā)
• 19. februāris:
  • Deils Gārdners (Dale Allan Gardner), ASV kosmonauts (dzimis 1948. gadā)
  • Valērijs Kubasovs (Валерий Кубасов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
• 23. februāris — Grigors Gurzadjans (Գրիգոր Գուրզադյան), armēņu astrofiziķis (dzimis 1922. gadā)
• 23. februāris — Alise Herca-Zommere (Alice Herz-Somme), Čehijas ebreju izcelsmes pianiste un mūzikas skolotāja, ilgdzīvotāja un vecākais Holokaustā izdzīvojušais cilvēks (dzimusi 1903. gadā)
• 24. februāris — Harolds Reimiss (Harold Ramis), ASV aktieris, komiķis, režisors un scenārists (dzimis 1944. gadā)

Marts

Adolfo Svaress

• 1. marts — Alēns Renē (Alain Resnais), franču kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
• 3. marts — Viljams Pougs (William Reid Pogue), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
• 12. marts — Vera Hitilova (Věra Chytilová), čehu kinorežisore (dzimusi 1929. gadā)
• 23. marts — Adolfo Svaress (Adolfo Suárez), spāņu politiķis (dzimis 1932. gadā)

Aprīlis

Gabriels Garsija Markess

• 6. aprīlis — Mikijs Rūnijs (Mickey Rooney), ASV aktieris un izklaidētājs (dzimis 1920. gadā)
• 17. aprīlis — Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez), Kolumbijas rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
• 25. aprīlis — Tito Vilanova (Tito Vilanova), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1968. gadā)
• 29. aprīlis — Bobs Hoskinss (Bob Hoskins), angļu aktieris (dzimis 1942. gadā)

Maijs

Vojcehs Jaruzelskis

• 15. maijs — Žans Luks Dehane (Jean-Luc Dehaene), Beļģijas politiķis (dzimis 1940. gadā)
• 18. maijs — Vibo Okelss, Nīderlandes kosmonauts, fiziķis (dzimis 1946. gadā)
• 19. maijs — Džeks Brebems (Jack Brabham), Austrālijas autosportists un funkcionārs (dzimis 1926. gadā)
• 22. maijs — Dragoļubs Velimirovičs (Драгољуб Велимировић), serbu šahists (dzimis 1942. gadā)
• 25. maijs — Vojcehs Jaruzelskis (Wojciech Jaruzelski), Polijas prezidents (dzimis 1923. gadā)
• 28. maijs:
  • Azlans, Perakas šahs (Azlan), Malaizijas valdnieks (dzimis 1928. gadā)
  • Maija Endželu (Maya Angelou), ASV dzejniece (dzimusi 1928. gadā)
• 30. maijs — Henadzs Buravkins (Генадзь Бураўкін, Геннадий Буравкин), baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts (dzimis 1936. gadā)

Jūnijs

• 11. jūnijs — Rubija Dī (Ruby Dee), ASV aktrise un dzejniece (dzimusi 1922. gadā)
• 13. jūnijs — Ģula Grošičs (Gyula Grosics), Ungārijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
• 14. jūnijs — Denjels Kīzs (Daniel Keyes), ASV rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
• 18. jūnijs — Stefanija Kvoleka (Stephanie Kwolek), poļu izcelsmes ASV ķīmiķe (dzimusi 1923. gadā)
• 24. jūnijs — Īlaijs Volahs (Eli Wallach), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā)
• 27. jūnijs — Leslijs Maniga (Leslie Manigat), Haiti prezidents (dzimis 1930. gadā)
• 30. jūnijs — Žeļko Šturanovičs (Željko Šturanović), Melnkalnes premjerministrs (dzimis 1960. gadā)

Jūlijs

Eduards Ševardnadze

Valērija Novodvorska

• 7. jūlijs:
  • Eduards Ševardnadze (ედუარდ შევარდნაძე), PSRS un Gruzijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
  • Alfredo di Stefano (Alfredo di Stéfano), Argentīnas un Spānijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
• 12. jūlijs — Valērija Novodvorska (Валерия Новодворская), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1950. gadā)
• 13. jūlijs — Nadine Gordimera (Nadine Gordimer), Dienvidāfrikas rakstniece, politiskā aktīviste (dzimusi 1923. gadā)
• 17. jūlijs — Henrijs Hartsfīlds (Henry Hartsfield), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
• 19. jūlijs — Džeimss Gārners (James Garner), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)

Augusts

Robins Viljamss

Ričards Atenboro

• 11. augusts — Robins Viljamss (Robin Williams), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā)
• 12. augusts — Lorēna Bekola (Lauren Bacall), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā)
• 24. augusts — Ričards Atenboro (Richard Attenborough), britu aktieris, režisors un producents (dzimis 1923. gadā)

Septembris

Džoana Riversa

• 4. septembris — Džoana Riversa (Joan Rivers), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
• 10. septembris — Ričards Kīls (Richard Kiel), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
• 13. septembris — Milans Galičs (Милан Галић), Dienvidslāvijas futbolists (dzimis 1938. gadā)
• 20. septembris — Anatolijs Berezovojs (Анатолий Березовой), PSRS kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
• 25. septembris — Jāks Joala (Jaak Joala), igauņu dziedātājs (dzimis 1950. gadā)
• 30. septembris — Martins Perls (Martin Perl), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)

Oktobris

• 4. oktobris — Žans Klods Divaljē (Jean-Claude Duvalier), Haiti prezidents (dzimis 1951. gadā)
• 20. oktobris — Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Dominikānā dzimis ASV modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
• 21. oktobris — Gofs Vitlems (Gough Whitlam), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1916. gadā)
• 24. oktobris — Mbuleni Mulaudzi (Mbulaeni Mulaudzi), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1980. gadā)
• 28. oktobris — Maikls Sata (Michael Sata), Zambijas prezidents (dzimis 1937. gadā)

Novembris

Viktors Tihonovs

• 13. novembris — Aleksandrs Grotendīks (Alexander Grothendieck), Francijas matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
• 19. novembris — Maiks Nikolss (Mike Nichols), ASV kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 24. novembris — Viktors Tihonovs (Виктор Тихонов), krievu hokeja treneris (dzimis 1930. gadā)

Decembris

Džo Kokers

• 2. decembris — Žans Belivo (Jean Béliveau), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
• 5. decembris — Fabiola (Fabiola), Beļģijas karaliene (dzimusi 1928. gadā)
• 22. decembris:
  • Džo Kokers (Joe Cocker), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
  • Džozefs Sardžents (Joseph Sargent), ASV kino un televīzijas režisors (dzimis 1925. gadā)
• 26. decembris — Leo Tindemanss (Leo Tindemans), Beļģijas premjerministrs (dzimis 1922. gadā)

Kalendārs

Janvāris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Februāris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28	Marts P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Aprīlis P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Maijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Jūnijs P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Augusts P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Septembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Oktobris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31	Novembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30	Decembris P O T C P S Sv . 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31