Andris Freibergs (dzimis 1938. gada 24. oktobrī, miris 2022. gada 18. oktobrī)[1] bija latviešu scenogrāfs un pasniedzējs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors (kopš 1996. gada), vairāk nekā 170 iestudējumu scenogrāfiju autors, veidoja scenogrāfiju arī teātra izrādēm citu valstu teātros.[1]

Andris Freibergs
Dzimis 1938. gada 24. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Skrundas pagasts, Kuldīgas apriņķis, Latvija
Miris 2022. gada 18. oktobrī (83 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Nozares scenogrāfija

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1938. gadā Skrundas pagasta Videnieku mājās. Mācījās Skrundas Pumpura pamatskolā, 1957. gadā beidza mācības Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, 1965. gadā absolvēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.[1] No 1965. līdz 1973. gadam strādāja Drāmas teātrī kā mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992. gadam — Jaunatnes teātrī kā galvenais mākslinieks, kopš 1993. gada bija galvenais mākslinieks Latvijas Nacionālajā operā.[1] Kopš 1962. gada piedalījās izstādēs, 1968. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1969. gadā — Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs kopš 1971. gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994. gada, emeritētais profesors kopš 2010. gada.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

1988. gadā saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.[1] 2003. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] Septiņas reizes saņēmis Spēlmaņu nakts balvu "Gada scenogrāfs", bet 2014. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 527. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu piešķir Andrim Freibergam un Večellai Varslavānei». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 22. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu