Atvērt galveno izvēlni

Kalnciems

ciems Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Kalnciema pagastā. Par apdzīvotu vietu Valgundes pagastā skatīt rakstu Tīreļi (Valgundes pagasts).

Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta) Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs. Atrodas Lielupes kreisajā krastā, 5 km uz dienvidiem no autoceļa A9. Attālums līdz Jelgavai 24 km, līdz Rīgai — 49 km.

Kalnciems
Lielciems
Kalnciems
Karogs: Kalnciems
Karogs
Ģerbonis: Kalnciems
Ģerbonis
Kalnciems (Latvija)
Kalnciems
Kalnciems
Koordinātas: 56°48′02″N 23°36′34″E / 56.80056°N 23.60944°E / 56.80056; 23.60944Koordinātas: 56°48′02″N 23°36′34″E / 56.80056°N 23.60944°E / 56.80056; 23.60944
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jelgavas novads
Pagasts Kalnciema pagasts
Pirmoreiz minēts 19. gs.
Pilsētciemats no 1949. gada
Pilsētas tiesības no 1991. gada 14. novembra
Platība
 • Kopējā 2 km2
Iedzīvotāji (2019)[1]
 • kopā 1 782
 • blīvums 891/km²
Pasta indekss LV-3016 Kaigi
Kalnciems Vikikrātuvē

Pateicoties māla un dolomīta atradnēm, Kalnciems izveidojās kā liels būvmateriālu rūpniecības centrs pie Lielupes ūdensceļa, pa kuru gatavo produkciju ar liellaivām kopš 19. gadsimta beigām transportēja uz Rīgas jaunbūvēm.

NosaukumsLabot

Kalnciema nosaukums cēlies no 16. gadsimtā pirmo reizi pieminētās Kalnciema muižas (Kalnzeem), kuras kungu māja atradās Lielupes pretējā krastā tagadējos Tīreļos Valgundes pagastā. 1690. gadā Kalnciema muižas īpašnieka ģimenē piedzima vēlākais Kurzemes un Zemgales hercogs un Krievijas impērijas reģents Ernests Johans Bīrons.

VēstureLabot

Apdzīvota vieta pašreizējā vietā izveidojās 19. gadsimta beigās, kad šeit atradās lielākā Latvijas māla ķieģeļu ražotne. 1882. gadā uzņēmējs un nākamais Rīgas pilsētas galva Georgs Armitsteds Kalnciemā uzbūvēja pirmo apaļo Hofmaņa krāsni ķieģeļu apdedzināšanai. Lielākās ķieģeļu rūpnīcas līdz Pirmajam pasaules karam piederēja rūpniekiem Ņesteroviem, Krišjānim Ķergalvim un Pēterim Radziņam. Krievijas-Japānas kara laikā sakarā ar būvniecības apstāšanos daļu no ķieģeļnīcām slēdza, bet Pirmā pasaules kara laikā Kalnciema tuvumā notika lielas kaujas un lielākā daļa rūpnīcu tika sagrauta.

1924. gadā nodibināja AS "Ķieģelis un kūdra" un uzcēla Kalnciema skolu. Pēc 1931. gada datiem Kalnciema ciematā darbojās arī J. Šteinerta ķieģeļu rūpnīca, Smilgu kaļķu ceplis, J. Kleinberģa kaļķu ceplis, H. Ronesala kaļķu ceplis, Godmaņa un Kroģera kaļķu ceplis, Stiļļa kaļķu ceplis un AS "Silikāts" ķieģeļu rūpnīca.[2]

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Plostmuižas akmeņlauztuvēs atvēra Kalnciema katorgu. Otrā pasaules kara laikā akmenslauztuvēs iekārtoja Rīgas ebreju geto darba nometni, bet pēc kara beigām vācu karagūstekņu nometni. 1946. gadā darbu sāka Kalnciema ķieģeļu kombināts. 1949. gadā Kalnciems ieguva strādnieku ciemata (pilsētciemata) tiesības, bet 1991. gada 14. novembrī pilsētas tiesības. Pēc privatizācijas 1994. gadā Kalnciema ķieģeļu kombinātu sadalīja mēbeļu (SIA “Gak”), dolomīta (SIA “Gneiss”) un ķieģeļu (SIA “Kalnciema ķieģelis”) ražotnēs. 1998. gadā uzcēla katoļu baznīcu. Vēlāk Kalnciema ķieģeļu fabrika nokļuva AS “Lode” īpašumā, kas Latvijas finanšu krīzes laikā 2008. gadā apturēja ražotnes darbību.

Pēc Latvijas teritoriāli administratīvās reformas 2010. gada 28. janvārī Kalnciemam atņēma pilsētas tiesības, pilsētu ar lauku teritoriju reorganizējot par pagastu Jelgavas novadā.[3]

AtsaucesLabot