Vikipēdija

Haralds Silovs

Latvijas ātrslidotājs un šorttrekists

Haralds Silovs (dzimis 1986. gada 7. aprīlī Rīgā)[1] ir bijušais latviešu ātrslidotājs un šorttrekists. Šorttrekā viņš ir izcīnījis vairākas zelta un sudraba medaļas kontinenta čempionātos, 2008. un 2011. gada Eiropas čempions daudzcīņā. 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs viņš kļuva par pirmo sportistu pasaulē, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan ātrslidošanas, gan šorttreka sacensībās, un vispār divos atšķirīgos sporta veidos vienā dienā.

Haralds Silovs
Haralds Silovs 2013. gadā
Personas dati
Dzimis 1986. gada 7. aprīlī (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Augums 178 cm[1]
Svars 76 kg[1]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Šorttreks
Ātrslidošana
Treneris Džeremijs Voterspūns
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (2010, 2014, 2018)
Labākais sasniegums 4. vieta (1500 m)
 
Medaļas
Vīriešu šorttreks
Pārstāvētā valsts: Karogs: Latvija Latvija
Eiropas čempionāts
Zelts Ventspils 2008 1500 m
Zelts Ventspils 2008 daudzcīņa
Zelts Turīna 2009 1500 m
Zelts Hērenvēna 2011 Daudzcīņa
Zelts Hērenvēna 2011 1000 m
Sudrabs Ventspils 2008 1000 m
Sudrabs Turīna 2009 Daudzcīņa
Sudrabs Hērenvēna 2011 500 m
Bronza Hērenvēna 2011 1500 m

Kopš 2011. gada sezonas startēja tikai ātrslidošanā.[2] Viens no viņa treneriem ir bijis kanādietis Džeremijs Voterspūns.[2] Profesionālā sporta karjeru noslēdza pēc 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, pievērsies trenera darbam.

Karjera labot šo sadaļu

Ar šorttreku sācis nodarboties 1996. gadā, kad ar to Latvijā nodarbojās ļoti maz cilvēku. Ātrslidošanai pievērsies daudz vēlāk, šobrīd H. Silovam pieder visi Latvijas rekordi klasiskajā ātrslidošanā,[3][4] visās distancēs tos uzstādījis arī šorttrekā. Vasarā nodarbojas arī ar kalnu riteņbraukšanu un skrituļslidošanu jeb inlainu.

H. Silovs ir pirmais sportists pasaulē, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan ātrslidošanas, gan šorttreka sacensībās, turklāt paveicis to vienas dienas laikā (ir arī vienīgais, kas vienās olimpiskajās spēlēs vienā dienā startējis divos sporta veidos).[3][5] 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs Haralds Silovs ātrslidošanas 5000 metru distancē ieguva 20. vietu,[6] savukārt šorttreka 1500 metru sacensībās viņš startēja B finālā un kopvērtējumā ieguva 10. vietu, kas ir līdz šim augstākā Latvijas šorttrekistu vieta olimpiskajās spēlēs.[7] Pēc 20. vietas ātrslidošanas 5000 metru distancē viņš atzina, ka vairs nestartēs olimpisko spēļu ātrslidošanas sacensībās, lai labāk sagatavotos šorttreka 500 m un 1000 m disciplīnām.[8]

2011. gada Eiropas čempionātā šorttrekā viņš daudzcīņā ieņēma otro vietu, taču pēc čempiona Tibo Fakonē diskvalifikācijas 2012. gada maijā H. Silovs kļuva par absolūto čempionu.[9] 2011.—2012. gada sezonā H. Silovs nestartēja šorttreka sacensībās, pievēršoties tikai ātrslidošanai. Sezonas gaitā viņš laboja virkni Latvijas rekordu dažādās distancēs. 2012. gada Eiropas čempionātā ātrslidošanā, kas notika Budapeštā, H. Silovs izcīnīja 6. vietu visu distanču summā (pirms pēdējās 10 000 m distances viņš bija pat trešajā vietā).[3][10] 2012. gada Pasaules čempionātā ātrslidošanā daudzcīņā ieņēma augsto 7. vietu.[11] 2012. gada februārī paziņoja, ka turpmāk startēs vienīgi ātrslidošanā.[2] 2013. gada Eiropas čempionāta daudzcīņā ieņēma 12. vietu.[12] 2012.—2013. gada Pasaules kausa izcīņas septītajā posmā Incellē izcīnījis otro vietu masu startā, kas ir sportista pirmā medaļa Pasaules kausa posmos ātrslidošanā.[13] Kopumā karjeras laikā divas reizes Pasaules kausa izcīņas sacensībās ierindojies pirmajā trijniekā.

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs startēja trijās distancēs (500 m, 1000 m, 1500 m). Lielākos panākumus guva savā pēdējā startā 1500 m distancē, kur ieņēma 14. vietu.

2017. gada decembrī H. Silovs uzstādīja jaunus Latvijas rekordus 1500 m (1:43,35)[14] un 5000 m distancē (6:15,6).

2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā sasniedza savu labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs, izcīnot 4. vietu 1500 m distancē, kas ir labākais sasniegums Latvijas ātrslidotājiem kopš neatkarības atjaunošanas.[15]

Pēc 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm noslēdza profesionālā sporta karjeru. Pēc tam pievērsies trenera darbam.[16]

Privātā dzīve labot šo sadaļu

H. Silova vecāki ir bijuši sportisti: tēvs Edvīns — riteņbraucējs (tagad arī šorttreka treneris), māte Signe — daiļslidotāja. Ar šorttreku nodarbojies un vēlāk strādājis par treneri arī Haralda brālis Helmuts (miris 2016. gadā).[17]

H. Silovs dzīvo Vācijā, Bavārijas komūnā Incellē, kur atrodas ātrslidošanas treks. Arī pēc sportista gaitu beigām turpat darbojas kā treneris.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Dainis Caune. Latvija Vankūverā. Latvijas Olimpiskā komiteja, 2010. 28. lpp. ISBN 978-9984-4903-3-5.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Jānis Pārums. «Silovs: "Turpināšu startēt ātrslidošanā, ir potenciāls tikt trijniekā"». Sportacentrs.com, 2012. gada 27. februārī. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Āzens, Dainis (2012. gada 17. janvārī). "Sestais labākais Eiropā. Haralds Silovs". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 3 (829): 40.—43. lpp. ISSN 1691-0451.
  4. ↑ «Ātrslidotājam Silovam pienācis atskaites laiks - Eiropas čempionāts». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  5. ↑ Ingmārs Jurisons. «Silovs izpelnās Kanādas mediju uzmanību». sportacentrs.com, 2010. gada 13. februārī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
  6. ↑ Viesturs Lācis. «5000 metros zelts Krāmeram, Silovs - divdesmitais». sportacentrs.com, 2010. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
  7. ↑ Kristaps Zālītis. «Silovam 10.vieta šorttrekā 1500 metros». sportacentrs.com, 2010. gada 14. februārī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
  8. ↑ Pēteris Neimanis. «Silovs ātrslidošanā vairs nestartēs». sportacentrs.com, 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 16. februārī.
  9. ↑ «Silovu oficiāli atzīst par 2011. gada absolūto Eiropas čempionu šorttrekā». Sportacentrs.com. 2012. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 14. maijā.
  10. ↑ Silovam 6.vieta Eiropas čempionātā daudzcīņā Diena.lv
  11. ↑ «Silovs septītais pasaules čempionātā daudzcīņā». Sportacentrs.com. 2012. gada 19. februārī. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.
  12. ↑ «Silovs ieņem 12.vietu Eiropas čempionātā ātrslidošanas daudzcīņā». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
  13. ↑ «Silovam pirmā medaļa PK posmā kā ātrslidotājam». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 11. februārī.
  14. ↑ Ātrslidotājs Silovs ar personisko rekordu pārliecinoši kvalificējas olimpiādei LSM
  15. ↑ «Ātrslidotājs Silovs 1500 metru distancē izcīna augsto ceturto vietu» (latviešu). Skatīts: 2018-02-14.
  16. ↑ «Slidas vadzī kārušais Silovs: Cenšos darīt visu, lai ātrslidošana Latvijā nepazustu pavisam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-10.
  17. ↑ «Smags brīdis sportista Silova ģimenē: pēc Haralda brāļa nāves Anna ar dēliņu palikuši bez naudas». Jauns.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-16. Skatīts: 2018-02-13.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Haralds_Silovs&oldid=4015229"