Valtera Capa balva
Valtera Capa balva tika iedibināta 2004. gadā.[1] To kopīgi piešķir un pasniedz Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Republikas Patentu valde labākajam izgudrotājam. Balvas pasniegšana notiek reizi divos gados. Balva ir nosaukta vācbaltiešu izgudrotāja, fototehnikas konstruktora Valtera Capa vārdā.
Līdz šim balva pasniegta piecas reizes. 2005. gadā to saņēma izgudrotāji Roberts Kalniņš un Beņjaminš Jofems par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku (EMAGO),[2] 2007.gadā - Juris Upatnieks par nozīmīgiem izgudrojumiem hologrāfijā,[3] 2009. gadā - radioinženieris Raimonds Skuruls par izcilu izgudrojumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.[4] Par 2011. gada Valtera Capa balvas laureātiem kļuva fiziķi Māris Ābele un Kazimirs Lapuška.[5] Viņi apbalvoti par foto un lazeraparatūras izstrādi kosmisko objektu novērošanai. 2013. gada Valtera Capa balva tika piešķirta fizikas profesoram Jānim Spīgulim par ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Nolikums par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Republikas Patentu valdes Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 12. februārī.
- ↑ Izgudrojumi vieglākai dzīvei
- ↑ «Divu leģendu tikšanās». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 12. februārī.
- ↑ Valtera Capa balva radioinženierim Raimondam Skurulam
- ↑ Valtera Capa balva – fiziķiem Mārim Ābelem un Kazimiram Lapuškam
- ↑ Valtera Capa balvas pasniegšana profesoram Jānim Spīgulim (Latvijas Universitāte) 2013.gada 4.septembrī
 | Šis ar apbalvojumiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |