Andris Šķēle

Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Šķēle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Andris Šķēle (dzimis 1958. gada 16. janvārī Apē) ir Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis. Viņš bija Latvijas Ministru prezidents laika posmā no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 6. augustam un no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam. A. Šķēle bija Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs, vairāku Saeimu deputāts (pēdējā — 10. Saeimā — no apvienības "Par Labu Latviju"). A. Šķēle ir viens no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmējiem, miljonārs un līdzās Aivaram Lembergam un Aināram Šleseram tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgajiem "oligarhiem".

Andris Šķēle
Andris Šķēle 2010. gadā
Latvijas Ministru prezidents
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 6. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Priekštecis	Māris Gailis
Pēctecis	Guntars Krasts
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Priekštecis	Vilis Krištopans
Pēctecis	Andris Bērziņš
Dzimšanas dati	1958. gada 16. janvārī Ape, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	Tautas partija (1998—2011)
Dzīvesbiedrs(-e)	Dzintra Šķēle (šķīrušies) Kristiāna Lībane-Šķēle

Karjeras sākums

Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē. Darboties valsts pārvaldē sācis 1990. gadā, kļūdams par lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēgera vietnieku Ivara Godmaņa vadītajā ministru padomē. 1993. gadā, kad Augstākā padome izteica neuzticību ministram D. Ģēgerim, A. Šķēle uz laiku kļuva par lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju. Nākamajos divos gados A. Šķēle oficiāli nedarbojās politikā, toties bija aktīvs uzņēmējdarbībā. 1994. gadā viņš bija arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietas izpildītājs, tomēr vairāk šis posms viņa dzīvē ievērojams ar virknes pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu privatizāciju un aktīvu uzņēmējdarbību šajā un citās nozarēs.

Politiskā darbība

Bezpartijisks Ministru prezidents

Lielajā politikā A. Šķēles vārds pirmo reizi parādījās 1995. gadā, kad 6. Saeimā ievēlētās politiskās partijas ilgstoši nespēja vienoties un izveidot valdību. A. Šķēle tika piedāvāts kā bezpartijisks kandidāts, kas spētu apvienot partijas, un 1995. gada 21. decembrī viņš tika ievēlēts par Ministru prezidentu. Valdība darbojās līdz 1997. gadam, kad A. Šķēle iesniedza Valsts prezidentam Guntim Ulmanim demisijas rakstu, jo valdībai nebija atbalsta Saeimā. Tomēr arī nākamo valdību veidot tika uzaicināts A. Šķēle un viņa 2. Ministru kabinets darbojās no 1997. gada 13. februāra līdz 1997. gada 7. augustam.

Tautas partija

1998. gadā A. Šķēle dibināja Tautas partiju un tā uzvarēja 7. Saeimas vēlēšanās. Sākotnēji Tautas partija tika atstāta ārpus valdības, tomēr 1999. gada jūlijā valdība krita, un A. Šķēle Ministru prezidenta amatā nomainīja Vili Krištopanu, kļūdams par otro politiķi pēc Kārļa Ulmaņa, kas vadījis trīs valdības. Šķēles 3. Ministru kabinets darbojās no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam. Pēc valdības demisijas viņš atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, pēc tam tika ievēlēts arī 8. Saeimā, tomēr dažādas problēmas saistībā ar iepriekšējo un esošo uzņēmējdarbību, tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī nespēja saprasties ar šajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem mazināja A. Šķēles interesi par publiskiem politiskajiem procesiem, tāpēc 2003. gada 16. janvārī viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un formāli pameta visus vēlētos amatus un aktīvo politiku. Tomēr neviens neapšaubīja^{[nepieciešama atsauce]} A. Šķēles lielo ietekmi uz Tautas partiju un politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī arī turpmākajos gados.

Jau kopš iepriekšējās desmitgades vidus A. Šķēle ir viens no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. Viņš bija saistīts arī ar vairākiem skaļiem kriminālprocesiem, piemēram Digitālās televīzijas lietu un tā saukto Jūrmalgeitas skandālu 2005. gadā, tomēr visos gadījumos A. Šķēles oficiālā līdzdalība ir aprobežojusies ar liecinieka statusu.

2009. gada oktobrī, Tautas partijai esot smagā krīzē, tās kādreizējais dibinātājs paziņoja par atgriešanos aktīvā politikā un gatavību uzņemties gan partijas līdera, gan saraksta līdera 10. Saeimas vēlēšanās, gan partijas Ministru prezidenta kandidāta lomu. Tautas partijas 12. kongresā 2009. gada 21. novembrī gandrīz vienprātīgi ievēlēts par tās priekšsēdētāju. 2010. gada martā Tautas partija atsauca savus ministrus no Valda Dombrovska valdības un turpmāk A. Šķēles vadībā darbojās opozīcijā "Jaunā laika" vadītajai koalīcijai.

2010. gada oktobrī viņš tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr sarakstam kopumā vēlēšanās veicās slikti un, neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, tas ieguva tikai 8 vietas parlamentā. 2011. gada jūlijā Tautas partijas 15. kongresā tika pieņemts lēmums par tās likvidāciju. 11. Saeimas vēlēšanās A. Šķēle un Tautas partija nepiedalījās.

Mediju kontrole

Tiek uzskatīts, ka 2009. gadā, kad ietekmīga britu uzņēmēju ģimene Roulendi no Bonier preses impērijas iegādājas AS "Diena" ar tai piederošo, tobrīd Latvijā ietekmīgāko laikrakstu "Diena", tipogrāfiju "Poligrāfijas grupa Mūkusala", izdevniecību "Dienas Žurnāli", "Reģionālā prese" u.c. meitas firmām, aiz darījuma patiesībā stāvējis Andris Šķēle ar kompanjoniem Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru.^{[nepieciešama atsauce]} Laika gaitā AS "Diena" daļas vairākkārt ir mainījušas īpašniekus. Taču, kā ļauj noprast viesnīcā "Rīdzene" fiksētās (noklausītās) sarunas starp Andri Šķēli, Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru, šie vīri arvien kontrolējuši "Dienas" grupas uzņēmumus, lietišķi apspriežot milzīgus zaudējumus nesošā preses impērijas finansiālās stutēšanas iespējas un mehānismus, kā arī savā starpā sīksti cīnījušies par AS "Diena" daļu pārvaldību. Lai izbeigtu nemitīgos strīdiņus, kopš 2015. gada novembra šie trīs oligarhi beidzot vienojušies AS "Diena" uzņēmumus pārdalīt.^{[nepieciešama atsauce]} Andra Šķēles uzticības personu Jāņa Maršāna un Jāņa Svārpstsona (Šķēles cilvēks Digitālgeitas afērā) pārvaldījumā nonāk SIA "Izdevniecība Dienas Žurnāli" un SIA "Dienas Bizness", bet Aivara Lemberga uzticības personas Edgara Kota rokās pilnībā nonāk SIA "Dienas mediji", pārņemot no izdevniecības "Dienas Žurnāli" žurnālu "Sestdiena".^{[nepieciešama atsauce]}

Privātā dzīve

A. Šķēles otrā sieva ir politiķe, Tautas partijas (iepriekš "Latvijas Ceļa") biedre, bijusī Saeimas deputāte Kristiāna Lībane-Šķēle. Viņa, tāpat kā A. Šķēles meitas no pirmās laulības Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle-Dupate, ir līdzīpašniece ar A. Šķēli saistītos uzņēmumos (katra ir reģistrēta kā patiesā labuma guvēja aptuveni 40 uzņēmumos), visi ģimenes locekļi tiek iekļauti Latvijas miljonāru sarakstos. A. Šķēles ģimene dzīvo Saulkrastu novada Lilastē, īpašumā "Mākoņi".

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Māris Gailis	Latvijas Ministru prezidents 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 6. augusts	Pēctecis: Guntars Krasts
Priekštecis: Vilis Krištopans	Latvijas Ministru prezidents 1999. gada 16. maijs — 2000. gada 5. maijs	Pēctecis: Andris Bērziņš (LPP/LC)