Krievu valoda

austrumslāvu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Krievu valoda
русский язык 
Izruna: IPA: [ˈruskʲɪj jɐˈzɨk]
Valodu lieto: Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Baltija, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Izraēla, ASV, Ķīna, Mongolija, un krievu diaspora citur pasaulē.
Pratēju skaits: Dzimtā valoda: ap 164 milj.
Otrā valoda: ap 114 milj. (2006)[1]
Kopā: 300—350 milj. 
Reitings: 4—7 [1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu-slāvu
  Slāvu
   Austrumslāvu
    Krievu valoda 
Rakstība: Kirilica (krievu ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Krievija Krievija

Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Karogs: Gruzija Gruzija (Abhāzija un Dienvidosetija)
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
Karogs: Moldova Moldova (Gagauzija un Piedņestra)
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
Karogs: Ukraina Ukraina (Krima)


Karogs: Apvienoto Nāciju Organizācija Apvienoto Nāciju Organizācija
Karogs: Neatkarīgo Valstu Sadraudzība Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (darba valoda)
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

Regulators: Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūts[2]
Valodas kodi
ISO 639-1: ru
ISO 639-2: rus
ISO 639-3: rus 
Krievu valodas izplatības areāls (gaiši zilā krāsā teritorijas, kurās krievu valoda ir minoritātes valoda).

Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no četrām šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām, pārējās trīs ir rusīnu (kuras patstāvīgas valodas statuss tiek apstrīdēts), baltkrievu un ukraiņu. Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder baznīcslāvu valoda jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi saglabājušies kopš 10. gadsimta.[3] Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.

Alfabēts labot šo sadaļu

Pamatraksts: Krievu alfabēts

Krievu valodas alfabēts veidots uz kirilicas pamata un sastāv no 33 burtiem.

А а Б б В в Г г Д д Е е Ё ё
Ж ж З з И и Й й К к Л л М м
Н н О о П п Р р С с Т т У у
Ф ф Х х Ц ц Ч ч Ш ш Щ щ Ъ ъ
Ы ы Ь ь Э э Ю ю Я я

Valodas pozīcijas labot šo sadaļu

Krievu valodas lietojums 21. gadsimtā samazinās. Galvenokārt tas ir saistīts ar krievvalodīgo kopskaita samazināšanos, kā arī ar Krievijas Federācijas ārpolitikas nepieņemšanu daudzās citās valstīs. Kazahstānā, kur 2016. gadā 20 % iedzīvotāju mājās pārsvarā sazinājās krievu valodā, 15 gadus agrāk to bija 33 %. To iedzīvotāju skaita samazināšanās, kuri galvenokārt runā krieviski, vērojama arī Baltijas valstīs, kā arī Ukrainā, kur 1994. gadā šādu cilvēku bija 33%, bet 2016. gadā — tikai 24%.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «How do you say that in Russian?». Expert. 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2008-02-26.
  2. Russian Language Institute
  3. Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27. Arhivēts 2007-12-16 Wayback Machine vietnē.
  4. «Почему русский язык теряет популярность - обзор СМИ». BBC News Україна (ru-UA). Skatīts: 2023-09-12.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu