Atvērt galveno izvēlni

Bauskas iela (Rīga)

iela Rīgā
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Bauskas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bauskas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā, Ziepniekkalnā, Bišumuižā un Katlakalnā, no Jelgavas ielas līdz pilsētas robežai. Apmēram 1.5 kilometru garumā iela ir pilsētas robeža ar Ķekavas pagastu.

Bauskas iela
Bauskas iela
Bauskas iela pie Jelgavas ielas
Ielas novietojums Rīgā
Riga Bauskas iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Apkaime Torņakalns, Ziepniekkalns, Bišumuiža, Katlakalns
Garums 4460 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Bauskas ceļš
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Celtnes Bišumuiža
Rīgas piena kombināts
Sabiedriskais transports
Autobuss 12.,23., 26., 60.
Tramvajs 10.
Bauskas iela Vikikrātuvē

VēstureLabot

Iela atrodas sena tirdzniecības ceļa uz Lietuvu vietā. Iela minēta jau 1846. gada adrešu grāmatā (Bauskesche Straße, Bauskaja ulica), vēlāk tā arī saukta par Lielo Bauskas ielu. Pēc Pārdaugavas pievienošanas Rīgai iela gāja līdz pilsētas robežai: sākumā līdz Robežu ielai, no 1887. gada līdz Bišumuižai, no 1924. gada līdz mūsdienu Rīgas robežai. Ielas posms no Bišumuižas līdz pilsētas robežai no 1924. līdz 1968. gadam saucās par Bauskas ceļu.[1]

1910. gadā pa Bauskas ielu no Telts ielas līdz tagadējam ielas namam nr.143 atklāja tramvaja satiksmi. Līniju slēdza Pirmā pasaules kara laikā, kad demontēja sliedes. 1926. gadā tramvaja līniju atjaunoja un pagarināja to līdz Bišumuižai, tagadējam tramvaja galapunktam. No Armitsteda bērnu slimnīcas līdz Bišumuižai kursēja 7. maršruta tramvajs, mūsdienās daļa no 10. tramvaja maršruta.

Ielas Daugavas pusē galvenokārt bija rūpnieciskā apbūve, bet ielas otrā pusē bija mazstāvu ēku apbūve.[2]

Ielu savienojumiLabot

Bauskas iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas ēkasLabot

 
Bauskas iela Bišumuižā
  • Bauskas iela 2 ir 1900. gadā celts īres nams ar veikaliem, arhitekts Vilhelms Hofmanis.
  • Bauskas iela 8 ir 1912. gadā celts īres nams, arhitekts Nikolajs Jakovļevs. Līdz Pirmajam pasaules karam ēkā darbojās Torņakalna pārtikas biedrība. 20. gadsimta 30. gados tur atradās Metodistu baznīcas un reliģiskās biedrības "Brāļu mīlestība" dievkalpojumu zāle.
  • Bauskas ielā 16 atradās 1857. gadā dibinātā R. Vildenberga ādu fabrika. 1918. gadā uz fabrikas pamata izveidoja a/s "Oskars Vildenbergs", kurā ietilpa arī pirmā miecvielu fabrika Latvijā. 1938. gadā fabriku pievienoja a/s "Ādu un vilnas centrāle", bet Otrā pasaules kara laikā fabriku sagrāva. Pēc kara atjaunotajās ēkās izveidoja miecvielu, ādu un apavu fabriku "Blāzma". No 1965. līdz 1990. gadam šeit atradās r/a "1. Maijs". 20. gadsimta 30. gados fabrikas teritorijā izveidota Torņakalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un depo, kopš 1944. gada — Rīgas 13. brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda.
  • Ēka Bauskas ielā 16a ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Bauskas ielā 20 20. gadsimta 30. gados atradās Igaunijas konsulāts.
  • Mājiņu, kas atradās Bauskas ielā 31, 19. gadsimta 70. gados nopirka režisora Alekša Mierlauka māte un atvēra tajā pārtikas veikalu.
  • Bauskas ielā 48 atrodas bijusī Bellevue jeb Volkovica muižiņas koka dzīvojamā ēka, kas celta 18. gadsimtā.
  • Bauskas ielā 57 20. gadsimta 20. gados darbojās a/s "Jelgavas atslēdzniecības fabrika" un M.Švāgera pirotehnikas laboratorija. 30. gados ēkā atradās Latvijas putnkopības biedrības birojs un putnu audzētava, kā arī Latvijas Sieviešu nacionālās līgas bērnudārzs.
  • Bauskas ielā 58 20. gadsimtā ir bijušas ādu fabrika "Lathroms" (20. gadi), M.Petrova apavu fabrika (20.—30. gadu mija), ādu fabrika "Ako" un ādu apstrādāšanas uzņēmums "Stella" (30. gadi), tekstilrūpniecība un a/s "Z.Horons" fabrika, vilnas austuve un vērptuve (1928—1940). Pēc kara tur atradās otrreizējo izejvielu kompleksās pārstrādes uzņēmums.
  • Bauskas ielā 58a atrodas 2003. gadā celts biroju komplekss, divas savstarpēji savienotas deviņstāvu ēkas.
  • Bauskas ielā 59 atrodas a/s "Latvijas Finieris" galvenais uzņēmums.
  • Bauskas ielā 86 atrodas valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Pirms neatkarības atgūšanas ēkā darbojās Latvijas transporta un mācību ražošanas apvienību mācību kombināts, LPSR Autotransporta un šoseju ministrijas republikāniskais metodiskais kabinets.
  • Bauskas ielā 88 atrodas Rīgas Bišumuižas pamatskola, dibināta 1949. gadā kā Rīgas 58. septiņgadīgā skola.
  • Bauskas ielā 101 20. gadsimta 50. gados, pēc atgriešanās no izsūtījuma dzīvoja Eižens Finks.
  • Zemes gabalā Bauskas ielā 121 līdz 20. gadsimta 20. gadiem atradās Bišumuižas tirgus.
  • Bauskas ielā 133 kādreiz atradās G.Girgensona lakas fabrika.
  • Ēkā Bauskas ielā 134 laika gaitā ir atradušās M.Gersoni ādu fabrika, M.E.Vācieša ādu fabrika, J.Gersoni ģērētava, B.Tālrozes ādu fabrika un ģērētava, kā arī zarnu apstrādāšanas uzņēmums "Dara".
  • Bauskas ielā 143 agrāk atradās a/s "V.A.Lapšin" Rīgas sērkociņu fabrika, bet no 1926. gada tur darbojās Latvijas sērkociņu a/s "Vulkan" fabrika "Vezuvs".
  • Bauskas ielā 145, 1872. gadā, nodibināja celulozes, papīra un kartona fabriku "G.Knopp & L.F.Roeder". Pēc Otrā pasaules kara Rīgas stikla taras rūpnīcas, ražošanas apvienība "Latvijas stikls". Mūsdienās šeit atrodas staļļi un no tiem netālu ir Bišumuižas dižozols (apkārtmērs 5.5 metri).
  • Bauskas ielā 147/147a atrodas bijušā Bišumuiža, kas izveidota 18. gadsimta vidū, netālu no Katlakalna dzirnavām. Atkarībā no saimnieka, muižai ir bijuši Šildera, Hilzena, gan Bišumuižas nosaukumi. Ēka 1928. gadā ieguva arhitektūras pieminekļa statusu.
  • Bauskas ielā 149 atrodas 10. tramvaja maršruta galapunkts "Bišumuiža".
  • Bauskas ielā 180 atrodas a/s "Rīgas piena kombināts".

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Рига: Энциклопедия. Рига: Главная редакция энциклопедий, 1989. ISBN 5-89960-002-0 — стр. 183
  2. Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4