Dienvidkoreja

Valsts Austrumāzijā

Korejas Republika (korejiešu: 대한민국, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir 100 210 km². Valstī dzīvo 48 758 000 iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Korejas Republika
대한민국
Dienvidkorejas karogs Dienvidkorejas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna애국가 (Aegukga — ‘Patriotu dziesma’)
Location of Dienvidkoreja
Location of Dienvidkoreja
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Seula
210) 37°35′N 127°0′E / 37.583°N 127.000°E / 37.583; 127.000
Valsts valodas korejiešu
Valdība Unitāra prezidentāla konstitucionāla republika
 -  Prezidents Juns Sogjols (윤석열)
 -  Premjerministrs Kim Boo-kyum (김부겸 , 金富謙)
Platība
 -  Kopā 100 210 km² (108)
 -  Ūdens (%) 0,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 48 758 000[1] (26)
 -  Blīvums 491/km² (21)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā 1,435 triljoni US$[2] 
 -  Uz iedzīvotāju 29 351 US$[2] 
Džini koef. (2007) 31,3[3] (Zems
TAI (2007) 0,937[4] (Ļoti augsts) (26)
Valūta Dienvidkorejas vona (₩) (KRW)
Laika josla (UTC+9)
 -  Vasarā (DST) Nav (UTC+9)
Interneta domēns .kr
Tālsarunu kods +82

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles.

Dienvidkoreja ir augsti attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni. Šeit ir 4. lielākā Āzijas un 15. lielākā pasaules saimniecība. Dienvidkoreja ir ESAO, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts.

Dienvidkorejai ir diplomātiskas attiecības ar vairāk nekā 188 valstīm. 2007. gada 1. janvārī Dienvidkorejas ārlietu ministrs Pans Kimuns kļuva par Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru.

Pamatraksts: Korejas vēsture

Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie Korejas pussalas iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā).[5][6] Pirmā Korejas valsts Gočosona saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē.

No 1. gs. p.m.ē. līdz 7. gs. p.m.ē. pussalā valdīja trīs karaļvalstisKogurjo, Pekče un Silla. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā, Korjo dinastija (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja".

1392. gadā dibinātā Čosonas dinastija (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību.

1905. gadā Koreja kļuva par Japānas protektorātu, bet 1910. gadā tika anektēta kā Japānas Impērijas daļa.

Korejas neatkarība tika atgūta tikai 1945. gadā, kad Japāna kapitulēja pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Otrā pasaules kara Korejas pussala tika sadalīta Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kas izraisīja Korejas karu (1950—1953).

Mūsdienās Dienvidkoreja ir attīstījusies par vienu no pasaules ekonomikas līderēm.

Provinces un pilsētas

labot šo sadaļu
 
Korejas administratīvais dalījums

Dienvidkoreja iedalās vienā speciālajā pilsētā, sešās metropoles pilsētās, astoņās provincēs un vienā īpašā autonomā provincē.

Vārds hangul hanja Iedzīvotāji
Speciālā pilsēta (Teukbyeolsi)
1 Seula 서울특별시 서울特別市 10 421 782
Metropoles pilsētas (Gwangyeoksi)
2 Pusana 부산광역시 釜山廣域市 3 635 389
3 Tegu 대구광역시 大邱廣域市 2 512 604
4 Inčhona 인천광역시 仁川廣域市 2 628 000
5 Kvandžu 광주광역시 光州廣域市 1 415 953
6 Tedžona 대전광역시 大田廣域市 1 442 857
7 Ulsana 울산광역시 蔚山廣域市 1 087 958
Provinces (Do)
8 Kjongido 경기도 京畿道 10 415 399
9 Kanvondo 강원도 江原道 1 592 000
10 Čhunčhonpukto 충청북도 忠淸北道 1 462 621
11 Čhunčhonnamdo 충청남도 忠淸南道 1 840 410
12 Čollapukto 전라북도 全羅北道 1 890 669
13 Čollanamdo 전라남도 全羅南道 1 994 287
14 Kjonsanpukto 경상북도 慶尙北道 2 775 890
15 Kjonsannamdo 경상남도 慶尙南道 2 970 929
Īpašā autonomā province (Teukbyeoljachi-do)
16 Čedžudo 제주특별자치도 濟州特別自治道 560 000

Dienvidkoreja ir pasaules desmitā lielākā saimniecība, un trešā lielākā Āzijā. Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas zīmoli kā Samsung, Hyundai un LG.

46% Dienvidkorejas iedzīvotāju ir neticīgie (agnostiķi), 27,35% — kristieši, 25,3% — budisti.

Reliģija Dienvidkorejā
Reliģija Procenti
Neticīgie
  
46.5%
Budisms
  
22.8%
Protestantisms
  
18.3%
Katoļticība
  
10.9%
Citas reliģijas
  
1.7%

Koreja ir tekvondo dzimtene. 2000. gadā tas kļuva par olimpisko sporta veidu.[7]

Dienvidkorejas populārākais sporta veids ir futbols.[8] Pētījuma veikšanas laikā futbols tika atzīts par visskatītāko sporta veidu šajā valstī, otrajā vietā ierindojās beisbols.[9] Nacionālā čempionāta futbola spēles vidēji tiek skatītas 35% apmērā no visiem TV skatītājiem. 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrs, ko Dienvidkoreja organizēja kopā ar Japānu, bija visskatītākā televīzijas pārraide Korejas TV vēsturē.

1905. gadā Korejā pirmoreiz tika spēlēts beisbols un kopš tā laika tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem sporta veidiem valstī.[10] Dienvidkorejas izlase svinēja uzvaru 2008. gada vasaras olimpisko spēļu beisbola turnīrā.[11]

Dienvidkoreja ir vairākkārt organizējusi Āzijas spēles (1986, 2002). 1988. gadā Seulā notika 1988. gada vasaras olimpiskās spēles, tajās Dienvidkorejas sportisti izcīnīja 12 zelta, 10 sudraba un 11 bronzas medaļas, neoficiālajā kopvērtējumā ierindojoties 4. vietā. Tāpat Dienvidkoreja ir veiksmīgi startējusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās sportisti ir izcīnījuši 45 medaļas (23 zelta, 14 sudraba, 8 bronzas). Vislabākos panākumus ir izdevies gūt šorttrekā.

2010. gada oktobrī Korejā notika pirmā Korejas Grand Prix izcīņa,[12] kurā uzvaru svinēja spānis Fernando Alonso. 2011. gadā Dienvidkorejas pilsētā Tegu notika 2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

  1. «Report for Selected Countries and Subjects». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 «Dienvidkoreja». International Monetary Fund. Skatīts: 2010-04-21.
  3. Gini index Arhivēts 2007. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē. CIA World Fact Book
  4. Human Development Report 2009 (p. 171, 204)
  5. «Ancient civilizations». Rom.on.ca. Skatīts: 2010-04-25.
  6. «OPM.go.kr». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī.
  7. Taekwondo Arhivēts 2010. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē., World Taekwondo Federation
  8. the most popular spectator sport is football in Korea
  9. research about the most popular spectator sport in Korea
  10. KOIS (2003), p.632.
  11. South Korea takes Olympics baseball gold, L.A. Times, 2008-08-23. Retrieved 2010-07-07.
  12. Formula 1 Official Site

Ārējās saites

labot šo sadaļu