Mazā Jugla
Mazā Jugla (vācu: Kleine Jägel) ir upe Latvijā.
| Mazā Jugla | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Taurupes pagasts 56°55′51″N 25°21′47″E / 56.93083°N 25.36306°E |
| Ieteka | Jugla (satekupe) 56°58′10″N 24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°EKoordinātas: 56°58′10″N 24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 119 km |
| Kritums | 130 m |
| Gada notece | 0,25 km³ |
| Baseina platība | 675,3 km² |
| Galvenās pietekas | Abza, Jugliņa, Ķivuļurga |
 Mazā Jugla Vikikrātuvē
| |
TecējumsLabot
Pēc LĢIA datiem, sākas Ogres novada Taurupes pagastā, tā Z daļā, 1 km uz ziemeļiem no Lūšu mājām apkārtnes mežu meliorācijas novadgrāvju sistēmās un beidzas, satekot ar Lielo Juglu.[1] Tek caur Ogres, Salaspils un Ropažu novadiem, lejtecē pa Garkalnes un Stopiņu pagastu robežu. Praktiski visu tecējumu upe tek pa Viduslatvijas zemieni — Madlienas nolaidenumu un tālāk pa Ropažu līdzenumu, tikai augšgals atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, kur saucas arī Paunēnupīte, bet lejtece pie saplūšanas ar Lielo Juglu iesniedzas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā.[2] Mazās Juglas izteka atrodas 130 m vjl (pēc citiem avotiem 95, 119 vai pat 212 un 215 m vjl., atkarīgs no izvēlētās iztekas vietas),[3][4][5] bet ieteka 0,1 m vjl.
RaksturojumsLabot
Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, tek caur daudziem mežu masīviem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku HES. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes HES; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Hidroloģiski Mazā Jugla ir saistīta arī ar Plaužu un Pečoru ezeriem. Pie ietekas Juglas ezerā satek ar Lielo Juglu, veidojot Juglas upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.[6]
KilometrāžaLabot
| Kilometri no grīvas |
Augstums metros vjl. |
Vieta |
|---|---|---|
| 119 118 107 87 82 79 78 61 50 40 35 17 14 12 11 7 0,9 0 |
130 120 97 76 65 63 60 48 39 30 21 7 5 4 3 1 0,1 0,1 |
Upes sākums Taurupes — Zaubes ceļa tilts Autoceļa P32 tilts Diedziņa tilts un aizsprosts Tilts un Kastrānes pilskalns Bijušā dzelzceļa tilts un aizsprosts Abzas ieteka, autoceļa P8 tilts Ķoderu pilskalns Turkalne Sākas krāces pēc Kranciema Tīnūžu aizsprosts Ežupes ieteka Rīgas apvedceļa A4 tilts Bijušā dzelzceļa tilts Saurieši, Juglas HES aizsprosts Līču tilts Upesciema tilts Lielās un Mazās Juglas sateka |
ŪdenstūrismsLabot
Upe ir iecienīta ūdenstūristu vidū. Lielākoties tā ir laivojama augsta ūdenslīmeņa periodos un pēc spēcīgām, ilgstošām lietusgāzēm. Parasti, atkarībā no ūdens daudzuma un līmeņa, ūdenstūristi dodas lejup pa upi no Kastrānes, kur upes platums sasniedz 10 m, Suntažiem vai Juglas ciema līdz Tīnūžiem, bet zema ūdens laikā, kad laivas vietām jāvelk, no Turkalnes līdz Līčiem.[3][7] Upē var gadīties pāri tai pārkrituši koki un sanesumi, to šķērso daudzi tilti un aizsprosti.[3][8]
IhtiofaunaLabot
Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mīt līdakas, asari, raudas, augštecē vēži.[6]
PietekasLabot
|
Kreisā krasta |
Labā krasta |
Apdzīvotas vietas upes krastosLabot
AttēliLabot
Tiltiņš Suntažu pagastā
Mazā Jugla pie Kranciema
Koku sanesums Mazajā Juglā
Bijušo ūdensdzirnavu vietā pie Tēraudiem
Palu ūdeņi pie Ķoderu pilskalna
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ LĢIA karte
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Laivas. Mazā Jugla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. februārī. Skatīts: 2022. gada 6. februārī.
- ↑ Upes.lv Mazā Jugla
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 525. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 713. lpp.
- ↑ «Laivošana pa Mazo Juglu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2016. gada 15. aprīlī.
- ↑ Upesoga. Juglu kartes.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |