Mazā Jugla

upe Latvijā, Juglas pieteka

Mazā Jugla (vācu: Kleine Jägel) ir upe Latvijā. Sākas Taurupes pagastā un beidzas, satekot ar Lielo Juglu. Tek caur Ogres, Salaspils un Ropažu novadiem, lejtecē pa Garkalnes un Stopiņu pagastu robežu. Praktiski visu tecējumu upe tek pa Viduslatvijas zemieni — Madlienas nolaidenumu un tālāk pa Ropažu līdzenumu, tikai augšgals atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, kur saucas arī Paunēnupīte, bet lejtece pie saplūšanas ar Lielo Juglu iesniedzas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā.[1] Mazās Juglas izteka atrodas 130 m vjl (pēc citiem avotiem 95, 119 vai pat 212 un 215 m vjl., atkarīgs no izvēlētās iztekas vietas),[2][3][4] bet ieteka 0,1 m vjl.

Mazā Jugla
Bijušās Augstpriedes spēkstacijas vieta
Bijušās Augstpriedes spēkstacijas vieta
Mazā Jugla (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Taurupes pagasts
56°55′51″N 25°21′47″E / 56.93083°N 25.36306°E / 56.93083; 25.36306
Ieteka Jugla (satekupe)
56°58′10″N 24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°E / 56.96944; 24.32361Koordinātas: 56°58′10″N 24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°E / 56.96944; 24.32361
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 119 km
Kritums 130 m  
Gada notece 0,25 km³ 
Baseina platība 675,3 km² 
Galvenās pietekas Abza, Jugliņa, Ķivuļurga
Mazā Jugla Vikikrātuvē

RaksturojumsLabot

Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, tek caur daudziem mežu masīviem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku HES. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes HES; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Hidroloģiski Mazā Jugla ir saistīta arī ar Plaužu un Pečoru ezeriem. Pie ietekas Juglas ezerā satek ar Lielo Juglu, veidojot Juglas upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.[5]

KilometrāžaLabot

Upes tecējums[2]
Kilometri
no grīvas
Augstums
metros vjl.
Vieta
119
118
107
87
82
79
78
61
50
40
35
17
14
12
11
7
0,9
0
130
120
97
76
65
63
60
48
39
30
21
7
5
4
3
1
0,1
0,1
Upes sākums
Taurupes — Zaubes ceļa tilts
Autoceļa P32 tilts
Diedziņa tilts un aizsprosts
Tilts un Kastrānes pilskalns
Bijušā dzelzceļa tilts un aizsprosts
Abzas ieteka, autoceļa P8 tilts
Ķoderu pilskalns
Turkalne
Sākas krāces pēc Kranciema
Tīnūžu aizsprosts
Ežupes ieteka
Rīgas apvedceļa A4 tilts
Bijušā dzelzceļa tilts
Saurieši, Juglas HES aizsprosts
Līču tilts
Upesciema tilts
Lielās un Mazās Juglas sateka

ŪdenstūrismsLabot

Upe ir iecienīta ūdenstūristu vidū. Lielākoties tā ir laivojama augsta ūdenslīmeņa periodos un pēc spēcīgām, ilgstošām lietusgāzēm. Parasti, atkarībā no ūdens daudzuma un līmeņa, ūdenstūristi dodas lejup pa upi no Kastrānes, kur upes platums sasniedz 10 m, Suntažiem vai Juglas ciema līdz Tīnūžiem, bet zema ūdens laikā, kad laivas vietām jāvelk, no Turkalnes līdz Līčiem.[2][6] Upē var gadīties pāri tai pārkrituši koki un sanesumi, to šķērso daudzi tilti un aizsprosti.[2][7]

IhtiofaunaLabot

Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mīt līdakas, asari, raudas, augštecē vēži.[5]

PietekasLabot

Kreisā krasta

Labā krasta

Apdzīvotas vietas upes krastosLabot

AttēliLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Laivas. Mazā Jugla
  3. Upes.lv Mazā Jugla
  4. Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 525. lpp.
  5. 5,0 5,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  713. lpp.
  6. «Laivošana pa Mazo Juglu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2016. gada 15. aprīlī.
  7. Upesoga. Juglu kartes.