Vikipēdija

Mežaparka Lielā estrāde

Mežaparka Lielā estrāde (arī Dziesmu svētku estrāde) ir kultūrvēsturiska būve Rīgas pilsētas zaļajā (parka) zonā Mežaparkā. Estrādei ir liela kultūrvēsturiska nozīme.[1] Laika gaitā tā ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu vecās Latvijas dziesmu svētku tradīcijas pasākumu norises vietu. Tam ir arī savs praktisks iemesls, jo Mežaparka Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu.[2]

XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerts
Mežaparka Lielā estrāde 1955. gadā

VēstureLabot

Mežaparka Lielā estrāde uzbūvēta pēc arhitekta V. Šņitņikova plāna 1955. gadā (pēc citas informācijas ekspluatācijā estrāde tika nodota 1954. gadā)[3] un kā lielu pasākumu un koncertu norises vieta 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošiem klausītāju. Lai arī laika gaitā notika vairākas pārbūves un papildinājumi, tomēr estrāde saglabāja sākotnējo vizuālo tēlu un ir piemērota apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu rīkošanai.

RekonstrukcijaLabot

2007. gadā tika organizēts Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkurss, par kura uzvarētāju kļuva arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša kopprojekts.[4]

 
Mežaparka Lielā estrāde 2022. gadā

Estrādes rekonstrukcija notika divās kārtās.[5] 2018. gadā tika īstenota projekta pirmā kārta, kas sevī ietvēra skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz vismaz 30 000 sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni 60 000 stāvvietām, kā arī tiks izbūvēts apakšzemes apjoms ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.[6]

Rekonstrukcijas otro kārtu sākotnēji bija plānots realizēt līdz 2023. gadam un arī to sadalīt divos posmos — pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kam bija jānorisinās estrādē 2020. gada 18. jūnijā, bet COVID-19 pandēmijas ierobežojumu sakarā tika mainīts to formāts. Otro posmu plānoja pabeigt līdz 2023. gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.[7] Otrā kārtā tika rekonstruēta estrāde ar pārsegumu kupola formā, kas ļauj tribīnēs atrasties 11 000 pasākumu dalībniekiem un vēl apmēram 3 000 izvietoties uz skatuves.[5] Estrādē ir pasaulē lielākā kora tribīne, kurā vienlaikus var atrasties 13 000 koristi.[8]

2019. gada 16. janvārī Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.[8] 2021. gada 21. jūnijā tika pabeigti estrādes rekonstrukcijas darbi.[9] Šie pārbūves darbi saņēma 2021. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu.[10]

Lielākie pasākumiLabot

1989. gada jūnijā estrādē uzstājās emigrantu grupa "Čikāgas piecīši", sapulcinot no 50 000[11] līdz 100 000 klausītāju.[12][13]

2008. gada 9. augustā estrādē norisinājās Prāta Vētras koncerttūres Tur kaut kam ir jābūt noslēguma koncerts. Klātienē to apmeklēja 45 000 cilvēku, tādējādi kļūstot par apmeklētāko popmūzikas koncertu Latvijas vēsturē.[14] Plaši apmeklēti Prāta Vētras koncerti Mežaparkā notikuši arī 2005. un 2012. gadā.

2012. gada 23. augustā Mežaparka lielajā estrādē uzstājās popzvaigzne Lady Gaga ar The Born This Way Ball koncertu. Koncertu apmeklēja aptuveni 20 000 cilvēku. Kopā ar Lady Gaga estrādē uzstājas The Darkness un Lady Starlight.[15]

2018. gada 18. augustā estrādē notika grupas Prāta Vētra albuma "Par to zēnu, kas sit skārda bungas" koncerts, kas klātienē pulcēja ap 60 000 klausītāju. Tas bija grupas rekords[16] un tuvu tālaika lielākajam iespējamam skatītāju daudzumam estrādē.

AtsaucesLabot

  1. ↑ Mežaparka lielā estrāde, vietas.lv
  2. ↑ Mežaparks | Par parku | Dziesmu svētku estrāde, rigasmezi.lv
  3. ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954—1955)
  4. ↑ Noslēdzies starptautiskais Mežaparka Lielās estrādes metu konkurss Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., abc.lv
  5. ↑ 5,0 5,1 «Mežaparka Lielā estrāde tiks pilnībā rekonstruēta». Rīgas Dome. Skatīts: 2016. gada 19. martā.[novecojusi saite]
  6. ↑ «Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2018-06-21.
  7. ↑ «Mežaparka Lielās estrādes nākamā atjaunošanas kārta izmaksās 49 miljoni eiro». lsm.lv. 2018. gada 30. maijā. Skatīts: 2018. gada 1. jūlijā.
  8. ↑ 8,0 8,1 Līga Gaigala. «Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei». lsm.lv, 2019. gada 16. janvārī. Skatīts: 2019. gada 16. janvārī.
  9. ↑ «FOTO: Pabeigta Mežaparka estrādes rekonstrukcija». lsm.lv. 2021. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
  10. ↑ «Latvijas Arhitektūras gada balvu saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā». lsm.lv. 2021. gada 27. augustā. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
  11. ↑ «"Brīvā Latvija", 28.08.1989. Neparasti "palīgi" Čikāgas piecīšiem». periodika.lv. Skatīts: 2023-05-04.
  12. ↑ «1989. gada 20. jūnijā. “Čikāgas piecīši” satricina Latvijas PSR». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.
  13. ↑ «Ar dziesmām mūžībā pavadīts "Čikāgas piecīšu" dibinātājs Alberts Legzdiņš». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.
  14. ↑ «"Prāta vētras" koncerts Mežaparkā pulcē 45 000 klausītāju». Tvnet.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
  15. ↑ «Lady Gaga koncertu Mežaparkā apmeklējuši 20 tūkstoši fanu». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 24. septembrī.
  16. ↑ «Pirms “Prāta vētras” koncerta virzienā uz Mežaparku izveidojušies sastrēgumi». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-04.

Ārējās saitesLabot

Koordinātas: 57°00′55″N 24°09′05″E / 57.01528°N 24.15139°E / 57.01528; 24.15139

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mežaparka_Lielā_estrāde&oldid=3843038"