Facebook

sociālais tīkls

Facebook ir sociālais medijs un tiešsaistes sociālais tīkls. Tā īpašnieks ir uzņēmums Meta Platforms, kas bāzēts Menloparkā, Kalifornijā. Pakalpojumu izveidoja Marks Zakerbergs kopā ar citiem Hārvarda koledžas studentiem, un tas publiski kļuva pieejams 2004. gada 4. februārī. Aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās bija vairāk nekā 3 miljardi.[1]

Facebook
Pamatinformācija
Lapas veids Sociālais portāls
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Īpašnieks Meta Platforms
Darbību uzsāka 2004. gada 4. februārī
Valodas 111 valodas
Komerciāla
Reģistrācija Obligāta
Reģistrētie lietotāji 3 miljardi aktīvu lietotāju (2023. gada)
Mājaslapa Facebook.com

Facebook lietotāji var pievienoties tīkliem, kas sakārtoti pa pilsētām, darbavietām, skolām un reģioniem, sazināties ar citiem cilvēkiem. Viņi arī var pievienot draugus, sūtīt elektroniskās vēstules un publicēt ziņas par sevi.

Nosaukuma izcelsme

labot šo sadaļu

Mājaslapas nosaukums, kas latviešu valodā tulkojams kā "seju grāmata", ir pārņemts no tāda paša nosaukuma papīra grāmatām, kuras tiek izmantotas vairākās ASV koledžās, attēlojot studentu pilsētiņas kopienas dalībniekus, un pasniegtas jaunajiem studentiem, kā arī darbiniekiem, lai tie iepazītu citus studentu pilsētiņas cilvēkus.

Uzņēmums dibināts 2004. gada 4. februārī.

2014. gada 19. februārī Facebook paziņoja, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu servisa uzņēmumu WhatsApp,[2] kas ir lielākais darījums uzņēmuma vēsturē. Aprīlī tika iegādāts Somijas uzņēmums ProtoGeo, kas izstrādā sporta aktivitāšu analizēšanas lietojumprogrammu Moves, kura izmanto viedtelefonā iebūvētos sensorus.[3]

2021. gada oktobrī sociālā tīkla īpašnieks Facebook, Inc. nomainīja nosaukumu uz Meta Platforms, Inc. (zīmols Meta).

Lietotāju iespējas

labot šo sadaļu

Facebook ļauj izveidot lietotāja profilu ar fotogrāfiju un informāciju par sevi, aicināt draugus, sūtīt tiem ziņojumus, mainīt savus statusus, atstāt paziņojumus uz savas un citu lietotāju laika joslām, augšupielādēt fotogrāfijas un videoklipu ierakstus, veidot interešu grupas.

2007. gadā Facebook sāka piedāvāt programmētājiem no visas pasaules veidot lietotnes (spēles, mūzikas apmaiņas lietotnes, fotogrāfiju redaktēšanas lietotnes u.c) un pelnīt ar to naudu.[4]. Pateicoties šādai iespējai sociālā tīkla lietotāju skaits būtiski pieauga.

Facebook piedāvā virkni dažādu iespēju komunicēt lietotāji savā starpā. Vienas no populārākajām funkcijām ir virtuālie “Man patīk", foto albumi un laika josla, kur savā starpā pazīstamie lietotāji var atstāt komentārus.

Lietotāji var kontrolēt informācijas pieejamību, kas ir publicēta viņu profilos un noteikt kādām lietotāju grupām dot piekļuvi kādai informācijai.

Spiežot pogu “Man patīk”, lietotājs izrāda savu piekrišanu vai simpātijas Facebook ierakstiem. Piemēram, ja Facebook lietotājam patīk kāda fotogrāfija.

Par Facebook no citiem portāliem

labot šo sadaļu

Facebook portālā ikvienam tā lietotājam ir iespējams spēlēt neskaitāmas spēles, tādas kā Sorority Life, kas tā lietotājam ļauj iejusties ASV kopmītņu pilsētiņas dzīvē un justies kā korporācijas biedram, Mafia Wars, kas ļauj karot ar citiem lietotājiem, kas veido savas mafijas, Pet Society, kas ļauj katram audzēt savu dzīvnieciņu, par kuru rūpēties. Un viena no šādām spēlītēm ir Farmville, kas katram ļauj izveidot savu fermu un audzēt tajā ko tik sirds kāro un par paveikto darbiņu iegūt naudiņu, par kuru iegādāties aprīkojumu, dzīvniekus, sēklas, mājas utt. Šī spēlīte vien ar saviem 69 miljoniem aktīvajiem lietotājiem savā popularitātē ir pārspējusi visiem labi pazīstamo portālu Twitter.

Runājot par pašu Facebook, skaitļi tiešām ir iespaidīgi. Mēneša laikā Facebook 350 miljoni lietotāju apskata 200 miljardus lapu šajā portālā. Portālā esošajā mini sarakstē katru dienu tiek nosūtītas 1,6 miljardi ziņu un katru sekundi portālā tiek ievietotas 1,4 miljoni fotogrāfijas.

Facebook veidotājs Marks Zakerbergs šo portālu nodēvēja par „kustību” nevis portālu un piezīmēja, ka šis ir tikai uzņēmuma uzvaras gājiena sākums, nevis beigas.

Facebook Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Trevors Džonsons stāstīja, ka katrs lietotājs šo mājaslapu uztver citādāk un izmanto citiem mērķiem. Facebook laika gaitā ir ļoti mainījies un sastāv no daudziem elementiem – lietotāju profiliem, domubiedru grupām, spēlēm un vairāk nekā 90000 lietotnēm.

Ja sākumā Facebook lietotāji pārsvarā bija jaunieši, tad šobrīd portāls sāk „novecoties”, jo visstraujāk pieaug to lietotāju skaits, kas ir vecāki par 35 gadiem.

Šādi skaitļi un straujie portāla augšanas tempi parāda, ka drīzumā Facebook būs pasaulē tāda pati savdabīga „iedzīvotāju datubāze” kā Latvijā populārais portāls draugiem.lv.

Latvija sociālajā tīklā Facebook

labot šo sadaļu

„If you like Latvia, Latvia likes you” jeb „Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu” – ar šādu saukli jau kopš 2012. gada 27. janvāra sociālajā tīklā Facebook komunicē Latvija. Šobrīd tai jau ir pieteikušies 31 874 sekotāji. Projekts – izveidot oficiālo valsts lapu konkrētajā sociālajā tīklā – ir valsts institūciju iniciatīva, kuras galvenā ideja ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.[5]

„Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas atklāj savu oficiālo lapu sociālajā tīklā „Facebook”,” tā Latvijas oficiālās „Facebook” lapas „If you like Latvia, Latvia likes you” atvēršanas preses konferencē norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Latvijas mājaslapas sociālajā tīklā Facebook pamatideja ir: ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu. Ar lapas palīdzību valsts iestādēm ir iespēja komunicēt citādi, nekā tas bija ierasts līdz šim. "Šī ir iespēja spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. Jautājums ir tikai, cik ļoti caur šo jauno komunikācijas kanālu spēsim cilvēkus ieinteresēt un informēt par to, kas ir Latvijā - par kultūru, ievērojamākajām vietām -, un tā veicināt gan Latvijas atpazīstamību, gan tūrisma pieplūdi, gan arī nodot tos vēstījumus, kas mums ir svarīgi," skaidro Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.[5]

2021. gada augustā Latvijā Facebook lietotāju skaits sasniedza 1,24 miljonus jeb 66 % no visiem valsts iedzīvotājiem, ierindojoties pirmajā vietā kā izmantotākais sociālais tīkls visā Latvijā. Facebook lietotāju vidū 56 % ir sieviešu, 43,7 % – vīriešu. Visvairāk lietotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Vietni Instagram Latvijā izmanto 645 tūkstoši cilvēku.[6]

Facebook pastāvīgi ir gan cenzūras upuris, gan šādas cenzūras radītājs. Vairākās valstīs šo platformu bloķē vai uz ilgu laiku bloķēja, lai to iedzīvotāji nekontaktētos ar ārvalstniekiem, kas pauž attiecīgās valsts varai naidīgus viedokļus un varētu ietekmēt iedzīvotāju uzskatus — ievērojamākās no tām ir Ķīna,[7] Krievija,[8] Irāna[9] un Turcija.[10] Daudzās valstīs reizēm notiek īslaicīga Facebook vai visa Interneta bloķēšana sabiedrisku nemieru vai protestu laikā, lai pārrautu nemiernieku savstarpējos sakarus. Ir arī vietējas īpatnības, tā Austrijā, Vācijā un Francijā bloķēja tekstus, kas noliedza Holokaustu, tai skaitā arī Facebook..

Vienlaikus lietotāji apsūdz cenzūrā pašu sociālo tīklu, kura vadība reizēm atzīst cenzūru un uzskata to par likumīgu, kā seksuālu attēlu publikācijas gadījumā. Pie tam cenzūra liedza publicēt arī klasisko gleznu reprodukcijas, saskatot seksualitāti jebkurā intīmo vietu attēlojumā un reizēm pat skūpstos.[11] 2021. gada sākumā, kad ASV izvērsās konflikts par vēlēšanu iznākuma likumību, opozīcijas līderis tika bloķēts Facebook un sīktekstu vietnē Twitter, cenzūru izjuta arī daudzi citi konservatīvā spārna pārstāvji.[12] Paša Facebook vadība apgalvoja, ka izmaiņu rezultātā cietušas visas politiskās grupas un tās vērstas uz vietējo un ģimenisko ziņu prioritāti pār valsts līmeņa notikumiem.[12] Tā rezultātā parādījās vairāki jauni sociāli tīkli, kuri deklarēja mazāku cenzūru,[13] taču vismaz pirmajos gados tiem pat visiem kopā neizdevās pietuvoties Facebook popularitātes līmenim. To ietekmēja arī šo tīklu ārēja cenzēšana ASV, piemēram, viņu aplikāciju izņemšana no Google un Apple tiešsaistes izplatīšanas vietnēm. Pēc dažiem mēnešiem arī Latvijā izraisījās publisks skandāls, kad Facebook cenzēja Māras Zālītes un Alvja Hermaņa tekstus.[14] 2023. gadā ievērību izpelnījās gadījums, kad Facebook aizliedza dzejnieka Imanta Ziedoņa tekstu un uz laiku nobanoja tā pārpublicētāju. Par Latvijas valsts piederīgo darbošanos Facebook pretukrainiskajā cenzūrā Valsts drošības dienests uzsāka pārbaudi.[15]

Neskaitot politiskos, politnekorektos un seksuālos jautājumus, Facebook cenzūrai neregulāri pakļauta tiek arī klimata maiņu katastrofāluma apšaubīšana,[16] saites uz konkurējošiem sociāliem tīkliem,[17] Covid-19 nopietnības un vakcinēšanās lietderības apšaubīšana.[18]

Latvijā cenzūru veic CCC Riga Digital Services, kas ir daļa no starptautiskas kanādiešu firmas TELUS ar biroju Rīgā, no kuras Facebook iepērk satura moderēšanas pakalpojumu.[19] Firmas uzdevumos ietilpst ne tikai lietotāju veidotā satura moderācija, bet arī nevēlamu lietotāju dzēšana.[19] Šādas pašas funkcijas TELUS nodaļas veic citās valstīs, daļā kuru, tāpat kā Latvijā, tās tiek vainotas politiskā angažētībā un Bulgārijā pat novedušas līdz publiskiem protestiem, piespiežot TELUS biroju atstāt valsti.[19] Tā kā Facebook politiskās un ētiskās vadlīnijas tiek mainītas gandrīz ik divas nedēļas un tās netiek darītas zināmas lietotājiem, moderatori paši bieži nepārzina savus pienākumus un spēkā esošos noteikumus.[19] Šos noteikumus un to izmaiņas valstu vai citu spēku organizētām grupām viegli izmantot savā labā, ar formāliem ieganstiem bloķējot pretēju uzskatu lietotājus, kas arī regulāri notiek.[19] Daudzos jautājumos Facebook ir nelīdzsvarota attieksme, piemēram, krievus nievājošie vārdi tiek uzskatīti par aizskarošākiem nekā pret latviešiem vai ukraiņiem vērstie aizskarošie termini, kas radījis lietotājos uzskatu par Facebook vadības prokrievisko noskaņojumu.[19]

Bez tiešās cenzūras Latvijā vēl darbojas žurnālistu grupas Re:Baltica paspārnē esošs kontrpropagandas birojs Re:Check, kurš kopš 2020. gada marta sniedz konsultācijas Facebook potenciālu maldu ziņu gadījumos, veic faktu pārbaudi un veido savus ierakstus, kas tiek uzspiesti lietotājiem, kuri šādas potenciālas maldu ziņas vēlas izlasīt.[20]

labot šo sadaļu
 
(2004—2005)
(2004—2005) 
 
(2005—2015)
(2005—2015) 
  1. «Biggest social media platforms 2023». Statista. Skatīts: 2023-11-11.
  2. Facebook pirkums padara WhatsApp vērtīgāku par Coca-Cola Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 20. februāris
  3. Facebook nopērk Somijas ProtoGeo Dienas Bizness, 2014. gada 28. aprīlis
  4. Dave Fetterman. «Facebook Development Platform Launches..» (latviešu). Facebook Development Platform, 15.08.2006. Skatīts: 2006-08-15.
  5. 5,0 5,1 «latviesiem.co.uk». www.latviesiem.co.uk. Skatīts: 2023-06-07.
  6. «Facebook». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2024-04-19.
  7. «China Blocks Access To Twitter, Facebook After Riots». TechCrunch (en-US). 2009-07-07. Skatīts: 2023-06-06.
  8. «Российский суд запретил Facebook и Instagram». fontanka.ru - новости Санкт-Петербурга (krievu). 2022-03-21. Skatīts: 2023-06-07.
  9. Associated Press. «Iranian government blocks Facebook access». The Guardian (en-GB), 2009-05-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-06-06.
  10. «MAP: Here are the countries that block Facebook, Twitter, and YouTube». Mother Jones (en-US). Skatīts: 2023-06-06.
  11. «Astra Zoldnere | "Facebook" apšaubāmā cenzūra». satori.lv (angļu). Skatīts: 2023-06-07.
  12. 12,0 12,1 Jason Schwartz. «Conservative outlets take on Facebook». POLITICO (angļu), 2018-03-29. Skatīts: 2023-06-07.
  13. «Radikāļu apklusināšana, vai brutāla cenzūra? “Facebook” un “Twitter” skeptiķi meklē jaunas platformas». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.
  14. «Aizliegtais paņēmiens. Operācija: ""Facebook" un cenzūra"». ltv.lsm.lv (latviešu). 2021-03-22. Skatīts: 2023-06-07.
  15. «Krievijas cenzūra un propaganda iekaro interneta vietni "Facebook". Jāturas pretī!». neatkariga.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.
  16. ENVIRONMENTAL PROGRESS. I Have Been Censored By Facebook For Telling The Truth About Climate Change And Extinctions
  17. Klint Finley. «Facebook Is Blocking an Upstart Rival---But It's Complicated». Wired (en-US). ISSN 1059-1028. Skatīts: 2023-06-07.
  18. Thacker, Paul D. (2021-11-02). "Covid-19: Researcher blows the whistle on data integrity issues in Pfizer’s vaccine trial" (en). BMJ 375: n2635. doi:10.1136/bmj.n2635. ISSN 1756-1833. PMID 34728500.
  19. 19,0 19,1 19,2 19,3 19,4 19,5 «Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus? | Re:Baltica» (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.
  20. «Kā tieši Re:Check veic Facebook faktu pārbaudi? | Re:Baltica» (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.

Ārējās saites

labot šo sadaļu