Atvērt galveno izvēlni

Aiga Grabuste (dzimusi 1988. gada 24. martā Rēzeknē) ir bijusī latviešu vieglatlēte[2], startējusi septiņcīņas un tāllēkšanas sacensībās. Viņas labākās septiņcīņas disciplīnas ir 100 metru barjerskrējiens un tāllēkšana. A. Grabustes personiskais rekords septiņcīņā ir 6414 punkti[3] (6507 punkti ar pārsniegtu vēja normu[4]).

Aiga Grabuste Athletics pictogram.svg
Aiga Grabuste
Aiga Grabuste 2011. gadā
Personas dati
Dzimusi 1988. gada 24. martā (31 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 178 cm[1]
Svars 55 kg[1]
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna septiņcīņa, tāllēkšana
Profesionāles karjera ?—2019
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (2008, 2012)
Dalība 3 (2007, 2009, 2011)
Personiskie rekordi
septiņcīņa 6414 punkti
pieccīņa 4463 punkti
tāllēkšana (telpās) 6,82 m
tāllēkšana (stadionā) 6,69 m

Viņa ir 2007. gada Eiropas junioru un 2009. gada Eiropas U-23 čempione. Pašlaik (2011) studē Latvijas Universitātē psiholoģijas un mākslas fakultātē. Viņas pirmais treneris bija Ignats Cipruss, taču pašlaik (2011) viņa trenējas pie Ludmilas Olijares un Aleksandra Čumakova.[5][6] Mācījusies Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur viņas treneris bija Broņislavs Ļaksa. Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā kopš 2008. gada.[5]

A. Grabuste ir uzstādījusi Latvijas, Latvijas U-23 (6396 punkti) un Latvijas junioru (6019 — 2007. gads) rekordus septiņcīņā.[7] Tāpat viņa ir Latvijas U-23 rekordiste 100 m/b (13,47 — 2008. gads) un Latvijas rekordiste pieccīņā telpās (4463 — 2009. gads)[7] un tāllēkšanā telpās (6,82 — 2015. gads). Viņa ir desmit reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā — septiņcīņā (2009, 2011), pieccīņā telpās (2009, 2011), 100 m/b (2007, 2008), tāllēkšanā telpās (2006, 2011), 200 m telpās (2011) un lodes grūšanā (2010).[6]

Satura rādītājs

KarjeraLabot

2005. gada Pasaules jauniešu čempionātā (notika Marakešā, Marokā) viņa izcīnīja 27. vietu, lai arī neuzstādīja rezultātu augstlēkšanā. Kopumā viņa izcīnīja 4376 punktus.

2006. gada Pasaules junioru čempionātā (notika Pekinā, Ķīnā) A. Grabuste uzstādīja jaunu personisko rekordu septiņcīņā, kas bija arī jauns Latvijas junioru rekords septiņcīņā. Ar 5443 punktiem viņa izcīnīja 9. vietu. Iepriekšējais Latvijas junioru rekords 5308 punkti (15,2 — 1,68 — 12,46 — 26,2 — 5,93 — 37,02 — 2:21,4) piederēja Guntai Mūrniecei un tika sasniegts 1986. gada 1. jūlijā Smoļenskā.

2007. gada Eiropas junioru čempionātā A. Grabuste svinēja uzvaru ar 5920 punktiem (14,26 - 1,69 - 14,26 - 25,01 - 6,32 - 41,21 - 2:21,85),[8] kopumā tika pārspēti pieci personiskie rekordi. Ar 5920 punktiem latviete bija izpildījusi 2008. gada Olimpisko spēļu B normatīvu.

2007. gada Pasaules čempionātā Osakā viņa pirmo reizi karjerā sasniedza 6000 punktu robežu, labojot personiskos rekordus piecās no septiņām disciplīnām un summā savācot 6019 punktus, kas ļāva sportistei ierindoties 17. vietā. Tāpat viņa arī izpildīja 2008. gada Olimpisko spēļu A normatīvu.

2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā A. Grabuste kārtējo reizi laboja personisko rekordu (uzlaboja līdz 6050 punktiem) un izcīnīja 19. vietu.

2009. gadā A. Grabuste kļuva par Eiropas U-23 čempioni. Summā viņa savāca 6396 punktus, kas bija kārtējais personiskā rekorda labojums.[9] Tas arī bija jauns Latvijas rekords septiņcīņā, kas iepriekš bija piederējis Līgai Kļaviņai kopš 2001. gada.[10] Tajā pašā gadā notikušajā Pasaules čempionātā Berlīnē latviete ierindojās 13. vietā ar izcīnītiem 6033 punktiem.

2010. gada Pasaules čempionātā telpās A. Grabuste izcīnīja 8. vietu 4013 punktiem, savukārt 2011. gada Eiropas čempionātā telpās ar 4342 punktiem A. Grabuste izcīnīja 10. vietu.

2011. gada jūlijā viņa sacensībās Vācijā izcīnīja 6507 punktus, kas būtu bijis jauns Latvijas rekords.[11] Tas netika atzīts par tādu pārsniegtās vēja normas dēļ.[6]

2011. gada Pasaules čempionātā viņa ar 6229 punktiem ierindojās 12. vietā,[12] kas uzskatāms par labu startu, jo pēc pirmās sacensību dienas sportiste bija 21. vietā.[13] 2012. gada Eiropas čempionātā Helsinkos izcīnīja 3. vietu. Lai arī pašās sacensībās Grabuste ierindojās 4. vietā, taču 2013. gadā ukrainietei Ludmilai Josipenko (sākotnējā sudraba medaļas īpašniece) tika piespriesta diskvalifikācija un medaļu īpašnieces mainījās.[14] 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs A. Grabuste savainojuma dēļ izstājās no sacensībām pēc trešās disciplīnas.[15]

2015. gada februāri sacensībās Tbilisi uzstādīja Latvijas rekordu tāllēkšanā telpās: 6,82 m.

2019. gada aprīlī paziņoja par vieglatlētikas karjeras beigām.[16]

Personiskie rekordiLabot

StadionsLabot

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Septiņcīņa 6414 p 2011
100 m 12,51 s 2009. gadā [7]
200 m 24,42 s 15.06.2011.   Kauņa, Lietuva
400 m 55,43 s 30.06.2011.   Kohila, Igaunija [17]
800 m 2:13,60 min 17.07.2011.   Ratingena, Vācija
100 m/b 13,46 s 16.07.2011.   Ratingena, Vācija
Augstlēkšana 1,77 m 2007, 2008, 2009, 2011 Osaka, Pekina, Kauņa, Ratingena Uzstādīts 4 reizes
Lodes grūšana 14,56 m 18.07.2009.   Kauņa, Lietuva
Tāllēkšana 6,69 m 09.06.2014.   Prāga, Čehija
Šķēpa mešana 46,40 m 17.07.2011.   Ratingena, Vācija
Atjaunots 2011. gada 17. jūlijā. Avots[18]

TelpasLabot

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Atsauce
Pieccīņa 4463 p 08.02.2009.   Tallina, Igaunija
60 m 7,82 s 20.02.2008.   Tartu, Igaunija [17]
200 m 25,44 s 13.02.2011.   Kuldīga, Latvija [17]
300 m 40,98 s 07.01.2011.   Kuldīga, Latvija [17]
400 m 58,31 s 21.02.2009.   Birmingema, Lielbritānija [17]
800 m 2:21,49 min 08.02.2009.   Tallina, Igaunija
60 m/b 8,50 s 21.01.2009.   Tartu, Igaunija
Augstlēkšana 1,79 m 30.01.2011.   Rīga, Latvija
Lodes grūšana 14,18 m 04.03.2011.   Parīze, Francija
Tāllēkšana 6,82 m 08.02.2015.   Tbilisi, Gruzija Latvijas rekords
Atjaunots 2011. gada 17. jūlijā. Avots[18]

SasniegumiLabot

Gads Sacensības Norises vieta Datums Disciplīna Vieta Rezultāts Rezultāts pa disciplīnām
Pārstāvētā valsts:   Latvija
2005 Pasaules jauniešu čempionāts   Marakeša, Maroka Septiņcīņa 27. vieta 4376 punkti 14,29 — 0 — 11,10 — 25,88 — 5,65 — 35,00 — 2:28,47
2006 Eiropas kauss Septiņcīņa 5. vieta 5302 punkti
Pasaules junioru čempionāts   Pekina, Ķīna 2006. gada 19. augusts Septiņcīņa 9. vieta 5443 punkti 14,57 — 1,68 — 12,82 — 25,70 — 5,80 — 40,67 — 2:28,92
2007 Eiropas junioru čempionāts   Hengelo, Nīderlande 2007. gada 22. jūlijs Septiņcīņa 1. vieta 5920 punkti 14,26 — 1,69 — 14,26 — 25,01 — 6,32 — 41,21 — 2:21,85
Pasaules čempionāts   Osaka, Japāna 2007. gada 26. augusts Septiņcīņa 17. vieta 6019 punkti 13,84 — 1,77 — 13,04 — 24,98 — 6,02 — 45,76 — 2:19,97
2008 Eiropas kauss   Maribora, Slovēnija 2008. gada 29. jūnijs Septiņcīņa 1. vieta 5974 punkti
Olimpiskās spēles   Pekina, Ķīna 2008. gada 16. augusts Septiņcīņa 19. vieta 6050 punkti 13,78 — 1,77 — 12,70 — 24,71 — 6,36 — 39,02 — 2:16,87
2009 Eiropas čempionāts telpās Pieccīņa 14. vieta 2601 punkts
Latvijas čempionāts   Valmiera, Latvija 2009. gada 13. jūnijs Septiņcīņa 1. vieta 6082 punkti
Eiropas U-23 čempionāts   Kauņa, Lietuva 2009. gada 19. jūlijs Septiņcīņa 1. vieta 6396 punkti 13,66 — 1,77 — 14,56 — 24,73 — 6,62 — 46,11 — 2:17,74
Pasaules čempionāts   Berlīne, Vācija 2009. gada 16. augusts Septiņcīņa 13. vieta 6033 punkti 13,78 — 1,71 — 13,26 — 25,49 — 6,40 — 43,52 — 2:17,43
2010 Pasaules čempionāts telpās   Doha, Katara 2010. gada 13. marts Pieccīņa 8. vieta 4013 punkti 8,94 — 1,63 — 12,33 — 6,05 — 2:23,84
2011 Eiropas čempionāts telpās   Parīze, Francija 2011. gads Pieccīņa 10. vieta 4342 punkti 8,68 — 1,71 — 14,18 — 6,29 — 2:25,44
Pasaules čempionāts   Tegu, Dienvidkoreja 2011. gada 31. augusts Septiņcīņa 12. vieta 6229 punkti
2012 Eiropas čempionāts   Helsinki, Somija 2012. gada 30. jūnijs Septiņcīņa 3. vieta 6325 punkti 13,66 — 1,74 — 13,52 — 24,47 — 6,46 — 45,85 — 2:12,90
Olimpiskās spēles   Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 3. augusts Septiņcīņa 13,65 — 1,77 — 13,52

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  2. «Grabuste: "Atmiņā paliks katra izcīnītā medaļa"». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-04-30. Skatīts: 2019-05-05.
  3. Grabuste: "Mērķis ir nostabilizēties 6500 punktu robežās"
  4. Vai Aigas Grabustes jaunais rekords septiņcīņā patiesi ir 6507 punkti ?[novecojusi saite]
  5. 5,0 5,1 «Aigas Grabustes LOK profils». olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Āzens, Dainis (2011. gada 26. jūlijā). "Pasaules klases septiņcīnniece". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 30 (805): 40.—45. lpp. ISSN 1691-0451.
  7. 7,0 7,1 7,2 «Aigas Grabustes LVS profils». lat-athletics.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. maijā. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.
  8. Future of European athletics in safe hands after Hengelo, european-athletics.org (angliski)
  9. Grabustei Latvijas rekords un Eiropas zelts Esports.lv
  10. Grabuste labo 7 gadus vecu Latvijas rekordu, uzvarot U-23 EČ, tvnet.lv
  11. Grabuste labojusi Latvijas rekordu septiņcīņā
  12. Andrejs Siliņš. «Grabuste izcīna 12. vietu pasaulē». sportacentrs.com, 2011. gada 30. augustā. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
  13. Jānis Pārums. «Grabuste 21. vietā pēc pirmās dienas, līdere - Enisa». sportacentrs.com, 2011. gada 29. augustā. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
  14. LVS. «Aigai Grabustei – bronzas medaļa Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com, 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2014. gada 21. janvārī.
  15. «Pēc pirmās dienas Ikauniece 22. vietā, Grabuste izstājas». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 4. augustā.
  16. «Aiga Grabuste noslēgusi vieglatlētes karjeru». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-04-24. Skatīts: 2019-05-05.
  17. 17,0 17,1 17,2 17,3 17,4 «Aigas Grabustes Tilastopaja profils». tilastopaja.org. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.[novecojusi saite] (angliski)
  18. 18,0 18,1 «Aigas Grabustes IAAF profils». iaaf.org. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā. (angliski)

Ārējās saitesLabot