Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Latvijā.
| Latvijas Nacionālais vēstures muzejs | |
|---|---|
 | |
  Latvijas Nacionālais vēstures muzejs | |
| Dibināts | 1869 |
| Atrašanās vieta |
 Brīvības bulvāris 32, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′8.27″N 24°6′54.33″E / 56.9522972°N 24.1150917°EKoordinātas: 56°57′8.27″N 24°6′54.33″E / 56.9522972°N 24.1150917°E |
| Kolekcija | apmēram 1 miljons vienību (2005) |
| Direktors | Arnis Radiņš |
| Mājaslapa |
lnvm |
VēstureLabot
Dibināts 1869. gadā, laika gaitā vairākkārt muzejam mainījies nosaukums. Sākumā patstāvīgu telpu nebija, 1920. gadā tika ierīkots Rīgas pilī. Pamatekspozīcijā Rīgas pilī atradās līdz 2013. gadā notikušajam pils ugunsgrēkam.[1][2]
Muzeja dibināšanas iniciatore bija Rīgas Latviešu biedrība. Pirmā izstāde, kurā piedalījās ar muzeja materiāliem, notika 1872. gadā Maskavā. 20. gadsimta 20.—30. gados notika muzeja paplašināšana, tika iekārtotas vairākas jaunas ekspozīcijas. Vairākās Latvijas pilsētās tika atvērtas muzeja nodaļas. Pēc Otrā pasaules kara muzejs tika reorganizēts pēc PSRS pieņemtajiem standartiem. 20. gadsimta 80. gados krājums pārsniedza 500 tūkstošus, 2005. gadā krājumā bija apmēram 1 miljons vienību.[1]
Pamatekspozīcijā — Latvijas vēstures liecības no vissenākajiem laikiem līdz 1940. gadam. Muzejā ir vairākas nodaļas, pastāvīgas ekspozīcijas. Vairākas reizes muzeja materiāli eksponēti ārzemēs. Muzejs nodarbojas arī ar tematisku pasākumu, konferenču, semināru, lekciju par Latvijas vēstures jautājumiem organizēšanu. Darbinieki veic arheoloģiskos izrakumus gan Rīgā, gan citur Latvijā.[1]
Muzeja struktūru veido vairāki departamenti — vēstures, etnogrāfijas, numismātikas un arheoloģijas. Pēdējos gados muzejam kā struktūrvienības pievienota arī Dauderu nodaļa un Latvijas Tautas frontes muzejs.
Muzeja pagaidu ekspozīcija pēc 2013. gada ugunsgrēka iekārtota Rīgā, Brīvības bulvārī 32, bijušajās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes telpās, bet krājums pārvests un atrodas pagaidu krātuvē Lāčplēša ielā 106/108.
2019. gadā plānota krājuma daļēja pārvešana uz jaunuzcelto krātuvi Pulka ielā.
Nosaukuma vēstureLabot
- 1869—1924: Latviešu muzejs (vēlāk — Etnogrāfiskais muzejs)
- 1924—1945: Latvijas Valsts vēsturiskais muzejs
- 1945—1956: Latvijas PSR Centrālais Valsts vēstures muzejs
- 1956—1990: Latvijas PSR Vēstures muzejs
- 1990—2006: Latvijas Vēstures muzejs
- 2006—pašlaik: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 514.—515. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Brīvības bulvāris». Lnvm.lv. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2015. gada 5. janvārī.
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |