Plūdi

Plūdi ir dabas parādība, kad ūdenstilpēs paaugstinās ūdens līmenis un applūst to tuvumā esošā sauszeme. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kā rezultātā esošās ūdensteces (upes) nespēj aizvadīt ūdeni. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis, aizsprosts vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.

Plūdi Laosā

Plūdi ietekmē teritoriju gan uzreiz to norises laikā, gan ilgtermiņā, kad tie ir jau beigušies. Plūdu apdraudējums ir plūdu iestāšanās iespējamība kopā ar iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Plūdi izposta cilvēku mājas, bojā infrastruktūru, atsevišķos gadījumos ir arī cilvēku upuri.

Plūdu veidi

Plūdu veidi atkarīgi no vairākiem faktoriem, piemēram, no ūdens avota, to cēloņa, intensitātes, kā arī no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Viens no biežākajiem plūdu veidiem ir ūdens līmeņa celšanās upēs.

Pali

Lielupes pali Jelgavā 2010. gadā

Pali ir ūdens režīma fāze, kad sniega un ledus kušanas laikā paceļas ūdens līmenis. Pali noteiktos klimatiskos apstākļos atkārtojas katru gadu vienā un tajā pašā sezonā. Paliem raksturīgi ir gadā vislielākais ūdens daudzums, ilgstoši augsti ūdens līmeņi un palieņu applūšana. Latvijā pali ir pavasarī — parasti martā vai aprīlī — sniega kušanas laikā. Latvijas lielajās un vidējās upēs pavasara palu ūdens līmeņi parasti pārsniedz vasaras—rudens plūdu līmeņus (atsevišķos gados ar maziem paliem vasaras—rudens plūdi var tos arī pārsniegt).

Pārplūdes

Ilgstošu lietavu laikā notiek pārplūdes un to radīti plūdi, jo noteksistēma nespēj pietiekoši ātri novadīt lietus ūdeņus. Šādi plūdi raksturīgi pilsētām, kur ir liela apbūves platība un maz vietas ūdeņiem. Šajos gadījumos applūst brauktuvju zemākās daļas un apkārtējā teritorija.

Plūdu cēloņi

Biežākie plūdu cēloņi ir intensīvs lietus, sniega un ledus kušana un vētras. Cilvēka darbība arī veicina plūdu veidošanos, piemēram, mežu izciršana, urbanizācija, ūdensceļu izbūve.

Postošākie plūdi vēsturē

Vispostošākie plūdi pēc upuru skaita bija 1931. gadā, kad no krastiem izgāja Jandzi un Huanhe upes Ķīnas Republikā. Upuru skaits tiek lēsts no 2,5 līdz 3,7 miljoniem. Arī nākamie divi postošākie plūdi bija Huanhe upes iziešana no krasta — 1887. gadā plūdi prasīja no 0,9 līdz 2,0 miljoniem cilvēku dzīvību, bet 1938. gadā upuru skaits bija no 0,5 līdz 0,7 miljoniem.

Upuru skaits	Notikums	Vieta	Gads
2 500 000–3 700 000	1931. gada plūdi Ķīnā	Ķīnas Republika	1931. gads
900 000–2 000 000	1887. gada Huanhe plūdi	Cjinu valsts	1887. gads
500 000–700 000	1938. gada Huanhe plūdi	Ķīnas Republika	1938. gads
231 000	Baņcjao aizsprosta sabrukšana taifūna “Nina” ietekmē	Ķīna	1975. gads
230 000	2004. gada Indijas okeāna cunami	Indonēzija	2004. gads

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plūdi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)