Vikipēdija

Anglija

Apvienotās Karalistes sastāvdaļa

Anglija (angļu: England, /ˈɪŋɡlənd/ (palīgs·info)) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.[3][4][5] Tā robežojas ar Skotiju uz ziemeļiem un Velsu uz rietumiem. Angliju apskalo Īrijas jūra ziemeļrietumos, Ķeltu jūra dienvidrietumos un Ziemeļjūra austrumos ar Lamanšu dienvidos, atdalot to no kontinentālās Eiropas. Lielākā daļa Anglijas aptver centrālo un dienvidu daļu Lielbritānijas salas Atlantijas okeānā. Pie Anglijas krastiem atrodas vairāk nekā 100 mazāku salu, piemēram, Sili salas un Vaita.

Anglija
Anglijas karogs Anglijas ģerbonis
Karogs Karaliskais ģerbonis
Devīze: Dieu et mon droit  (franciski)
"God and my right" (angliski)
"Dievs un mana taisnība"
Himna: Anglijai nav savas atsevišķas himnas, Lielbritānijas himna ir "God Save the King".
Location of England
Location of England
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Londona
395) 51°30′N 0°7′W / 51.500°N 0.117°W / 51.500; -0.117
Valsts valodas angļu valoda1
Reģionālās valodas korniešu valoda2
Etniskās grupas (2011[1][2]) 85.5% baltā rase
7.7% dienvidāzijas rase
3.4% melnādainā rase
2.2% jaukta rase
1.2% citas rases
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Čārlzs III
Apvienošanās
 -  Atelstana vadībā 927. gadā 
Platība
 -  Kopā 130 395 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 53 013 0003 
 -  Blīvums 407/km² 
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $2,68 triljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $50 566 
TAI (2006) ▲ 0,940 (augsts) 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT (UTC0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .uk4
Tālsarunu kods ++44
Svētais aizbildnis Svētais Džordžs
1 Angļu valodas lietošana ir nostabilizējusies de facto.
2 Korniešu valoda ir oficiāli atzīta reģionālā valoda vai minoritātes valoda saskaņā ar Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu.
3 National population projection from the Office for National Statistics.
4 Arī .eu kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kuras sastāvā ilgstoši atradās. ISO 3166-1 kods ir GB, bet .gb netiek lietots. Visi augšējā līmeņa domēnvārdi tiek piešķirti visai Lielbritānijai kopīgi.

Teritorija, kuru tagad sauc par Angliju, ir apdzīvota jau apmēram 35 000 gadu, bet savu nosaukumu tā ir aizguvusi no angļiem, vienas no ģermāņu ciltīm, kas apmetās tagadējās Anglijas teritorijā 5. un 6 gadsimtā. Anglija kļuva par vienotu valsti m.ē. 927. gadā, un kopš Atklājumu laikmeta, kas sākās 15. gadsimtā, ir būtiski ietekmējusi pārējo pasauli kultūras jomā.[6]

Bijusī Anglijas galvaspilsēta ir Vinčestera, līdz to 1066. gadā aizstāja ar Londonu. Mūsdienās Londona ir lielākā metropole Apvienotajā Karalistē. Anglijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni 84% no Anglijas iedzīvotājiem koncentrējas Londonas rajonā.

Vēsture

labot šo sadaļu

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Anglija aizņem divas trešdaļas no Lielbritānijas salas, un vairāk kā simts mazu salu apkaimē. Francija atrodas 33 kilometru attālumā, un Angliju ar to un pārējo kontinentālo Eiropu savieno Lamanša tunelis, kura garums sasniedz 50 kilometrus. Kopējā Anglijas platība sasniedz 129 720 km2, no kuriem 21% aizņem pilsētas, 8% meži, 36% ganību lauki, 30% aramzemes un 5% citas teritorijas.

Anglijai ir divas sauszemes robežas: 96 kilometru robeža ar Skotiju un 257 kilometru robeža ar Velsu. Uz rietumiem Angliju no Īrijas un Menas salas atdala Īrijas jūra, bet uz austrumiem Ziemeļjūra atdala Angliju no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas. Uz dienvidiem Lamanšs atdala Angliju no Francijas un Normandijas salām.

Lielākā daļa Anglijas teritorijas sastāv no pauguriem un līdzenumiem, ziemeļos ir kalnaini apvidi. Uz ziemeļiem atrodas Peninu kalni, kuri sadala Anglijas teritoriju divās daļās, austrumos un rietumos. Lielākā dabiskā osta Anglijā ir Pūla Dorsetas piekrastē, kas tiek uzskatīta par otro lielāko dabisko ostu pasaulē pēc Sidnejas Austrālijā.

Garākā upe Anglijā ir Sevērnas upe, kas sākas Velsā un ietek Bristoles līcī. Sevērnas upe ir garākā upe arī Lielbritānijā. Garākā upe tikai Anglijas teritorijā ir Temza, kura plūst cauri galvaspilsētai Londonai.

Krasta līnija

labot šo sadaļu

Anglijai ir 4422 kilometrus gara krasta līnija, kas ir mazāk robaina nekā Skotijas krasta līnija.[7] Ziemeļos krasts galvenokārt ir līdzens un smilšains ar daudzām kāpām. Anglijas Ziemeļjūras piekraste ir svarīga sauszemes un ūdens putnu ligzdošanas vieta. Gar Lamanša jūras šaurumu krasta līnija dienvidu piekrastē ir ar baltām stāvām klintīm, kas bieži tiek uzskatītas par vienu no Anglijas un Lielbritānijas simboliem. Pie Devonas un Kornvolas piekraste kļūst akmeņaina ar klinšainiem krastiem un daudziem maziem zvejnieku ciemiem.

Klimats

labot šo sadaļu

Anglijā ir mērens klimats ar daudz nokrišņiem visu cauru gadu. Sezonas ir nestabilas, bet gaisa temperatūra parasti nepārsniedz +30 °C un nenokrītas zemāk par −5 °C. Valdošie vēji no Atlantijas okeāna nes mērenu, vējainu un slapju laiku. Parasti uz austrumiem ir sausāks, bet uz dienvidiem, kas ir tuvāk Eiropas kontinentālajai daļai, ir vissiltākie laikapstākļi. Sniegputeņi Anglijā ir sastopami reti, parasti, ziemā vai agrā pavasarī. Dienvidrietumos klimats ir atšķirīgs no pārējās Anglijas, tur klimats ir maigāks, veidojot savu atsevišķo mikroklimatu. Augus, ziedus un graudaugus dienvidrietumos var sēt ātrāk nekā pārējā Anglijā un Apvienotajā Karalistē.

Augstākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir bijusi 38,5 °C, to reģistrēja 2003. gada 10. augustā, Brogsdeilā. Zemākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir sasniegusi −26,1 °C, tā ir reģistrēta 1982. gada 10. janvārī netālu no Birmingemas.

Anglijas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 7
(45) 		7
(45) 		10
(50) 		12
(54) 		16
(61) 		19
(66) 		21
(70) 		21
(70) 		18
(64) 		14
(57) 		10
(50) 		7
(45) 		14
(57)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 1
(34) 		1
(34) 		3
(37) 		4
(39) 		7
(45) 		10
(50) 		12
(54) 		12
(54) 		10
(50) 		7
(45) 		4
(39) 		2
(36) 		6
(43)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 83
(3.27) 		60
(2.36) 		64
(2.52) 		59
(2.32) 		58
(2.28) 		62
(2.44) 		63
(2.48) 		69
(2.72) 		70
(2.76) 		92
(3.62) 		88
(3.46) 		87
(3.43) 		855
(33.66)
Avots: Met Office[8]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Ar vairāk nekā 53 miljoniem iedzīvotāju Anglija ir visapdzīvotākā Apvienotās Karalistes daļa. Anglijā dzīvo 84% no visiem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Eiropas mērogā Anglija ir 4. vietā pēc iedzīvotāju skaita, pasaulē — 25. vietā, bet 2. vietā iedzīvotāju blīvuma ziņā (1. vietā ir Malta).

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka 75–95% britu ir pēcteči aizvēsturiskajiem kolonistiem, kuri nāca no Ibērijas pussalas. Angļu gēni ir saglabājušies arī bijušajās kolonijās — Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē.

1086. gadā, kad zemes īpašumi tika apkopoti Pastardienas grāmatā, Anglijas iedzīvotāju skaits sasniedza 2 miljonus. Līdz 1801. gadam Anglijas iedzīvotāju skaits izauga līdz 8,3 miljoniem, bet jau 1901. gadā sasniedza 30,5 miljonus.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Office for National Statistics».
  2. ↑ National Statistics Online - Product
  3. ↑ Office for National Statistics. «The Countries of the UK». statistics.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-03-29. Skatīts: 2009-02-01. Arhivēts 2009-11-11 at WebCite
  4. ↑ «Countries within a country». number-10.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-09. Skatīts: 2009-02-01. Teksts "Prime Minister's Office" ignorēts
  5. ↑ «Changes in the list of subdivision names and code elements (Page 11)» (PDF). International Organization for Standardization. Skatīts: 2009-02-01.
  6. ↑ «England – Culture (login required)». britainusa.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-16. Skatīts: 2009-02-01.
  7. ↑ Natura England
  8. ↑ «England 1981–2010 averages». Met Office. February 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anglija&oldid=4168714"