13. Saeima
13. Saeima bija Latvijas Republikas parlamenta 13. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2018. gada 6. novembrī.
| 13. Latvijas Republikas Saeima | |||
|
| |||
|---|---|---|---|
| |||
| Frakcijas 2018. gadā | |||
| Darbības laiks: 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |||
|
| |||
| Priekšsēdētājs: | |||
| Priekšsēdētāja biedri: | |||
| Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
| |||
2018. gada 6. novembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko,[1] savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[2] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[3] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[4] bet 5. jūnijā par izstāšanos no "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" frakcijas paziņoja Inguna Rībena.[5] 2020. gada 15. septembrī no partijas "Saskaņa" frakcijas tika izslēgts Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova,[6] savukārt 16. oktobrī par deputātes mandāta nolikšanu paziņoja Linda Liepiņa.[7] 2021. gada maijā, pēc frakcijas balsojuma atsaukt ekonomikas ministru J.Vitenbergu no amata, "KPV LV" frakciju pameta vēl 4 deputāti, samazinot tās lielumu uz 5 pārstāvjiem.
Vēlēšanas Labot
13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 16 saraksti un tajās nobalsoja 845 113 vēlētāji jeb 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā Labot
5% barjeru pārvarēja un 13. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:
- "Saskaņa" — 23 deputāti (19,80% balsu);
- "KPV LV" — 16 deputāti (14,25% balsu);
- "Jaunā konservatīvā partija" — 16 deputāti (13,59% balsu);
- "Attīstībai/Par!" — 13 deputāti (12,05% balsu);
- "Nacionālā apvienība" — 13 deputāti (11,02% balsu);
- "Zaļo un Zemnieku savienība" — 11 deputāti (9,92% balsu);
- "Jaunā Vienotība" — 8 deputāti (6,70% balsu).
Tāpat kā 9. Saeimā, 5% barjeru pārvarēja septiņi vēlēšanu saraksti. Tā ir trešā Saeima pēc kārtas, kurā visvairāk deputātu mandātu pieder partijai Saskaņa. Tāpat pēc vairāku gadu ilgstošām diskusijām un nepieciešamajiem likuma grozījumiem tā bija pirmā Saeima Latvijas valsts vēsturē, kas Valsts prezidentu 2019. gadā ievēlēja atklātā balsojumā.[8]
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa beigās Labot
13.Saeimas frakciju sastāvs uz 01.10.2022:[9]
| Frakcijas nosaukums | Deputātu skaits |
| “Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija | 19 |
| Konservatīvo frakcija | 15 |
| Frakcija “Attīstībai/Par!” | 13 |
| Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija | 11 |
| Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA | 8 |
| Zaļo un Zemnieku savienības frakcija | 7 |
| Frakcija "Neatkarīgie" | 6 |
| Pie frakcijām nepiederošie deputāti | 21 |
| Kopā | 100 |
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ «13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
- ↑ LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
- ↑ LETA. «Rībena pēc savstarpējas vienošanās atstās VL-TB/LNNK frakciju». delfi.lv (latviešu), 2019-06-05. Skatīts: 2019-06-06.
- ↑ «No Saskaņas izslēdz Dombrovski un Švecovu». delfi.lv (latviešu). 2020-09-15. Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ «Liepiņa noliek mandātu» (latviešu). 2020-10-16. Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ Madara Fridrihsone. «Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolemj – Valsts prezidentu vēlēs atklāti». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2018. gada 4. oktobris. Skatīts: 2018. gada 7. oktobris.
- ↑ «13. Saeima. Deputāti». titania.saeima.lv. Skatīts: 2022-10-05.
Ārējās saites Labot
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |