Atvērt galveno izvēlni

Inflācija

naudas vērtības krišanās un vispārējs cenu pieaugums
Vidējais inflācijas un deflācijas līmenis ASV (ikgadējais cenu kāpums un kritums %) no 1914. līdz 2018. gadam.

Inflācija (latīņu: inflatio — 'uzpūšanās') ir process, ar kuru parasti apzīmē naudas vērtības krišanos un vispārēju cenu pieaugumu.[1] Tā kā inflācija īstermiņā parasti ir salīdzinoši mērena un neredzama, cilvēkiem ir tendence to īpaši neizjust un nepamanīt, taču neskatoties uz to tā katru mēnesi, ceturksni vai gadu kalpo par galveno rādītāju tam, cik procentuāli ir samazinājusies attiecīgās valūtas pirktspēja pret iepriekšējo periodu.[1][2] Šī iemesla dēļ inflāciju nereti mēdz dēvēt arī par t.s. “neredzamo nodokli” (invisible tax), kas ilgtermiņā parasti samazina nopelnīto vai uzkrāto finansiālo līdzekļu vērtību.[2]

Latvijā, tāpat kā pārējā eirozonā, inflāciju galvenokārt kontrolē Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras monetārās politikas mērķis ir noturēt inflācijas likmi pie 2% robežas (tā lai tā nebūtu pārāk strauja, bet arī tā, lai neveidotos deflācija, kas ir tiešs pretstats inflācijai).[3] 2018. gadā Latvijā vidējā inflācija bija 2,5%, kas nozīmē, ka attiecībā pret 2017. gadu visas preču cenas vidēji palika par 2,5% dārgākas.[4]

Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic dažādas statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat).

Satura rādītājs

CēloņiLabot

Pastāv dažādi viedokļi par inflācijas iemesliem, to lomu un mijiedarbību ilgtermiņā.

Vairums ekonomistu uzskata, ka inflācija veidojas naudas piedāvājuma, produkcijas un pakalpojumu izlaides, kā arī banku procentu mijiedarbības rezultātā. Taču atšķirības ir viedokļos par minēto faktoru lomu. Tā, ja "monetāristi" uzsver naudas piedāvājuma noteicošo lomu inflācijas tempa veidošanā, tad "keinsisti" atzīmē, ka inflācija ir kopējs visu minēto faktoru savstarpējās mijiedarbības efekts un atsevišķiem faktoriem nav īpaša loma.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 James Chen. «Inflation». investopedia.com. Investopedia. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
  2. 2,0 2,1 Keith Weinhold. «How You Can Profit From Inflation». forbes.com. Forbes, 2017. gada 29. novembris. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
  3. «Monetary policy». ecb.europa.eu. European Central Bank. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
  4. «Vidējā gada inflācija Latvijā pērn - 2,5%». tvnet.lv. LETA. 2019. gada 11. janvāris. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.

Ārējās saitesLabot