"Jaunais laiks" bija labēja politiskā partija Latvijā. Partija ir bijusi pārstāvēta gan 8., gan 9., gan 10. Saeimā (apvienības "Vienotība" sastāvā). Tā tika dibināta 2002. gada 2. februārī pēc Einara Repšes iniciatīvas un 2011. gada 11. novembrī kopā ar partijām "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" darbību turpinājusi, saplūstot partijā "Vienotība".

Jaunais laiks
Vadītājs Valdis Dombrovskis
Dibināta 2002. gada 2. februāris
Likvidēta 2011. gada 6. augusts
Pēctecis Vienotība
Ideoloģija Liberālisms
Oficiālās krāsas Zila, balta

Vārds Periods
Einars Repše 02.02.2002. — 31.03.2007.
Arturs Krišjānis Kariņš 31.03.2007. — 02.03.2008.
Solvita Āboltiņa 02.03.2008. — 06.08.2011.

Partijas pārstāvība valdībā

labot šo sadaļu

Rezultāti vēlēšanās

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti
2002. 8. Saeimas vēlēšanas 23,86 (Rīgā — 26,18)
26 / 100
2004. 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 19,71 (Rīgā — 19,22)
2 / 9
2005. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā — 18,10
13 / 60
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 16,38 (Rīgā — 16,57)
18 / 100

Dibināta 2002. gada 2. februārī pirms 8. Saeimas vēlēšanām.

2003. gada martā partijā bija 320 biedri.[2]

Lielāko krīzi partija piedzīvoja 2008. gada janvārī, kad vienlaicīgi izstājušies 22 biedri — 8 pilsētu un pagastu vadītāji, 7 līdzšinējie partijas nodaļu vadītāji un vairāki citi pašvaldību deputāti (t.sk. Staiceles mērs Jānis Bakmanis, Limbažu mērs Juris Žūriņš, Saldus mērs Didzis Konuševskis, Skultes pagasta vadītāja Velta Puriņa, Apes pilsētas vadītāja Astrīda Harju, Aronas pagasta vadītājs Andrejs Piekalns, Rūjienas mērs Guntis Gladkins un Smiltenes vicemēre Ilze Vergina).[3]

2008. gada 2. martā par partijas vadītāju kļuva Solvita Āboltiņa.

2011. gada 11. novembrī kopā ar partijām "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" darbību turpinājusi saplūstot[4] reorganizācijas ceļā[5] partijā "Vienotība".

JL nozīmīgākie ierosinājumi un ierosinātie likumprojekti

labot šo sadaļu
  • 2007. gadā ierosināja referendumu par 2007. gada 1. marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu.[6] Nepietiekamās vēlētāju aktivitātes dēļ pirmsreferenduma aptaujā, tas nenotika.
  • 2010. gada februārī ierosināja samazināt pieļaujamos vēlēšanu tēriņu griestus, izdevumus samazinot par gandrīz 40%.[7]
  • 2010. gada februārī (deputātes Sarmītes Ķikustes iniciatīva) partija ierosināja grozījumus Alkohola aprites likumā, kas liegtu alkoholu pārdot ik gadu 1. septembrī veikalos, restorānos un citviet. Lēmumu aizliegt tirgot alkoholu Zinību dienā Saeimas deputāti pieņēma februāra vidū. Valsts prezidents Valdis Zatlers likuma grozījumus neapstiprināja un atdeva Saeimai pārskatīt vēlreiz.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 196.—209. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu