Rīgas Tehniskā universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte, RTU (agrākais Rīgas Politehniskais institūts (RPI), 1958—1990) ir otrā lielākā augstskola Latvijā. Tās 1958. gadā atdalīta no LVU, sevi uzskata par Rīgas Politehniskās augstskolas (1862—1896) un Rīgas Politehniskā institūta (1896—1919) pēcteci. Universitātē ir 9 fakultātes, RTU ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2015. gada QS EECA universitāšu reitingā RTU ieņēma 65. vietu starp Austrumeiropas un Centrālāzijas labākajām universitātēm.[1]
| Rīgas Tehniskā universitāte | |
|---|---|
 | |
| Dibināta | 1958 (1862. gadā kā Rīgas Politehniskā augstskola) |
| Tips | Valsts universitāte |
| Rektors | Leonīds Ribickis |
| Studenti | 14 383 (2019) |
| Atrašanās vieta |
Kaļķu iela 1, Rīga,  Latvija |
| Mājaslapa |
www |
 | |
StruktūrvienībasLabot
Rīgas Tehniskajā universitātē ir deviņas fakultātes: Arhitektūras fakultāte, Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte, E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte, Inženierekonomikas un vadības fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte un Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte. Tāpat pastāv Rīgas Biznesa Skola, BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, Neorganiskās ķīmijas institūts, vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka.
RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā.
NovērtējumsLabot
2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «U-Multirank» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb spin-off uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.[2].
RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «Times Higher Education reitings» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā [3], kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē [4].
RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «QS pasaules universitāšu reitings», «Eduniversal» un «GreenMetric».
Universitātes rektoriLabot
Skatīt arī: Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums
- Kristaps Neilands (1958—1960)
- Aleksandrs Mālmeistars (1961—1963)
- Aleksandrs Veiss (1963—1985)
- Egons Lavendelis (1985—1999)
- Ivars Knēts (1999—2011)
- Leonīds Ribickis (2011—pašlaik)
Pasaulslaveni mācībspēki un studentiLabot
- Vilhelms Ostvalds — Nobela prēmijas laureāts ķīmijā, mācībspēks (1881—1887)
- Pauls Valdens — ķīmiķis, Baltijas Tehniskās augstskolas un Latvijas Augstskolas rektors (1919)
- Fridrihs Canders — raķešu būves pirmsācējs
- Ignācijs Moscickis — Polijas prezidents (1926—1939)
- Bruno Abakanovičs — matemātiķis un elektroinženieris
- Vladislavs Anderss — ģenerālis un valstvīrs
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ QS University Rankings: EECA 2015
- ↑ Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / rtu.lv
- ↑ Rankings 2020
- ↑ Reitingi[novecojusi saite]
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Tehniskā universitāte |
 | Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |