Autoceļš A2 (Latvija)

(Pāradresēts no A2)
«Vidzemes šoseja» pāradresējas uz šejieni. Par citām jēdziena Vidzemes šoseja nozīmēm skatīt lapā Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana).

A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.

Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Autoceļš A2 Garkalnes novada teritorijā
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
Garums 195,6 km
    ārpus pilsētas 179,6 km
    pilsētā 16,0 km
Segums asfalts
Reģions Vidzeme
E ceļš E77
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A6 A7 A8 A10 P1 P4
A un P ceļu sakrītošs posms Merķeļa iela P1 0,5 km
Apdzīvota vieta Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Brīvības gatve
Vairāklīmeņu krustojums Juglas iela
Vairāklīmeņu krustojums Jaunciema gatve
Apdzīvotas vietas beigas Rīga
Vairāklīmeņu krustojums A1 A4 E67 E77
Upe, kanāls Krievupe
Vairāklīmeņu krustojums Garkalne P3
Ceļa atzarojums V50 ; uz Alderiem
Vairāklīmeņu krustojums Vangaži
Ceļa atzarojums Griķi V75 V95
Vairāklīmeņu krustojums Krustiņi Nogriešanās pa kreisi A3 E264 Nogriešanās pa labi Inčukalns P10
Ceļa atzarojums Indrāni V93
Ceļa atzarojums Lorupes grava V96
Upe, kanāls Lorupe
Krustojums Apdzīvota vieta Sigulda (Vidzemes šoseja) P8
Ceļa atzarojums Līgatnes stacija V282
Krustojums Apdzīvota vieta Augšlīgatne P32
Krustojums V284
Apdzīvota vieta Ieriķi
Upe, kanāls Kumada
Ceļa atzarojums Ieriķi V315
Upe, kanāls Meldrupīte
Ceļa atzarojums V291
Ceļa atzarojums Melturi V317
Upe, kanāls Amata
Vairāklīmeņu krustojums P20; uz Cēsīm
Krustojums P31
Ceļa atzarojums V293
Dzelzceļa pārbrauktuve Dzelzceļš Rīga—Valka
Ceļa atzarojums Vaive V294
Krustojums Bērzkrogs P30
Krustojums P28; uz Raunu; V299; uz Dzērbeni
Krustojums V355; uz Raunu; P29; uz Drustiem, Jaunpiebalgu
Ceļa atzarojums V267
Ceļa atzarojums V251 ; uz Launkalni
Ceļa atzarojums V235 ; uz Vecpiebalgu
Ceļa atzarojums V252 ; uz Smilteni
Vairāklīmeņu krustojums P27; uz Smilteni
Ceļa atzarojums V243 ; uz Palsmani
Ceļa atzarojums V248 ; uz Ūdrupi
Ceļa atzarojums V411 ; uz Virešiem
Ceļa atzarojums V368 ; uz Virešiem
Upe, kanāls Gauja
Ceļa atzarojums V371 ; uz Lejasciemu
Apdzīvota vieta Vireši
Krustojums P23 ; uz Valku
Ceļa atzarojums V373 ; uz Gaujienu
Krustojums Līzespasts P44 ; uz Trapeni, Zeltiņiem
Ceļa atzarojums V376 ; uz Api
Krustojums P19 ; uz Api
Krustojums P39 ; uz Api, Alūksni
Upe, kanāls Vaidava
Ceļa atzarojums V383 ; uz Alūksni
Ceļa atzarojums V386 ; uz Alūksni
ES robeža Karogs: Igaunija Igaunija 7 E77

Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.[2]

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A1/A4 sasniedzot pat vairāk kā 41 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 29 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 22000 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļam P8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 14000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 9000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 3000 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[3]

Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām). 2023. gadā Latvijā ir plānots sākt izmantot vidējā ātruma kontroles radarus, no kuriem viens atradīsies autoceļa posmā 54,4 - 62,2 km. [4]

Vidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.

Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[5] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei.[6] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,[7] darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.[8] Projekta līgumcena ir 46,5 miljoni eiro, no tiem 60% ir valsts budžeta finansējums, 40% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[9]

2021. gada oktobrī uzsāka dzelzceļa pārvada pirms Siguldas pārbūvi, būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts arī gājēju un velobraucēju ceļš blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja valsts budžets. Būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 2022. gada beigām.[10]

2022. gada augusta sākumā sākās autoceļa posma "Sēnīte" — Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus pabeidza 2023. gada septembra sākumā. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no tiem 85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[11]

Krustojošie autoceļi

labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas pie autoceļa

labot šo sadaļu
  1. «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
  2. «No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). 2023-10-11. Skatīts: 2023-10-16.
  3. Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Arhivēts 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2019. gads
  4. «Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-09-13. Skatīts: 2022-11-13.
  5. Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
  6. Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
  7. LVC izsludina iepirkumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei
  8. «Autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža segas pārbūve (pastiprināšana) posmā 25,50.-39,40. km un autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera posmā 0,00.-01,65. km - Binders.lv» (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
  9. Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī
  10. «Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-02-10. Skatīts: 2022-11-13.
  11. «Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-08-01. Skatīts: 2022-11-13.

Ārējās saites

labot šo sadaļu