Juris Jurašs
Juris Jurašs (dzimis 1975. gada 6. augustā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijis 13. Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvās partijas (vēlāk "Konservatīvie") Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[2] Pirms ievēlēšanas Saeimā ieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatu. Bijis arī Rīgas domes deputāts no JKP.
| Juris Jurašs | |
|---|---|
.jpg) Juris Jurašs 2019. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 14. marts | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Rīgas domes deputāts | |
|
Amatā 2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 6. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1975. gada 6. augustā |
| Dzīvo |
 Ropažu novads, Latvija |
| Tautība | latvietis[1] |
| Politiskā partija |
|
| Tēvs | Jānis Jurašs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Alla Juraša |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Policijas akadēmija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuJ. Jurašs cēlies no Burtniekiem, viņš ir pazīstamā zirgaudzētāja Jāņa Juraša dēls, pats bijis "Burtnieku zirgaudzētavas" līdzīpašnieks.[3]
1999. gadā J. Jurašs pabeidza Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. No 2003. līdz 2005. gadam bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas vadītāja vietnieks. No 2005. gada — KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. 2007. gadā Policijas akadēmijā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs.
2016. gada augustā atbrīvots no darba KNAB ar tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka rīkojumu.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu2017. gada janvārī J. Jurašs iestājās Jaunajā konservatīvajā partijā. 2017. gada jūnijā kandidēja pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts Rīgas domē no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.[4] Nākamā gada oktobrī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās Kurzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts.[5]
Saeimā J. Jurašs īslaicīgi bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, bet no 2020. gada 3. aprīļa pilda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Tā paša gada 25. martā kļuva par JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.[2] Bez tam līdz 2020. gada 31. martam pildījis Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.[6]
2019. gada janvārī Saeima atbalstīja J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko iepriekš bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.[7] Gandrīz gadu deputāts nevarēja piedalīties Saeimas darbā, jo Saeimas Kārtības ruļļa normas to liedz darīt kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem. 2020. gada 9. janvārī saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu J. Jurašs atgriezās darbā Latvijas parlamentā.[8]
2022. gada martā, Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, J. Jurašs devās uz Ukrainu un pievienojās brīvprātīgajiem Ukrainas aizsardzības spēkos.[9][10] Drīz pēc tam nolika Saeimas deputāta mandātu.[11]
2022. gada rudenī J. Jurašs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «13. Saeimas vēlēšanas. Informācija par deputāta kandidātu». CVK. Skatīts: 2020-08-07.
- ↑ 2,0 2,1 «Informācija par deputātu, Juris Jurašs». Saeima.lv. Skatīts: 2020-08-07.
- ↑ KNAB darbinieks Juris Jurašs kļūst par aizdomās turamo apollo.lv
- ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas - Rīga - Jaunā konservatīvā partija». CVK. Skatīts: 2020-08-07.
- ↑ «13. saeimas vēlēšanu rezultāti - Jaunā konservatīvā partija». CVK. Skatīts: 2020-08-07.
- ↑ «Jurašs beidzis pildīt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus». Nra.lv. 2020-04-02. Skatīts: 2020-08-08.
- ↑ «Saeimas deputāti atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai». Lsm.lv. 2019-01-31. Skatīts: 2020-08-08.
- ↑ «Darbā Saeimas sēdē atgriežas Jurašs un Zakatistovs». Lsm.lv. 2020-01-09. Skatīts: 2020-08-08.
- ↑ LSM. «Saeimas deputāts Jurašs brīvprātīgi pievienojies Ukrainas spēkiem».
- ↑ LSM. «Bijušais deputāts Jurašs no Ukrainas bataljona: Sarežģītākais ir redzēt blakus nāvi».
- ↑ «Jurašs paziņojis par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-14.