Rīga

Rīga
Rīga;
	Galvaspilsēta
	; Karogs
; Ģerbonis	; Logo
	Rīga
	Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°EKoordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	12. gadsimtā
Dibināta	1201. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1225. gada
Administrācija
• Tips	Rīgas dome
• Domes priekšsēdētājs	Vilnis Ķirsis (JV)
Platība
• Galvaspilsēta	304,0 km2
• sauszeme	253,1 km2
• ūdens	51,0 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2024)
• Galvaspilsēta	605 273
• blīvums	2 391,9 iedz./km2
• aglomerācija	1 070 201
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-10(01-84)
Mājaslapa	www.riga.lv
	Rīga Vikikrātuvē

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir lielākā apdzīvotā vieta Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā — vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.

Vēsture

Pamatraksts: Rīgas vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

Livonijas bīskapija 1201—1255

Rīgas arhibīskapija (metropole Livonijas Konfederācijai) 1255—1562
Rīgas brīvpilsēta 1561—1581
Zviedru Vidzeme (daļa no Zviedru Impērijas) 1600—1721
Vidzemes guberņa (daļa no Krievijas Impērijas) 1721—1918
Latvijas Republika 1918–1940
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1940–1941
Ostlandes reihskomisariāts (daļa no Trešā reiha) 1941–1944
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1944–1990

Latvijas Republika 1990–mūsdienas

Pašreizējā pilsētas attīstība

21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijas ekonomiskā izaugsme. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. "Rīgas satiksme" pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vairākkārt Rīgā noticis Pasaules čempionāts hokejā un Eiropas čempionāts basketbolā. 2006. gadā Rīgā notika 19. NATO samits.

Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika pabeigti.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala "Maxima" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.^[5]

Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.^[6] 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.^[7]

Ģeogrāfija

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas 57. ziemeļu paralēle un 24. austrumu meridiāns.

Robežojas ar Jūrmalas pilsētu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Ūdeņi

Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.^[8] Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī Lielupes sateces baseinā.^[9]

Ūdenskritums uz Mārupītes Arkādijas parkā

Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir Ķekava (ietek Sausajā Daugavā), Mārupīte un Hapaka grāvis. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — Mazā Daugava, Bieķengrāvis, Zunds un Buļļupe. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir Mīlgrāvis; šeit ir arī divas lielas attekas — Sarkandaugava un Vecdaugava, kā arī Pilsētas kanāls un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un Kundziņsalas apkaimē.^[8]

Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.^[10] Liela daļa no mazajām ūdenstecēm (Strazdupīte, Mailes grāvis, Šmerļupīte, Dreiliņupīte u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.^[9]

Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — Juglas ezers un Ķīšezers. Tie ir Baltijas ledus ezera relikti.^[10] Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: Bābelītis, Gaiļezers, Linezers, Velnezers. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais Māras dīķis. Pieminami arī Dambjapurva ezers un Bolderājas karjera ūdenstilpe.^[8]

Klimats

Pamatraksts: Rīgas klimats

Vanšu tilts, Saules akmens un Zunda Towers naktī

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Temperatūra

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

−34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
−34,6 °C (1985. gada 12. februāris)
−33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

+34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs un 1914. gada 15. jūlijs)^[11]
+34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
+34,0 °C (1896. gada 30. jūlijs, 1923. gada 13. jūlijs un 1988. gada 7. jūnijs)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.^[12]^[13]^[14]

Temperatūra ( °C )
Rīgas meteoroloģiskie dati.
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2 2007	+13,6 1990	+20,5 1968	+27,9 2000	+30,5 1886	+34,0 1988	+34,5 1885	+33,9 1936	+29,4 1992	+23,4 1966	+17,2 1968	+11,8 2015	+34,5 1885
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	+3,7 2020	+4,4 1990	+4,7 2007	+10,7 2000	+17,4 2018	+20,4 2021	+23,1 2021	+21,6 1846	+17,4 1806	+10,7 1907	+5,7 1978	+4,3 2006	9,3 2019
Vidējā mēneša temperatūra (°C)	−3,5	−3,4	+0,1	+5,0	+11,6	+15,3	+17,2	+16,5	+11,8	+7,1	+2,3	−1,5	+6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	−14,7 1893	−13,9 1929	−10,0 1942	−0,2 1852	+6,0 1864	+10,7 1928	+14,0 1904	+13,3 1956	+9,1 1877	+2,1 1805	−4,5 1919	−11,5 1876	+3,4 1942
Absolūtais minimums (°C)	−33,7 1970	−34,9 1956	−30,3 1942	−13,1 1942	−5,5 1941	−2,3 1941	+4,0 1968	+0,0 1966	−4,1 1996	−9,5 1912	−20,5 1890	−31,9 1978	−34,9 1978
Sniega sega
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm)	9	12	7	—	—	—	—	—	—	—	2	6	—
Maksimālais sniega segas biezums (cm)	65 1908	79 1900	76 1900	13	—	—	—	—	—	39 2003	34	46 2010	79 1900
Saulainība
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī	36	65	133	237	280	296	296	246	186	91	31	24	1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Daba

Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.^[8]

Flora

Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir priede — 88,1%, tai seko bērzs — 6,6% un melnalksnis — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir sili, mētrāji un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta Piejūras dabas parkā.^[8]

Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).^[10] Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.^[8]

Fauna

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, bieži rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis. Piemērotos biotopos iespējams atrast kurmi un ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna. Bebri novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. Daugavgrīvas cietoksnī un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga.

Baloži

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, mājas balodim, mājas zvirbulim, arī svīrei, melnajam erickiņam un kovārnim. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais mežastrazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, lauku balodis, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.^[8]

Teritoriālais iedalījums

Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta

Rīga ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, kas iedalīta sešās administratīvās vienībās:

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons, bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir visstraujāk samazinājies.^[15]

Rīgas pilsētas administratīvās robežas

Pamatraksts: Rīgas robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Teritorijas iedalījums

Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%)
Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%)
Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%)
Parki aizņem 57,54 km² (19,0%)
Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)^[16]

Rīgas apkaimes

Skats no Pētera baznīcas

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.^[17]^[18]

Rīgas apkaimju uzskaitījums

Skatīt arī: Rīgas apkaimju uzskaitījums

Administrācija

Pamatraksts: Rīgas pašvaldības vadītājs

Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē.

2023. gada 3. jūlijā no amata atkāpās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis,^[19] un viņa pienākumus pašreiz pilda viens no vicemēriem Vilnis Ķirsis.^[20]

Demogrāfija

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1718	5 891	—
1767	19 500	+2.47%
1775	19 186	−0.20%
1780	19 935	+0.77%
1785	25 022	+4.65%
1794	27 813	+1.18%
1800	29 500	+0.99%
1806	33 665	+2.23%
1816	39 122	+1.51%
1824	41 493	+0.74%
1829	51 871	+4.57%
1836	56 564	+1.25%
1840	60 600	+1.74%
1852	65 777	+0.69%
1857	61 878	−1.21%
1863	77 467	+3.82%
1867	102 600	+7.28%
1881	169 300	+3.64%
1897	282 200	+3.24%
1913	517 500	+3.86%
1920	185 100	−13.66%
1925	337 699	+12.78%
1930	377 900	+2.27%
1935	385 063	+0.38%
1940	353 800	−1.68%
1945	228 200	−8.40%
1950	482 300	+16.14%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1955	566 900	+3.29%
1959	580 400	+0.59%
1965	665 200	+2.30%
1970	731 800	+1.93%
1975	795 600	+1.69%
1979	835 500	+1.23%
1987	900 300	+0.94%
1990	909 135	+0.33%
1995	824 988	−1.92%
2000	764 329	−1.52%
2005	731 762	−0.87%
2010	709 145	−0.63%
2011	658 637	−7.12%
2012	636 933	−3.30%
2013	630 565	−1.00%
2014	633 041	+0.39%
2015	631 754	−0.20%
2016	630 266	−0.24%
2017	633 264	+0.48%
2018	630 582	−0.42%
2019	625 970	−0.73%
2020	621 012	−0.79%
2021	614 618	−1.03%
2022	605 802	−1.43%
2023	609 489	+0.61%
2024	605 273	−0.69%

13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.^[10]

18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440.000.^[21] Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.^[22] 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.^[21]

Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca Otrā pasaules kara notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.^[21] No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.^[10]

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.^[23]^[24]

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).^[25] Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).^[26]

Etniskais sastāvs

Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[27]

Latvieši (288 432)			47%
Krievi (211 749)			34%
Ukraiņi (29 673)			5%
Baltkrievi (21 257)			3%
Poļi (10 138)			2%
Lietuvieši (4 651)			1%
Cita un neizvēlēta (49 087)			8%

Rīgas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija ļoti mainīgs. 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja vācbaltieši (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un sasniedza 63% 1935. gadā. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS, nogalināja, vai arī piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgā masveidā ieceļoja cittautieši no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.^[10]

No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2020. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):^[28]^[29]

	1867	1881	1897	1913	1917	1919	1920	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011	2020
Latvieši (īpatsvars)	24 199* (23,6%)	49 974* (29,5%)	127 046* (45,0%)	218 097* (42,2%)	114 379 (54,3%)	109 660 (51,5%)	99 580 (54,9%)	227 842 (60,3%)	242 731 (63,0%)	258 528 (44,5%)	299 072 (40,9%)	317 546 (38,3%)	331 934 (36,5%)	313 368 (41,0%)	298 412 (42,4%)	308 597 (44,5%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.

Augstceltnes un augstākās būves

Rīgas radio un televīzijas tornis

Pamatraksts: Rīgas augstceltnes un augstākās būves

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Zunda Towers, kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,^[30] kā arī Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

	Nosaukums	Augst.	Stāvi	Gads
Augstākās Rīgas ēkas
1.	Zunda Towers	123	30	2015
2.	Saules akmens	123	27	2004
3.	Panorama Plaza II	114	32	2007
4.	Zinātņu akadēmijas augstceltne	108	21	1955
5.	Panorama Plaza I	99	27	2006
6.	Radisson Blu Hotel Latvija	95	27	1976
7.	Zemkopības ministrijas augstceltne	92	26	1976
8.	Latvijas Televīzijas augstceltne	89	22	1987
9.	Astra Lux	81	24	2007
10.	Solaris (2 ēku komplekss)	78	25	2005
11.	Preses nams	77	22	1977
12.	Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss)	76	24	2008
13.	Rietumu Bankas galvenā ēka	70	20	2008
14.	Centra nams	69	9	2005
15.	"Gaismas pils"	68	13	2012

	Nosaukums	Augst.	Gads
Augstākie Rīgas torņi un baznīcas
1.	Rīgas radio un televīzijas tornis	368	1987
2.	Rīgas Svētā Pētera baznīca	123	1746
3.	Āgenskalna televīzijas tornis	110	1955
4.	Vanšu tilta pilons	109	1981
5.	Rīgas Doms	90	1776
6.	Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle	86	1225
7.	Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca	69	1906
8.	Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca	63	1869

Transports

Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš E22, bet dienvidu-ziemeļu — E67.

Infrastruktūra

Vanšu tilts

Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir Dzelzceļa tilts, kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. Akmens tilts savieno Vecrīgu un Pārdaugavu, Salu tilts savieno Latgales apkaimi un Pārdaugavu caur Zaķusalu un Lucavsalu, bet Vanšu tilts savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur Ķīpsalu.

2008. gadā tika pabeigta Dienvidu tilta projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.^[31] Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.^[32] Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.^[33] Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro.^[32]

Gaisa satiksme

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā starptautiskā lidosta "Rīga". Tā ir galvenā aviokompānijas AirBaltic bāze, un ir viena no aviokompānijas RyanAir bāzēm.^[34] Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.^[35] Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar Rail Baltica staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.^[36]

Bijusī starptautiskā lidosta — Spilves lidosta, kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — Rumbulas lidlauks.

Starppilsētu satiksme

Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo Pasažieru vilciens. Galvenā dzelzceļa stacija ir Rīgas Centrālā stacija. Rail Baltica projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.^[37]

Rīgas Starptautiskā autoosta nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem.

Ūdens satiksme

Rīgas brīvosta dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj Rīgas pasažieru terminālī.

Sabiedriskais transports Rīgā

Pamatraksts: Sabiedriskais transports Rīgā

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā

Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina Rīgas satiksme, un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.^[38] Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

Sports

2006., 2021. un 2023. gadā gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Vairāki Rīgas klubi spēlē Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē FK RFS, Riga FC un FS Metta/LU, FK Auda.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas klubi — BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, Rīgas Zeļļi, kā arī sieviešu basketbola klubs TTT Rīga.

Mediji

Radiostacijas

Pamatraksts: Radio Rīgā

Frekvence	Nosaukums
88,6 MHz	Jumor FM
89,2 MHz	Radio SWH Rock
90,0 MHz	Radio SWH Gold
90,7 MHz	Latvijas Radio 1
91,5 MHz	Latvijas Radio 2
91,9 MHz	TOPradio- Dimzukalns (Iecava)
93,1 MHz	Latvijas Radio 5 — Pieci.lv
93,9 MHz	Radio Baltkom

Frekvence	Nosaukums
94,5 MHz	Retro FM
94,9 MHz	Capital FM
95,8 MHz	Latvijas Radio 6 — Radio NABA
96,2 MHz	EHR Russkie Hiti
96,8 MHz	EHR SuperHits
97,3 MHz	Radio Marija
98,3 MHz	TOPradio
99,0 MHz	Radio Jurmala- Jūrmala

Frekvence	Nosaukums
99,5 MHz	MIX FM Dance
100,0 MHz	Radio PIK
100,5 MHz	BBC World Service
101,0 MHz	XO FM
101,8 MHz	Latvijas Kristīgais radio
102,3 MHz	Radio Skonto+
102,7 MHz	Radio MIX FM
103,2 MHz	Russkoe Retro

Frekvence	Nosaukums
103,7 MHz	Latvijas Radio 3 — Klasika
104,3 MHz	European Hit Radio
105,2 MHz	Radio SWH
105,7 MHz	Radio SWH +
106,2 MHz	Star FM
106,8 MHz	Radio TEV
107,2 MHz	Radio Skonto
107,7 MHz	Latvijas Radio 4 — Doma Laukums