2012. gads

«2012» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā 2012 (nozīmju atdalīšana).

2012. (MMXII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2000 – 2009 2010 – 2019 2020 – 2029
Gadi:	2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

2012. gada citi notikumi

Latvija

Laikapstākļi Latvijā

Sports

Kosmonautika

2012. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	2012 MMXII
Ab urbe condita	2765
Armēņu kalendārs	1461 ԹՎ ՌՆԿԱ
Asīriešu kalendārs	6762
Bahāju kalendārs	168—169
Bengāliešu kalendārs	1419
Berberu kalendārs	2962
Budistu kalendārs	2556
Birmiešu kalendārs	1374
Bizantiešu kalendārs	7520—7521
Ķīniešu kalendārs	辛卯年 (Metāla trusis) 4708 vai 4648     — līdz — 壬辰年 (Ūdens drakons) 4709 vai 4649
Koptu kalendārs	1728—1729
Etiopu kalendārs	2004—2005
Ebreju kalendārs	5772—5773
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2068—2069
- Shaka Samvat	1934—1935
- Kali Juga	5113—5114
Holocēna kalendārs	12012
Igbo kalendārs	1012—1013
Irānas kalendārs	1390—1391
Islāma kalendārs	1433—1434
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4345
UNIX laiks	1325376000—1356998399

Notikumi

Janvāris

• Par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļuva Gimarainša Portugālē un Maribora Slovēnijā;
• atklāta jauna varžu suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks Paedophryne amauensis.
• Ķīna paziņoja, ka pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu.
• 1.—15. janvāris — Dienvidamerikā notika 33. Dakaras rallijs.
• 1. janvāris:
  • spēkā stājās jauna Ungārijas konstitūcija;
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija;
  • Hosē Grasiano da Silva kļuva ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
• 2. janvāris — Ungārijā tūkstošiem cilvēku protestēja pret jauno konstitūciju.
• 3. janvāris — Māršala salās notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Kristofers Loīks.
• 5. janvāris:
  • šiītu rajonos Bagdādē bumbas sprādzienā nogalināts vismaz 21 cilvēks.
  • par Jamaikas premjerministri kļuva Portija Simpsone Millere.
• 6. janvāris — Sīrijas galvaspilsētā Damaskā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.
• 7. janvāris:
  • gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē gāja bojā 11 cilvēki.
  • Indonēzijas Moluku salās notika zemestrīce ar 5,6 magnitūdu.
• 8. janvāris — Austrijas rietumdaļu pārklāja bieza sniega sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot Alpu kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.
• 9. janvāris:
  • Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 2012. gadu Krievijā pasludināja par Krievijas vēstures gadu.
  • gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā Maskavas restorānā "Il Pittore" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.
  • Bagdādē nogranda 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gāja 14 cilvēki.
  • Jaunzēlandes Kermadeka salās notika zemestrīce ar 5 magnitūdu.
  • Raimundo Pereira kļuva par Gvinejas—Bisavas pagaidu prezidentu.
• 10. janvāris — Argentīnas futbolists Lionels Mesi tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē.
• 11. janvāris — Indonēziju satricināja zemestrīce ar 7,3 magnitūdu, kuras epicentrs fiksēts 423 km no Banda Ačehas pilsētas.
• 12. janvāris:
  • Vjekoslavs Bevanda kļuva par Bosnijas un Hercegovinas premjerministru.
  • Tadžikistāna un Burkinafaso izveidoja diplomātiskās attiecības.
• 13. janvāris:
  • Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
  • Tadžikistāna un Jordānija izveidoja diplomātiskās attiecības.

Grimstošais Costa Concordia

• 14. janvāris:
  • par Gvatemalas prezidentu kļuva Oto Peress Molina;
  • Taivānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents Ma Indzju;
  • karaliene Margrēte II atzīmēja savu 40. gadskārtu Dānijas tronī;
  • pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis Costa Concordia, trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti.
• 15. janvāris:
  • Kazahstānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Moldovā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
  • ASV pasniegtas 69. Zelta globusa balvas, visvairāk balvu ieguva filmas "Pēcteči" un "Mākslinieks";
  • Adrijas jūrā uzsprāga un nogrima Turcijas tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis;
  • Dzeltenajā jūrā uzsprāga un nogrima Dienvidkorejas tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.
• 17. janvāris — par Eiropas Parlamenta prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists Martins Šulcs.

Angļu Wikipedia sākumlapa 2012. gada 18. janvārī

• 18. janvāris:
  • uz 24 stundām tika slēgta Vikipēdijas versija angļu valodā, protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV;
  • par Piedņestras Moldāvu Republikas premjerministru kļuva Pjotrs Stepanovs.
• 19. janvāris — sakarā ar datorpirātismu slēgta apmaiņas interneta vietne Megaupload.
• 20. janvāris:
  • Taizeme oficiāli atzina Palestīnas valsts neatkarību;
  • uzbrukumos drošības spēkiem Nigērijas pilsētā Kano nogalināti 28 cilvēki;
  • Čikāgā sniegavētras dēļ tika atcelti vairāk nekā 800 avioreisi.
• 21. janvāris:
  • prāmja avārijā Persijas līcī, netālu no Irānas piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki;
  • publicēti Ēģiptes parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība".
• 22. janvāris:
  • tika atzīmēta pirmā Pasaules sniega diena.
  • par Bulgārijas prezidentu kļuva Rosens Pļevneļijevs.
  • Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva Sauli Nīniste;
  • Horvātijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā;
  • Čadā notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas;
  • Irānas dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.
• 23. janvāris:
  • Žans-Klods Mingnons kļuva par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāju;
  • pēc ķīniešu kalendāra sākās pūķa gads;
  • Eiropas Savienība ieviesa Irānas naftas embargo;
  • Jaunzēlandes pludmalē izmetās 90 pilotvaļi;
  • Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu;
  • Klusajā okeānā Čīles piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas;
• 24. janvāris — Ēģiptē daļēji atcelts ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā trīs gadu desmitus gadu.
• 25.—29. janvāris — Šveices kūrortā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
• 25. janvāris — Riodežaneiro Brazīlijā sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.
• 26. janvāris:
  • sakarā ar plūdiem Fidži izsludināts ārkārtas stāvoklis;
  • Bulgārijā un Rumānijā intensīvās snigšanas dēļ tika paralizēta satiksme.
• 28. janvāris:
  • Par Slovēnijas premjerministru kļuva Janezs Janšs;
  • Kazahstānā simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.
• 29.—30. janvāris — Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.
• 29. janvāris:
  • Indonēzijā vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki;
  • Beninas prezidents Jaji Boni tika iecelts par Āfrikas Savienības vadītāju.
• 30. janvāris:
  • Beļģijā notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, paralizējot satiksmi;
  • netālu no Peru piekrastes Klusajā okeānā notika 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā ievainoti 145 cilvēki;
  • Ēģiptes pilsētā Hurgadā notika 5,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
  • Sīrijā vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.
• 31. janvāris:
  • Izraēlā notika likumdevēja Likud vēlēšanas.;
  • Kazahstānā tika atcelts ārkārtas stāvoklis Kaspijas jūras reģiona pilsētā Žanaezenā, kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki;
  • Ukrainā slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.
• Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā Eiropā nosala vismaz 460 cilvēki.

Februāris

• 1. februāris — Ēģiptes pilsētā Portsaidā futbola līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.
• 2. februāris:
  • Papua-Jaungvinejā nogrima prāmis ar 350 pasažieriem;
  • Kuveitā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. februāris:
  • Krievijā notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret Vladimiru Putinu un viņa kandidēšanu uz 4. martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām; protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku;
  • Ķīna un Krievija uzlika veto tiesības ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju.
  • Pie Itālijas krastiem netālu no Romas sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem;
  • Sīrijā apšaudē starp armiju un nemierniekiem Himsas pilsētā nogalināti 360 cilvēki.
• 5. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Sauli Nīniste.
• 6. februāris:
  • Lielbritānijā tika atzīmēta karalienes Elizabetes II 60. valdīšanas gadskārta;
  • Ēģiptē notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta;
  • Filipīnās notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • demisionēja Rumānijas premjerministrs Emīls Boks;
  • Indonēzijā tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus.
• 7. februāris — no amata atkāpās Maldīvijas prezidents Mohameds Našīds, viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents Muhameds Vahīds Hasans.
• 8. februāris:
  • Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo bumbas sprādzienā bojā gājuši 15 cilvēki;
  • Čehijas parlaments izlēma, ka, sākot ar nākamajām prezidenta vēlēšanām, prezidentu ievēlēs tauta;
  • Izraēlā notika ģenerālstreiks, kurā piedalījās pusmiljons iedzīvotāju.
• 9.—19. februāris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika 62. Berlīnes starptautiskais filmu festivāls.
• 9. februāris:
  • Uzbrukumos Sīrijas pilsētā Homsā bojā gājuši 100 cilvēki;
  • par Rumānijas premjerministru kļuva Mihails Razvans Ungureanu.
• 10. februāris:
  • Sīrijas pilsētā Alepo bumbas sprādzienā bojā gājuši 25 cilvēki;
  • Grieķijā notika ģenerālstreiks;
  • Haiti atzina Kosovas neatkarību
• 11. februāris — desmitiem tūkstoši cilvēki Eiropā un pasaulē protestēja pret ACTA.
• 12. februāris:
  • Turkmenistānā notika prezidenta vēlēšanas;
  • notika 54. Grammy balvu pasniegšana;
  • Londonā tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvas, kurā triumfēja Mišela Hazanaviča filma "Mākslinieks".
• 14.—15. februāris — Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta.
• 15. februāris:
  • Sīrijas pilsēta Homsā uzspridzināts galvenais naftas cauruļvads;
  • Hondurasā ugunsgrēkā cietumā gājuši bojā 357 cilvēki.
• 16. februāris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.
• 17. februāris — no amata atkāpās Vācijas prezidents Kristians Vulfs.
• 19. februāris:
  • Irāna apturēja naftas piegādi Lielbritānijai un Francijai.;
  • Meksikā narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros bojā gājuši 44 cilvēki;
  • Ekvadorā autobusam iekrītot aizā, gāja bojā 26 cilvēki.
• 21. februāris:
  • Jemenā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Himalaju kalnu Kašmiras reģionā sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 Indijas karavīru.
• 22. februāris:
  • Buenosairesā, Argentīnā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti;
  • Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta;
• 25. februāris — no amata atkāpās Haiti premjerministrs Gerijs Konils.
• 25. februāris — par Jemenas prezidentu kļuva Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi.
• 26. februāris:
  • notika 84. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija; visvairāk balvu ieguva filma "Mākslinieks" un "Hugo";
  • Senegālā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta;
  • Sīrijā notika referendums par jauno konstitūciju;
  • Taivānā vairākos apgabalos reģistrētas zemestrīces, kuru stiprums bija 4,1 — 6,1 magnitūda;
  • Sibīrija reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • Krievijas galvaspilsētā Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas.
• 27. februāris — par Gabonas premjerministru tika iecelts Raimonds Ndongs Sima.
• 29. februāris — Tokijā tika pabeigts pasaulē augstākais tornis Tokyo Sky Tree.

Marts

• 1. marts:
  • Eiropas Padome piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai.
  • Somijas prezidenta amatā stājās Sauli Nīniste.
• 2. marts — Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. marts:
  • Krievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja premjerministrs Vladimirs Putins;
  • dzelzceļa sadursmē Polijā miruši vismaz 15 cilvēki un 50 ievainoti;
  • Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.
• 5. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi.
• 7. marts — Belizā notika vispārējās vēlēšanas.
• 9. marts — Horvātijas parlaments ratificēja līgumu par iestāju Eiropas Savienībā.
• 10. marts:
  • Maskavā notika opozīcijas mītiņš, protestējot pret Krievija prezidenta vēlēšanām; protestā piedalījās apmēram 30 tūkstoši cilvēku;
  • Abhāzijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Slovākijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 11. marts:
  • Salvadorā notika parlamenta vēlēšanas;
  • ASV karavīrs Afganistānā nogalināja 16 civiliedzīvotājus.
• 13. marts:
  • Šveicē autobusa avārijā bojā gāja 28 cilvēki, tajā skaitā 22 bērni;
  • par Kotdivuāras premjerministru ievēlēts Dženots Ahosou Koadio.
• 16. marts:
  • par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts;
  • Baltkrievijā izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.
• 17. marts:
  • Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.bumbas sprādzienā.
• 18. marts:
  • par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks;
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. — 21. marts: Meksikā notika 19 dažāda stipruma zemestrīces.
• 22. marts — valsts apvērsumā Mali tika gāzts Amads Tumani Turi.
• 23. marts:
  • Eiropas Savienība noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas;
  • ASV Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.
• 24. marts — Čīlē notika 5,1 magnitūdas stipra zemestrīce.
• 25. marts
  • Slovēnijā notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām;
  • Dienvidosetijā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Senegālā prezidenta vēlēšanu otrā kārtā par prezidentu ievēlēts Makijs Salls.
• 27. marts:
  • pieņemta jaunā Mali konstitūcija;
  • divu autobusu sadursmē Kotdivuārā gājuši bojā 40 cilvēki.
• 29. marts:
  • Gambijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Ņūdeli notika BRICS samits.
• 31. marts:
  • Mauritānijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Mauritānijas prezidents Anerūds Jugnots paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata;
  • Taizemes pilsētā Jalā bumbas sprādzienā bojā gāja 8 cilvēki un 70 ievainoti.

Aprīlis

• 1. aprīlis — publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.
• 2. aprīlis:
  • sakarā ar plaģiātismu no Ungārijas prezidenta amata atkāpās Pāls Šmits;
  • Krievijā pie Tjumeņas pilsētas nogāzās pasažieru lidmašīna ar 43 cilvēkiem, no kuriem 31 gājis bojā un 12 izdzīvojuši.
• 3. aprīlis:
  • Maskavas tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja 17 cilvēki;
  • Afganistānas ziemeļu provincē Baglanā divu spridzekļu eksplozijā ievainoti vismaz 23 cilvēki;
  • par Senegālas premjerministru kļuva Abduls Mbaje.
• 4. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Roberts Fiko.
• 5. aprīlis:
  • Papua-Jaungvinejā notika 5,5 magnitūdu zemestrīce;
  • tuaregu nemiernieki, kas bija pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu;
  • Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja par atkāpšanos no amata.
• 7. aprīlis:
  • par Malāvijas prezidenti kļuva Džoisa Banda;
  • Pakistānā lavīnas nogruvumābojā gāja 135 karavīri.
• 8. aprīlis — Dienvisosetijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Leonīds Tibilovs.
• 9. aprīlis — Nigērijā, sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.
• 11. aprīlis:
  • jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no Indonēzijas Sumatras salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas.
• 12. aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika militāra valsts apvērsuma mēģinājums.
  • Mali prezidents Dionkunda Traore nodeva zvērestu.
  • Spēkā stājās pamiers Sīrijā.
• 13. aprīlis — Romā tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.
• 16. aprīlis — Austrumtimorā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par prezidentu tika ievēlēts Taurs Matans Ruaks.
• 18. aprīlis:
  • Džērsijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • par Kongo DR premjerministru kļuva Augustīns Matata Ponjo.
• 20. aprīlis — Pakistānā nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.
• 22. aprīlis — Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva Fransuā Ollands.
• 23. aprīlis — Marks Rote paziņoja par atkāpšanos no Nīderlandes premjerministra amata.
• 29. aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Mali notika prezidenta vēlēšanas.

Maijs

• 2. maijs — Ungārijā par prezidentu ievēlēts Jānošs Āders.
• 4.—20. maijs — Stokholmā un Helsinkos notika Pasaules čempionāts hokejā.
• 4. maijs:
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Lielbritānijā notika pašvaldību vēlēšanas.;
  • divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā bojā gāja 13 cilvēki un 122 cilvēki ievainoti;
  • Pakistānas ziemeļrietumos pašnāvnieka sprādzienā gāja bojā 24 cilvēki.
• 5. maijs — Japāna uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo kodolreaktoru.
• 6. maijs:
  • Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.;
  • Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;
  • Serbijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 7. maijs:
  • Bahamās notika vispārējās vēlēšanas;
  • Sīrijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 8. maijs — par Bahamu premjerministru kļuva Perijs Kristī.
• 10. maijs — Alžīrijā notika pašvaldību vēlēšanas.
• 12. maijs—12. augusts — Dienvidkorejas pilsētā Yeosu notika izstāde Expo 2012.
• 15. maijs — par Francijas prezidentu oficiāli kļuva Fransuā Ollands.
• 16.—27. maijs — notika 65. Kannu kinofestivāls.
• 16. maijs:
  • par Grieķijas pagaidu premjerministru (līdz rīcībspējīga parlamenta ievēlēsanai) kļuva Panajotis Pikrammens;
  • par Haiti premjerministru kļuva Lorenss Lamots;
  • Hāgā sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli Ratko Mladiču.
• 17. maijs — Grieķijā izveidota pagaidu valdība.
• 20. maijs:
  • Tomislavs Nikoličs ievēlēts par Serbijas prezidentu;
  • Danilo Medina ievēlēts par Dominikānas prezidentu;
  • bija novērojams daļējs Saules aptumsums.
• 21. maijs — Jemenas galvaspilsētā Sanā notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 120 cilvēki.
• 22. maijs — Google nopirka mobilo telefonu ražotāju Motorola Mobility par 12,5 miljardiem USD.
• 26. maijs:
  • Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna ar dziesmu Euphoria;
  • Lesoto notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. maijs:
  • Itālijā notika 5,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
  • Tomislavs Nikoličs kļuva par Serbijas prezidentu.
• 31. maijs:
  • Īrijā notika referendums par jaunu konstitūciju;
  • Ēģiptē pilnībā tika atcelts ārkārtas stāvoklis.

Jūnijs

• 2. jūnijs:
  • bijušajam Ēģiptes prezidentam Hosnī Mubārakam piesprieda mūža ieslodzījumu;
  • Kanādas pilsētā Toronto apšaudē lielveikalā tika nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki ievainoti;
  • Ganas galvaspilsētā Akrā nolaižoties avarēja un sadūrās ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna, bojā gāja 10 cilvēki.
• 10. jūnijs — Francijā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 11. jūnijs:
  • Afganistānā notika 5,4 un 5,7 magnitūdu spēcīgas zemestrīces;
  • par Albānijas prezidentu ievēlēts Bujars Nišani.
• 12. jūnijs — Krievijā notika protesta akcija "Miljonu maršs".
• 13. jūnijs:
  • Kongo DR notika Senāta vēlēšanas;
  • Bumbas sprādzienos Irākā kopumā gāja bijā 93 cilvēki gāja bojā un vēl 312 tika ievainoti;
  • Ēģiptes konstitucionālā tiesa atlaida Ēģiptes parlamentu.
• 16. jūnijs:
  • Sergejs Mavrodi paziņoja par finanšu sistēmas MMM-2011 beigām;
  • Ēģiptē notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
• 17. jūnijs:
  • Francijā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta;
  • Senegālā notika parlamenta vēlēšanas.
• 18.—19. jūnijs — Meksikas pilsētā Loskabosā notika G-20 samits.
• 22. jūnijs:
  • noslēdzās Anneša Bēringa Breivīka tiesas process;
  • par Pakistānas premjerministru kļuva Radža Pervezs Ašrafs.
  • par Paragvajas prezidentu kļuva Federiko Franko.
• 24. jūnijs — miris pēdējais dzīvais Pintas salas bruņurupucis.
• 25. jūnijs — Spānija oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu.
• 26. jūnijs — atklāts neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis — Stiksa.
• 28. jūnijs — Mongolijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. jūnijs:
  • amatā stājās Ēģiptes prezidents Muhammads Mursī.
  • tika pievienota liekā sekunde.
  • Islandē notika prezidenta vēlēšanu, kurās uz piekto termiņu par prezidentu tika ievēlēts Olafurs Ragnars Grimsons.

Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • Meksikā notika prezidenta vēlēšanas;
  • par Pasaules Bankas prezidentu oficiāli kļuva Džims Jongs Kims;
  • Mali notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 4. jūlijs — CERN paziņoja par daļiņas atklāšanu, kura pēc īpašībām ir ļoti līdzīga Higsa bozonam.
• 5. jūlijs — Londonā tika atvērts Rietumeiropā augstākā celtne The Shard; tās augstums ir 309 m.
• 7. jūlijs — Krasnodaras novadā notika plūdi, kuros dzīvību zaudēja 172 cilvēki.
• 12. jūlijs:
  • lavīnā Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā gāja bojā 9 cilvēki;
  • Nigērijā benzīna autocisternas avārijas ugunsgrēkā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku.
• 15. jūlijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 18. jūlijs:
  • Bulgārijas pilsētā Burgasā bumbas sprādzienā gāja bojā 7 cilvēki;
  • Tanzānijā prāmja katastrofā gāja bojā 27 cilvēki.
• 19. jūlijs — Kalnu Karabahā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. jūlijs — Samoa notika prezidenta vēlēšanas.
• 22. jūlijs — Mali notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
• 25. jūlijs — par Indijas prezidentu ievēlēts Pranabs Mukhārdžī.
• 27. jūlijs — par Serbijas premjerministru kļuva Ivica Dačičs, nomainot Mirko Cvetkoviču.
• 27. jūlijs—12. augusts — Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notika 2012. gada vasaras olimpiskās spēles.
• 29. jūlijs:
  • Rumānijā notika referendums par prezidenta Trajana Besesku atstādināšanu no amata, bet tika uzskatīts par nenotikušu, jo nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits;
  • Klusajā okeānā pie Meksikas notika zemestrīce ar magnitūdu 6,0;
  • Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.

Augusts

• 2. augusts — Kofi Annans atkāpās no ANO īpašā sūtņa amata Sīrijā.
• 4. augusts — par Papua-Jaungvinejas premjerministru iecelts Pīters O'Nīls.
• 7. augusts — 115 gadu laikā pirmo reizi "pamodās" Jaunzēlandes vulkāns Tongariro.
• 8. augusts — Filipīnās stipros plūdos gāja bojā 50 cilvēki; apmēram 60 % no Manilas teritorijas bija appludināta.
• 24. augusts — pasludināts spriedums Anneša Bēringa Breivīka tiesas procesā.
• 29. augusts—9. septembris — notika 2012. gada Vasaras Paraolimpiskās spēles.

Septembris

• 23. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• 1. oktobris — Gruzijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija "Gruzijas sapnis".
• 7. oktobris — Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ugo Čavess.
• 12.—20. oktobris — Čehijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 14. oktobris:
  • Austrijas izpletņlēcējs Fēlikss Baumgartners kļuva par pirmo personu, kas brīvajā kritienā pārsniegusi skaņas ātrumu, izlecot no balona 39 km augstumā virs Ņūmeksikas ASV;
  • Lietuvā notika parlamenta vēlēšanas; reizē ar to notika referendums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību, kurā vēlētāji noraidīja šo priekšlikumu.
• 28. oktobris — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. oktobris — Vanuatu notika parlamenta vēlēšanas.

Novembris

• 6. novembris:
  • ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Baraks Obama; reizē ar to notika Senāta vēlēšanas;
  • Palau notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 13. novembris — Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos bija novērojams pilns Saules aptumsums.
• 30. novembris — Rumānijā notika parlamenta vēlēšanas.

Decembris

• 2. decembris — Slovēnijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Boruts Pāhors.
• 7. decembris — par Lietuvas premjerministru kļuva Aļģirds Butkevičs.
• 7.—8. decembris — Ganā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 16. decembris — Japānas parlamenta vēlēšanas uzvarēja liberāldemokrātiskā partija.
• 19. decembris — Dienvidkorejā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Paka Kinhje, pirmā sieviete šajā amatā.

Miruši

Vislava Šimborska

Vitnija Hjūstone

Džordžs Tupou V

Ichaks Šamirs

Janvāris

• 1. janvāris — Kiro Gligorovs (Киро Глигоров), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)
• 3. janvāris — Jozefs Škvoreckis (Josef Škvorecký), čehu rakstnieks (dzimis 1924.)
• 9. janvāris — Malams Bacaji Sanha (Malam Bacai Sanhá), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)
• 15. janvāris — Manuels Fraga Iribarns (Manuel Fraga Iribarne), spāņu politiķis (dzimis 1922.)
• 20. janvāris — Eta Džeimsa (Etta James), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.)
• 24. janvāris — Teodoros Angelopolos (Θόδωρος Αγγελόπουλος), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.)
• 29. janvāris — Oskars Luidži Skalfaro (Oscar Luigi Scalfaro), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)

Februāris

• 1. februāris — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (dzimusi 1923.)
• 3. februāris — Bens Gazara (Ben Gazzara), ASV aktieris (dzimis 1930.)
• 8. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
• 11. februāris — Vitnija Hjūstone (Whitney Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.)
• 12. februāris — Deivids Kellijs (David Kelly), īru aktieris (dzimis 1929.)
• 19. februāris — Roberto Dulbeko (Renato Dulbecco), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.)
• 29. februāris — Deivijs Džonss (Davy Jones), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.)

Marts

• 1. marts — Endrū Breitbārts (Andrew Breitbart), ASV žurnālists, rakstnieks un komentētājs (dzimis 1969.)
• 7. marts:
  • Francisko Ksavjērs do Amarals (Francisco Xavier do Amaral), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.)
  • Vlodzimežs Smolareks (Włodzimierz Smolarek), Polijas futbolists (dzimis 1957.)
• 12. marts — Franks Šervuds Roulends (Frank Sherwood Rowland), ASV zinātnieks (dzimis 1927.)
• 14. marts — Čensu Tabone (Ċensu Tabone), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.)
• 17. marts:
  • Šenuda III (Shenouda III), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.)
  • Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920.)
• 18. marts — Džordžs Tupou V (George Tupou V), Tongas karalis (dzimis 1948.)
• 27. marts — Adriena Riča (Adrienne Rich), ASV rakstniece, feministe (dzimusi 1939.)

Aprīlis

• 1. aprīlis — Migels de la Madrids (Miguel de la Madrid), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.)
• 5. aprīlis — Bingu va Mutharika (Bingu wa Mutharika), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.)
• 11. aprīlis — Ahmeds ben Bella (Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ‎), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.)
• 15. aprīlis — Merejs Rouzs (Murray Rose), Austrālijas peldētājs (dzimis 1939.)
• 20. aprīlis — Valērijs Vasiļevs (Валерий Иванович Васильев), krievu hokejists (dzimis 1949.)
• 29. aprīlis — Šukri Ganems (Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ), Lībijas politiķis (dzimis 1942.)
• 30. aprīlis — Aleksanders Dāle Ūens (Alexander Dale Oen), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.)

Maijs

• 20. maijs — Robins Gibs (Robin Gibb), angļu dziedātājs, dziesmu autors (dzimis 1949.)
• 30. maijs — Endrū Hakslijs (Andrew Huxley), angļu fiziologs, bioķīmiķis (dzimis 1917.)

Jūnijs

Rejs Bredberijs

• 4. jūnijs — Eduards Hiļs (Эдуард Хиль), krievu dziedātājs (dzimis 1934.)
• 5. jūnijs — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
• 6. jūnijs — Vladimirs Krutovs (Владимир Крутов), PSRS hokejists (dzimis 1960.)
• 11. jūnijs — Teofilo Stevensons (Teófilo Lawrence), Kubas bokseris (dzimis 1952.)
• 12. jūnijs — Elinora Ostroma (Elinor Ostrom), ASV ekonomiste (dzimusi 1933.)
• 16. jūnijs — Nājefs bin Abdels Azizs Āl Sūuds (نايف بن عبد العزيز آل سعود‎, Nāyif bin ʿAbd al-ʿAzīz ʾĀl Saʿūd), Saūda Arābijas princis (dzimis 1934.)
• 30. jūnijs — Ichaks Šamirs (יצחק שמיר‎, Yitzhak Shamir), Izraēlas politiķis (dzimis 1915.)

Jūlijs

• 1. jūlijs — Alans Poindeksters (Alan Goodwin Poindexter), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
• 19. jūlijs — Omārs Suleimans, (عمر سليمان), Ēģiptes ģenerālis, izlūkdienesta vadītājs un viceprezidents (dzimis 1936.)
• 23. jūlijs — Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.)
• 24. jūlijs — Džons Atta Millss (John Atta Mills), Ganas prezidents (dzimis 1944.)

Augusts

Nīls Ārmstrongs

• 15. augusts — Harijs Herisons (Harry Harrison), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1925.)
• 19. augusts — Tonijs Skots (Anthony David "Tony" Scott), angļu kino režisors un producents (dzimis 1944.)
• 20. augusts — Meless Zenavi (Meles Zenawi Asres), Etiopijas prezidents, premjerministrs (dzimis 1955.)
• 21. augusts — Viljams Tarstons (William Thurston), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1946.)
• 25. augusts — Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong), ASV kosmonauts (dzimis 1930.)

Septembris

Maikls Klārks Dankans

• 3. septembris:
  • Grizelda Blanko (Ana Griselda Blanco Restrepo), Kolumbijas narkobaronese (dzimusi 1943.)
  • Maikls Klārks Dankans (Michael Clarke Duncan), ASV aktieris (dzimis 1957.)
  • Sons Mjongs Muns (문선명, Mun Seon-myeong), korejiešu reliģiskais līderis (dzimis 1920.)

Oktobris

Norodoms Seihanūks

• 1. oktobris — Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (dzimis 1917.)
• 6. oktobris — Čadli Bendžedids (شاذلي بن جديد‎, Chadli Bendjedid), Alžīrijas prezidents (dzimis 1929.)
• 15. oktobris — Norodoms Seihanūks (នរោត្តម សីហនុ, Norodom Sihanouk), Kambodžas karalis (dzimis 1922.)
• 20. oktobris — Edvards Donels Tomass (E. Donnall Thomas), ASV ārsts (dzimis 1920.)
• 24. oktobris — Mārgarita Osborna (Margaret Osborne), ASV tenisiste (dzimusi 1918.)

Novembris

• 19. novembris — Boriss Strugackis (Борис Стругацкий), PSRS, Krievijas fantastikas rakstnieks (dzimis 1933.)
• 23. novembris — Lerijs Hagmans (Larry Hagman), ASV aktieris (dzimis 1931.)
• 26. novembris — Džozefs Marijs (Joseph Murray), ASV plastiskais ķirurgs (dzimis 1919.)
• 30. novembris — Inders Kumars Gudžrals (Inder Kumar Gujral), Indijas politiķis (dzimis 1919.)

Decembris

Ravi Šankars

Rita Levi-Montalčīni

• 1. decembris — Jadžudins Ahmeds (ইয়াজউদ্দিন আহম্মেদ, Iajuddin Ahmed), Bangladešas politiķis (dzimis 1931.)
• 5. decembris — Oskars Nīmeiers (Oscar Niemeyer), Brazīlijas arhitekts (dzimis 1907.)
• 11. decembris:
  • Ravi Šankars (রবি শংকর, Ravi Shankar), Indijas mūziķis un komponists (dzimis 1920.)
  • Gaļina Višņevska (Галина Павловна Вишневская), krievu operdziedātāja (dzimusi 1926.)
• 17. decembris — Denjels Inoue (井上 建 , Dan Inouye), ASV politiķis (dzimis 1924.)
• 24. decembris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā)
• 27. decembris — Normens Švarckofs (Norman Schwarzkopf, Jr.), ASV ģenerālis (dzimis 1934.)
• 30. decembris — Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini), Itālijas neiroloģe (dzimusi 1909.)

Kalendārs

Janvāris P O T C P S Sv 52 1 10 2 3 4 5 6 7 8 20 9 10 11 12 13 14 15 30 16 17 18 19 20 21 22 40 23 24 25 26 27 28 29 50 30 31	Februāris P O T C P S Sv . 50 1 2 3 4 5 60 6 7 8 9 10 11 12 70 13 14 15 16 17 18 19 80 20 21 22 23 24 25 26 90 27 28 29	Marts P O T C P S Sv . 90 1 2 3 4 10 5 6 7 8 9 10 11 11 12 13 14 15 16 17 18 12 19 20 21 22 23 24 25 13 26 27 28 29 30 31	Aprīlis P O T C P S Sv 13 1 14 2 3 4 5 6 7 8 15 9 10 11 12 13 14 15 16 16 17 18 19 20 21 22 17 23 24 25 26 27 28 29 18 30	Maijs P O T C P S Sv . 18 1 2 3 4 5 6 19 7 8 9 10 11 12 13 20 14 15 16 17 18 19 20 21 21 22 23 24 25 26 27 22 28 29 30 31	Jūnijs P O T C P S Sv . 22 1 2 3 23 4 5 6 7 8 9 10 24 11 12 13 14 15 16 17 25 18 19 20 21 22 23 24 26 25 26 27 28 29 30
Jūlijs P O T C P S Sv 26 1 27 2 3 4 5 6 7 8 28 9 10 11 12 13 14 15 29 16 17 18 19 20 21 22 30 23 24 25 26 27 28 29 31 30 31	Augusts P O T C P S Sv . 31 1 2 3 4 5 32 6 7 8 9 10 11 12 33 13 14 15 16 17 18 19 34 20 21 22 23 24 25 26 35 27 28 29 30 31	Septembris P O T C P S Sv . 35 1 2 36 3 4 5 6 7 8 9 37 10 11 12 13 14 15 16 38 17 18 19 20 21 22 23 39 24 25 26 27 28 29 30	Oktobris P O T C P S Sv . 40 1 2 3 4 5 6 7 41 8 9 10 11 12 13 14 42 15 16 17 18 19 20 21 43 22 23 24 25 26 27 28 44 29 30 31	Novembris P O T C P S Sv . 44 1 2 3 4 45 5 6 7 8 9 10 11 46 12 13 14 15 16 17 18 47 19 20 21 22 23 24 25 48 26 27 28 29 30	Decembris P O T C P S Sv 48 1 2 49 3 4 5 6 7 8 9 50 10 11 12 13 14 15 16 51 17 18 19 20 21 22 23 52 24 25 26 27 28 29 30 53 31