Senegāla
- Šis raksts ir par valsti. Par upi Rietumāfrikā skatīt rakstu Senegāla (upe).
Senegāla (franču: le Sénégal), oficiāli Senegālas Republika (franču: République du Sénégal), ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas rietumos ar Gambiju, ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.
| Senegālas Republika République du Sénégal |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Un Peuple, Un But, Une Foi" | ||||||
| Himna: Pincez Tous vos Koras, Frappez les Balafons |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Dakara 712) 14°40′N 17°25′W / 14.667°N 17.417°W | |||||
| Valsts valodas | franču valoda volofu valoda |
|||||
| Valdība | Pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Makijs Salls | ||||
| - | Premjerministrs | Amadū Bā | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Francijas | 1960. gada 20. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 196 712 km² (87.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 17 196 308 (72.) | ||||
| - | Blīvums | 68/km² (134.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $26,574 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2026 | ||||
| Džini koef. (2011) | 40,3 (vidējs) (153.) | |||||
| TAI (2012) | 0.478 (zems) (154.) | |||||
| Valūta | Rietumafrikas franks (XOF) |
|||||
| Laika josla | (UTC+0) | |||||
| Interneta domēns | .sn | |||||
| ISO 3166-1 kods | 686 / SEN / SN | |||||
| Tālsarunu kods | +221 | |||||
VēstureLabot
Līdz 20. gadsimta vidum Senegālas teritorija ir Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveido Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā saņem neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabrūk, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēl Leopoldu Sengoru, kurš ir arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāv parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojas ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalsta sadarbību ar PSRS, taču nav tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākas konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīko neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, un tiek arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1974). Valsts pieņem jaunu konstitūciju, kas izveido prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēl par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība ir vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija ir krietni ierobežota, Sengora režīms ir salīdzinoši maigs. Viņš ir viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem. 1967. gada martā pret Sengoru veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēl prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjauno premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļauj veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums nosaka, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no kurām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveido marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļūst Abdulaje Vade.
1980. gada 1. janvārī Sengors iesniedz atlūgumu, un nodod varu savam mantiniekam Abdu Diufam. Lai arī jaunais prezidents atļauj jaunu partiju veidošanos un dod iespēju opozīcijas kandidātiem piedalīties 1983. un 1988. gada vēlēšanās, viņš ierobežo to aktivitātes, panākot vieglas uzvaras.
1981. gada 29. jūlijā Gambijā, ko no trim pusēm ieskauj Senegāla, sākās militāra sacelšanās. 31. jūlijā Senegāla sāka ievest savu karaspēku Gambijā. 1982. gadā abas valstis noslēdza vienošanos par konfederācijas izveidošanu, kas pastāvēja līdz 1989. gadam, kad Gambija no tās izstājās.
1986. gadā Diufs sāk plašu AIDS novēršanas kampaņu, kuras rezultātā Senegālā ir viens no zemākajiem AIDS saslimšanas līmeņiem Āfrikā.
1993. gada vēlēšanās Diufs saņem 58% balsu. 2000. gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Abdulaje Vade sakāva Diufu, iegūstot 58,5% balsu. Diufs akceptēja sava ilggadējā politiskā oponenta uzvaru, un pirmo reizi kopš neatkarības, sociālisti zaudēja varu. 2012. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja Makijs Salls.
ĢeogrāfijaLabot
.png)
Senegālas teritorija pārsvarā ir līdzena un zema, vidējais augstums ir 200 metrus virs jūras līmeņa, ar smilšainu augsni. Valsts dienvidaustrumos reljefs ir augstāks virs 500 metriem virs jūras līmeņa. Dienvidaustrumos atrodas Senegālas augstākā virsotne — Nependiaha (584 m v.j.l.). Valsts ziemeļu robežu veido Senegālas upe. Lielākās upes ir Senegāla, Gambija un Kasamansa.
Senegālā atrodas Āfrikas kontinenta galējais rietumu punkts — Zaļā raga pussala, kurā izvietojusies Senegālas galvaspilsēta Dakara.
Senegālā atrodas viens no pasaules dabas brīnumiem — Rozā ezers. Ezera ūdens ir rozā krāsā, tas ir ļoti sāļš, sekls un silts un tā krastus ieskauj baltas putas. Ezera dibens sastāv no biezas sāls garozas, un vietējie iedzīvotāji no tā iegūst sāli. Sāls iegūšana ir būtisks iedzīvotāju ienākumu avots.
KlimatsLabot
Senegālā raksturīgs karsts, tropisks (subekvatoriālais) klimats ar izteiktām sausajām un lietus sezonām. Nokrišņu daudzums palielinās dienvidu virzienā. Tāpēc ziemeļos plešas sausas savannas, bet dienvidos — ar augiem bagāti lietus meži. Gaisa temperatūra iekšzemē ir augstāka nekā piekrastes rajonos.
IedzīvotājiLabot
2021. gadā Senegālā dzīvoja 17 196 308 iedzīvotāji.[1] Tā ir 72. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Summārais dzimstības koeficients 2013. gadā bija 5,0. Apmēram 70% Senegālas iedzīvotāju dzīvo laukos. Senegālā ir liela etniskā daudzveidība, lielākā etniskā grupa jeb 43,3% ir volofi, 23,8% ir fuli un 14,7% ir sereri, bet 18,2% ir ar citu etnisko piederību.
ReliģijaLabot
Izplatītākā reliģija Senegālā ir islāms (94%). 5% no iedzīvotājiem ir kristieši, bet 1%- animisti.
TautsaimniecībaLabot
Galvenās tautsaimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, mākslīgā mēslojuma un cementa ražošana, ķimikāliju ražošana, tekstilizstrādājumi, naftas produktu pārstrāde un tūrisms. Galvenās eksportpreces ir zivis, ķīmiskās vielas, kokvilna, audums, zemesrieksti un kalcija fosfāts. Lielāko daļu jeb 26,7% eksportē uz Indiju, citi eksporta tirgi ir ASV, Lielbritānija un Itālija.
SportsLabot
No 1979. īdz 2008. gadam Senegālas galvaspilsēta Dakara bija Dakaras rallija finiša vieta. Kopš 2009. gada rallijreids norisinās Dienvidamerikā ar startu Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā, tomēr tas joprojām tiek saukts par Dakaras ralliju.
Senegālieši nodarbojas ar daudziem sporta veidiem. Cīņa un futbols ir populārākie sporta veidi valstī. Senegāla 2026. gada vasaras jaunatnes olimpiādi rīkos Dakarā, padarot Senegālu par pirmo Āfrikas valsti, kas rīko olimpiskos pasākumus.[2][3]
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senegāla.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
AtsaucesLabot
- ↑ https://data.worldbank.org/indicator/SP.POP.TOTL?locations=SN
- ↑ https://web.archive.org/web/20180910164731/https://www.washingtonpost.com/sports/olympics/senegal-to-be-1st-african-olympic-host-at-2022-youth-games/2018/09/07/4a0d6548-b2c2-11e8-8b53-50116768e499_story.html?utm_term=.be44cf2878c7
- ↑ https://www.aljazeera.com/sports/2018/9/7/senegal-first-african-nation-to-host-an-olympic-event