Jūlija kalendārs

Kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa romiešu karavadonis Jūlijs Cēzars, kopš 1582. gada aizstāts ar Gregora kalendāru

Jūlija kalendārs (latīņu: calendarium Iulianum) bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita). Tas tika izstrādāts ar grieķu matemātiķu un grieķu astronomu, piemēram, Sosigēna palīdzību. Viņš par pamatu ņēma tropisko gadu (365,2422 dienas), noapaļojot to līdz 365,25 dienām. Gads tika sadalīts 12 mēnešos, un parastā gada garums bija 365 dienas (īsais gads). Viena uzkrājusies diena ik pēc četriem gadiem tika pielikta februārī (garais gads).

Pāreja uz Gregora kalendāru labot šo sadaļu

Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16. gadsimtā šī starpība jau bija 9 diennaktis. Katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās.

Pāvests Gregors XIII 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu. To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jauno stilu (JS), bet Jūlija kalendārs — par veco stilu (VS). Jauno kalendāru visās zemēs nepieņēma uzreiz.

1700. gadā uz Gregora kalendāru pārgāja Dānijā, Nīderlandē, lielākā daļā no Šveices un vācu protestantu valstīs. 1752. gadā jauno stilu ieviesa Apvienotajā Karalistē, bet 1753. gadā Zviedrijā. Mūsdienās Jūlija kalendāru vēl joprojām izmanto vairākas pareizticīgās baznīcas (krievu, serbu u.c.).

Lietošana Latvijā labot šo sadaļu

Kaledāra maiņa Latvijā notikusi sešas reizes:

  1. pirmo reizi pāreja uz jauno stilu Livonijas hercogistes teritorijā notika 1582. gadā, kas izraisīja kalendāra nemierus Rīgā;
  2. Zviedru Vidzemes laikā atkal sāka lietot Jūlija kalendāru,
  3. Kurzemes un Zemgales hercogiste no Jūlija kalendāra atteicās 1700. gadā,
  4. Latgalē 1772. gadā, bet Kurzemē, Zemgagalē un Sēlijā pēc aneksijas un inkorporācijas Krievijas impērijā 1795. gadā atsāka lietot Jūlija kalendāru,
  5. no Jūlija kalendāra Kurzemes guberņas okupētajā daļā atteicās Oberosta varas laikā 1915. gadā,
  6. pēdējo reizi pāreja notika Iskolata Latvijā 1918. gadā, kad 1. februāris pēc vecā stila kļuva par 1918. gada 14. februāri pēc jaunā stila.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu