Ēģipte

Ēģiptes Arābu Republika
Ēģiptes Arābu Republika جمهورية مصر العربية; Ǧumhūriyyat Maṣr al-ʿArabiyyah
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Bilady, Bilady, Bilady; ;
	Location of Ēģipte
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Kaira; 30°2′N 31°13′E / 30.033°N 31.217°E
Valsts valodas	arābu
Demonīms	ēģiptietis
Valdība	Unitāra pusprezidentāla republika
Likumdevējs	Parlaments
Dibināšana
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2012. gada aprēķins
IKP (nominālais)	2012. gada aprēķins
Džini koef. (2008)	30,8
TAI (2019)	0,707 (116.)
Valūta	Ēģiptes mārciņa (EGP)
Laika josla	EET (UTC+2[1])
Interneta domēns	.eg ; مصر.;
Tālsarunu kods	++20
1	^ Kopš 2011. gada nav vasaras laika

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos — Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.

Ēģipte 19. gadsimtā bija Osmaņu impērijas sastāvā. 1882. gadā to okupēja Lielbritānija. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika. BRICS locekle kopš 2024. gada.

Iedzīvotāji

Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642. gadā. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes saimniecībai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.

Dabas resursi

Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.

Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sīnāja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.

Klimats

Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sīnāja pussalas kalnos ziemā mēdz uzsnigt sniegs, tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā vasarā. Ēģiptes tuksnešos ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 °C. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 °C.

Ģeogrāfija

Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis — neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums — vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. No septiņām Ēģiptes oāzēm lielākās ir Hārga, Dāhla un Farāfira.

Skatīt arī

Atsauces

↑ Arthur Goldschmidt. Modern Egypt: The Formation of a Nation-State. Boulder, CO : Westview Press, 1988. 5. lpp. ISBN 978-0-86531-182-4. Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.
↑ «Background Note: Egypt». United States Department of State Bureau of Near Eastern Affairs. 2010. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 5. marts.
↑ Pierre Crabitès. Ibrahim of Egypt. Routledge, 1935. 1. lpp. ISBN 978-0-415-81121-7. Skatīts: 2013. gada 10. februāris. …on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…
↑ «Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. decembrī.
↑ «Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 «Egypt». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlis.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēģipte.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Arthur Goldschmidt. Modern Egypt: The Formation of a Nation-State. Boulder, CO : Westview Press, 1988. 5. lpp. ISBN 978-0-86531-182-4. Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.

[U.S.Dept_of_State/Egypt-2] «Background Note: Egypt». United States Department of State Bureau of Near Eastern Affairs. 2010. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 5. marts.

[Crabitès-3] Pierre Crabitès. Ibrahim of Egypt. Routledge, 1935. 1. lpp. ISBN 978-0-415-81121-7. Skatīts: 2013. gada 10. februāris. …on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…

[4] «Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. decembrī.

[pop1882-2006-5] «Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.

[imf2-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 «Egypt». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlis.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]