Atvērt galveno izvēlni

Parlaments

pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām

Parlaments (senfranču: parlement — ‘pārrunas’) ir pilnīgi vai daļēji ievēlējama augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, likumdošanas varas, funkcijām. Dažādās valstīs parlamentu sauc citādi, piemēram, Latvijā tā ir Saeima, LietuvāSeims, IgaunijāRīgikogu, KrievijāValsts Dome. Likumu pieņemšanas sapulci par parlamentu pirmo reizi nosauca Anglijā. Par vecāko parlamentu uzskata Altingu (Islandes parlamentu), kas sanāk kopā kopš 930. gada.

Veidus, kā tiek organizēta parlamenta locekļu izraudzīšana, sauc par balsošanas sistēmām (vēlēšanu sistēmām). Ir mažoritārā (izvēlas parlamenta locekļus no vēlēšanu apgabaliem), proporcionālā un jauktā balsošanas sistēma.

Parlamentāri demokrātiskās valstīs parlaments pilda vienu no trim galvenajām varas funkcijām, visbiežāk, likumdevējvaras funkciju. Parlamenta uzdevumi ir likumu pieņemšana un likumprojektu virzīšana izpildvaras orgānam, kas visbiežāk ir valdība. Parlaments sastāv no parlamenta galvas (spīkera vai prezidenta) un parlamentāriešiem. Daudzās valstīs parlamenti ir spējīgi arī izteikt neuzticību valdībai un ierosināt prezidenta impīčmentu.

Mūsdienu politikā, kā arī vēsturē līdzīgas funkcijas kā parlaments dažās valstīs pilda un pildīja senāts, sinods un kongress.

Satura rādītājs

Vienpalātas un divpalātu parlamentiLabot

 
  Valstis ar divpalātu parlamentu
  Valstis ar vienpalātas parlamentu
  Valstis ar vienpalātas parlamentu un likumapspriedes institūciju
  Parlamenta nav

Dažādās valstīs ir atšķirīgas parlamentu sistēmas, tas ir, ir divpalātu parlamenti, vienpalātas parlamenti un vienpalātas parlamenti ar likumapspriedes institūciju. Divpalātu parlamenti dalās augšpalātā un apakšpalātā. Augšpalāta parasti tiek veidota mazāk demokrātiski nekā apakšpalāta. Apakšpalātu ievēl tauta. Likumus, kurus apstiprina apakšpalāta, parasti tiek caurskatīt vēlreiz augšpalātā. Savukārt vienpalātas parlamentu vienmēr ievēl iedzīvotāji. Vēlēšanas notiek regulāri, parasti reizi 4 vai 5 gados.

Parlamentos parasti darbojas arī komitejas un komisijas noteiktos jautājumos, piemēram, ārlietās un saimniecībā. Tie arī iesaistīti parlamentu lēmumu sagatavošanā. Tāpat parlamentos tiek veidotas frakcijas, visbiežāk pēc politisko partiju principa.

Vēsturiski ir bijuši arī trīs palātu parlamenti, piemēram, Dienvidāfrikā aparteīda laikā vai Simona Bolivara valdīšanas laikā Lielajā Kolumbijā.

Starptautiskie parlamentiLabot

Eksistē vairākas starptautiskas organizācijas, kuras pakļaujas parlamenta definīcijai, piemēram, Eiropas Parlaments vai Latīņamerikas parlaments.

SaeimaLabot

Pamatraksts: Saeima

Latvijā Saeimas 100 deputātus vēlē reizi 4 gados vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.[1] Saeimas darbību regulē Satversme un Saeimas Kārtības rullis.[2]

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas Republikas Satversme». "Latvijas Vēstneša" vortāls likumi.lv. 01.07.1993.
  2. «Saeimas Kārtības rullis». "Latvijas Vēstneša" vortāls likumi.lv. 18.08.1994.

Ārējās saitesLabot