5. jūlijs
datums
5. jūlijs ir gada 186. diena pēc Gregora kalendāra (187. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 179 dienas.
Vārda dienas
labot šo sadaļuNotikumi
labot šo sadaļu- 1687. gads — Īzaks Ņūtons publicēja savu darbu "Dabas filozofijas matemātiskie principi" (Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica).
- 1811. gads — Venecuēla deklarēja neatkarību no Spānijas.
- 1830. gads — Francija iebruka Alžīrijā.
- 1900. gads:
- Apvienotās Karalistes parlaments pieņēma Austrālijas konstitūciju.
- Čikāgā, ASV publicēta Laimena Frenka Bauma grāmata "Brīnumainais burvis no Oza zemes".
- 1927. gads — Breslavā (tagad Vroclava) dibināta Vācijas Kosmisko lidojumu biedrība.
- 1941. gads — sākās Ekvadoras—Peru karš.
- 1962. gads — Alžīrija ieguva neatkarību no Francijas.
- 1975. gads — Zaļā Raga Salas (tagad Kaboverde) ieguva neatkarību no Portugāles.
- 1966. gads — Maskavā atklātas pirmās Labas gribas spēles.
- 1986. gads — Spānijā sākās desmitais Pasaules čempionāts basketbolā.
- 1996. gads — Rozlinas institūtā Skotijā piedzima pirmais sekmīgi klonētais zīdītājs — aita Dollija.
- 2006. gads — Ziemeļkoreja palaida vismaz 7 raķetes, tai skaitā tālās darbības "Taepodong-2".
Dzimuši
labot šo sadaļu- 1057. gads — Gazālī (الغزالي), persiešu teologs (miris 1111. gadā)
- 1853. gads — Sesils Rodss (Cecil Rhodes), angļu uzņēmējs un politiķis (miris 1902. gadā)
- 1857. gads — Klāra Cetkina (Clara Zetkin), vācu marksiste (mirusi 1933. gadā)
- 1872. gads — Eduārs Erio (Édouard Herriot), franču politiķis (miris 1957. gadā)
- 1876. gads — Frenks Beiliss (Frank Bayliss), britu regbists (miris 1938. gadā)
- 1878. gads — Konstantins Paspatis (Κωνσταντίνος Πασπάτης), grieķu tenisists (miris 1903. gadā)
- 1883. gads — Ēriks Torntons (Eric Thornton), angļu izcelsmes beļģu futbolists (miris 1945. gadā)
- 1889. gads — Žans Kokto (Jean Cocteau), franču mākslinieks (miris 1963. gadā)
- 1911. gads — Žoržs Pompidū (Georges Pompidou), Francijas premjerministrs un prezidents (miris 1974. gadā)
- 1928. gads:
- Juris Hartmanis, latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā)
- Vladimirs Toporovs (Владимир Топоров), krievu filologs (miris 2005. gadā)
- 1932. gads — Ģula Horns (Horn Gyula), ungāru politiķis (miris 2013. gadā)
- 1938. gads — Aivars Jerumanis, latviešu uzņēmējs un politiķis
- 1952. gads — Ilga Kreituse, Latvijas politiķe
- 1968. gads — Maikls Stūlbargs (Michael Stuhlbarg), amerikāņu aktieris
- 1976. gads — Nunu Gomišs (Nuno Gomes), Portugāles futbolists
- 1979. gads — Amēlija Moresmo (Amélie Mauresmo), franču tenisiste
- 1985. gads — Megana Repino (Megan Rapinoe), ASV futboliste
- 1986. gads — Aleksandrs Radulovs (Александр Радулов), krievu hokejists
Miruši
labot šo sadaļu- 1764. gads — Ivans VI (Иван VI), Krievijas imperators (dzimis 1740. gadā)
- 1824. gads — Žozefs Prusts (Joseph Proust), franču ķīmiķis (dzimis 1754. gadā)
- 1902. gads — Sesils Rodss (Cecil Rhodes), britu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1853. gadā)
- 1912. gads — Ādolfs Alunāns, latviešu teātra dibinātājs (dzimis 1848. gadā)
- 1927. gads — Albrehts Kosels (Albrecht Kossel), vācu bioķīmiķis (dzimis 1853. gadā)
- 1964. gads — Herberts fon Petersdorfs (CHerbert von Petersdorff), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1882. gadā)
- 1969. gads:
- Valters Gropiuss (Walter Gropius), vācu arhitekts (dzimis 1883. gadā)
- Leo Makerijs (Leo McCarey), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
- 1975. gads — Oto Skorceni (Otto Skorzeny), vācu diversants (dzimis 1908. gadā)
- 1989. gads — Edgars Andersons, trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (dzimis 1920. gadā)
Svētku un piemiņas dienas
labot šo sadaļu- Konstitūcijas diena (Armēnija)
- Neatkarības diena (Alžīrija)
- Neatkarības diena (Kaboverde)
- Neatkarības diena (Venecuēla)
- Parlamenta (Tynwald) diena (Menas Sala)
- Svētā Kirila un Svētā Metodija diena (Čehija, Slovākija)