Roma

Šis raksts ir par Itālijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Roma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Roma (itāļu: Roma, izrunā: [ˈroːma]) ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs. Roma atrodas Apenīnu pussalas centrālajā daļā, Tibras upes krastos, aptuveni 24 km attālumā no Tirēnu jūras. Roma bija senās Romas Republikas un Romas impērijas galvaspilsēta. Tas ir arī garīgais un fiziskais Romas Katoļu baznīcas centrs. Bieži vien Roma tiek saukta par "Mūžīgo pilsētu". Roma ir Itālijas politiskais centrs un nozīmīgs tautsaimniecības centrs. Uz Romu, lai to apskatītu, regulāri dodas tūristi no visas pasaules. Roma ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Uz Romu dodas ne tikai tūristi, bet arī svētceļotāji, zinātnieki un mākslas mīļotāji.

Roma Roma
Itālijas galvaspilsēta
Karogs Ģerbonis
Roma
Koordinātas: 41°54′N 12°30′E
Valsts	Itālija
Reģions	Lacio
Province	Romas province
Platība
• Kopējā	1 285,3 km2
Augstums	20 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	2 872 800
• blīvums	2 058,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	00100; 00121 līdz 00199
Tālruņu kods	06
Mājaslapa	www.comune.roma.it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iii, iv, vi
Iekļauts	1980. gads
Aizsardzības nr.	91
Valsts	Itālija
Platība	1430,8 ha
Roma Vikikrātuvē

Vairāk nekā 3000 gadu ilgā laika periodā Roma vairākas reizes ir bijusi iekarota un izpostīta. Roma ir viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo antīkajā pasaulē bija Senās Romas galvenais centrs. Pilsētas centrā atrodas Vatikāns — suverēna valsts, pāvesta rezidence. Līdz ar to Roma ir visas katoļu pasaules centrs.

Vēsture

Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impērijas, Pāvesta valsts un Itālijas centrs.

Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu.

Pēc leģendas Romu 753. gadā p.m.ē. dibinājis Romuls — viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo Romas karali (ķēniņu). Pilsēta tika dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem — Palatīna (Palatinus) (pārējie pakalni ir Aventīns (Aventinus), Eskvilīns (Esquilinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kelijs (Collis Caelius), Kvirināls (Quirinalis) un Vimināls (Viminalis)).

Tiek lēsts, ka pēc 650. g. p.m.ē. Roma nokļuva etrusku varā, tomēr ap 500. g. latīņi sacēlās pret tiem un 509. g. nodibināja Romas republiku.

390. gadā p.m.ē. galli izlaupīja Romu. 246.-146. g. norisinājās Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartāgu, pēc kuriem Romas republika kļuva Vidusjūras lielvalsti.

146.-44. g. p.m.ē. — nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).

44.-14. g. p.m.ē. Augusts Oktaviāns nodibināja Romas impēriju.

68.-96. g. — Flāviju dianstijas laiks. Kolizeja celniecība.

III gs. — Romas impērijas krīze. Karakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība.

284.-337. g. — Diokletiāna un Konstantīna valdīšana. Pirmās kristiešu bazilikas. Kauja pie Milviāna tilta. 313. gadā kriestietība kļuva par legālu Romas impērijas reliģiju (Milānas edikts). Romā bija vairāk kā miljons iedzīvotāju, bet tā vairs nebijs impērijas galvaspilsēta, tomēr saglabāka ietekmi un kļuva par baznīcas centru. 395. gadā notika Rietumromas impērijas un Austrumromas impērijas (Bizantijas) atdalīšanās.

410. gadā vestgoti Alarika vadībā ieņēma Romu, bet 45. gadā vandaļi otrreiz ieņēma un izpostījaa Romu, no kurienes radies vandalisma apzīmējums.

880. gadā Kārlis Lielais Romā, Svētā Pētera bazilikā kronēha sevi par Svētās Romas impērijas imperatoru.

836. gadā musulmaņi izlaupa Sv. Pētera katedrāli, bet 1000. gadā Romu izlaupīja vikingi. 114. gadā nodibinājās Romas komūna.

1303. gadā nodibināa Romas Universitāti, bet 1309. gadā Romas pāvests Klements V pārcēla savu rezidenci uz Aviņonu. 1347. gadā Kola di Rienco pārņēma varu Romā, bet 1377. gadā pāvests Gregors XI atgriezās Romā.

No 1420.-1519. gadam Roma kļuva par Itālijas renesanses centru. Tika uzcelta jaunā Sv. Pētera katedrāle un Siksta kapella.

1527. gadā landsknehti ieņēma Romu.

1638. g. — 1667. g. — Baroka laiks. Romā darbojās Bernīni un Boromīni. Romā bija 120 000 iedzīvotāju.

Vācu karaspēka vienības Romas centrā 1943. gadā.

1798. g.-1799. g. un 1800. g.-1814. g. Roma atradās franču okupācijā.

1848. g.-1849. g. — Romas republika Mazīni un Garibaldi vadībā. 1870. gadā Romā ienāca itāļu karaspēks.

1922. gada oktobrī — Musolīni vadītais maršs uz Romu, pēc kura Itālijā varu ieguva fašisti. 1929. gadā Laterāna pilī tika noslēgts Laterāna pakts.

1943. gadā Sabiedrotie bombardējaīj Romu.

1978. gadā Sarkanās brigādes Romā nolaupīja, bet pēc tam nogalināja Itālijas premjerministru Aldo Moro, 1981. gadā turku terorists Mehmeds Ali Agdža veica atentātu pret pāvestu Jāni Pāvilu II.

1960. gadā Romā notika vasaras olimpiskās spēles, bet 1990. gadā Pasaules čempionāts futbolā.

Ģeogrāfija

Roma atrodas Tibras upes krastos Itālijas centrālās daļas rietumos, aptuveni 24 km no Tirēnu jūras, kur atradās senā ostas pilsēta Ostija. Roma ir uzcelta piekrastes zemienē, kuras augsni veido vulkāniskie ieži un māls. Šī zemiene austrumos robežojas ar Apenīnu kalniem. Dienvidaustrumos Romu ieskauj Albani pakalni (Colli Albani), austrumos — Prenestīni pakalni (Monti Prenestini), ziemeļaustrumos — Sabīni pakalni, bet ziemeļrietumos — Sabatīni pakalni (Monti Sabatini).

Pilsētas ziemeļu nomalē Tibrā ietek Anjēnes upe. Tibra plūst uz dienvidiem caur ieleju, kuras vidējais platums ir aptuveni 120 metri. Tādējādi gadsimtiem ilgā laika periodā ir attīstījusies salīdzinoši vienkārša tiltu būvniecība. Upe nekad nav bijusi nozīmīgs traucēklis pilsētas attīstībai, vēl jo vairāk tāpēc, ka upes vidū atrodas Tiberinas sala (Isola Tiberina), kas kalpojusi kā dabiska upes šķērsošanas vieta.

Administratīvais iedalījums

Romas administratīvās vienības.

Roma ir sadalīta 15 administratīvās vienības, kuras itāliski sauc par municipi. Tās tika izveidotas 1972. gadā. Nav īpašu nosaukumu katrai administratīvajai vienībai. Tās itāliski tiek sauktas par Municipio I, Municipio II, Municipio III un tā tālāk. Ikdienā iedzīvotāji izmanto vēsturiskos pilsētas daļu nosaukumus, kā Monti, Trevi, Colonna, Campo Marzio un tā tālāk.

Ievērojamākās vietas

Roma ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu laiku arhitektūras pieminekļiem. Būtiskākie no tiem saistās ar Senās Romas un baroka attīstību. Daži no tiem:

• apmēram 900 baznīcu (no tām 25 bazilikas)
• Circus Maximus — antīkais cirks
• Forum Romanum — antīkās Romas centrs ar daudzām romiešu celtņu drupām
• Kolizejs — Romas amfiteātris
• Panteons — romiešu templis, pārbūvēts par baznīcu
• Romas katakombas — seno kristiešu pazemes kapenes
• Trevi strūklaka (Fontana di Trevi) — ievērojamākā Romas strūklaka
• vairākas seno romiešu triumfa arkas

Arhitektūra

Vairākstāvu īres nami Romā aizņēma veselus kvartālus. Līdzīgus namus mēs varam arī redzēt mūsdienās. Vietām pat bija redzami 5 līdz 7 metrus augsti īres nami. Tiesa gan, tie nebija paši labākie mājokļi. Šajās ēkās bija redzami paša zemākā slāņa romieši. Visapkārt valdīja netīrība, troksnis, viss nelabi oda, jo šie nami nebija pieslēgti kanalizācijai.

Kolizejs.

Mūsu ēras 75.—80. gadā celtā Kolizeja augstums sasniedza 49 metrus. Šīs ēkas centrālo daļu aizņēma arēna, kuras grīda bija paceļama un nolaižama. Šeit notika gladiatoru cīņas un dažādi citi pasākumi.

Ļoti daudz ūdens patērēja romiešu pirtis, tāpēc Romā tika ieviesti pazemes un virszemes ūdensvadi. Šo sistēmu izmanto arī mūsdienās. Romā bija aptuveni 13 šādu sistēmu. Bez ūdensvadiem Romā arī atradās neskaitāmi daudzas strūklakas un citas ūdenskrātuves.

Senie romieši bija ļoti iecienījuši termas. Tās atvēra pēcpusdienā, un to izziņoja ar zvanu, kuru dzirdēja visā pilsētā. Dažas no šīm termām bija milzīgas. Tās varēja uzņemt līdz pat 3000 apmeklētāju. Tajās atradās siltā un aukstā ūdens baseini, sporta telpas, pirtis ar silto ūdeni, bibliotēka un lasītava u.c.

Romiešu ģimenē jeb famīlijā visa vara piederēja tēvam. Kad bērns piedzima, tēvs varēja izlemt viņa likteni. To varēja pieņemt vai arī izlikt. Visbiežāk izlikšanas gadījumā bērns mira. Dēli nedrīkstēja pirkt zemi bez tēva atļaujas. Dēli, viņu sievas ar bērniem dzīvoja vienā mājā ar ģimenes galvu. Ļoti tika godināti senči. Goda istabā atradās senču krūšutēli un portreti.

2. gadsimtā p.m.ē parādījās liels daudzums vidēja lieluma muižu. Muiža bija samērā grezna savrupmāja, kurā vasarās dzīvoja muižas īpašnieks, jo pilsētā bija neciešami karsts. Aiz kunga mājās atradās arī virtuve, pirts un kūts. Tālāk saimnieciskās telpas, piemēram, dzirnavas. Muižās arī audzēja labību, olīves, vīnogulājus u.c. Vēl dārzos auga ābeles, bumbieres, vīģes un citi augļu koki. Kūtīs galvenokārt atradās zirgi, govis, aitas un vistas. Muižu pārvaldīja pārvaldnieks, kuram bija jāseko līdzi vergu darbam un kārtībai muižā. Visbiežāk arī viņš bija vergs. Muižā izaudzētos produktus veda pārdot uz Romu.

Universitātes

• Kūsas Nikolaja universitāte

Sports

Stadio Olimpico

Romā ir notikušas 1960. gada vasaras olimpiskās spēles.

Tāpat kā visā Itālijā, Romā populārākais sporta veids ir futbols. 1934. gada un 1990. gada FIFA Pasaules kausa finālspēles ir norisinājušās Romā. Pilsētas labākajā stadionā Stadio Olimpico mājas spēles aizvada divi Itālijas augstākās futbola līgas Serie A futbola klubi "Lazio" un "Roma". Šo divu klubu derbijs ir kļuvis par Romas ikgadējo sporta centrālo notikumu. Augstā cieņā ir tie futbolisti, kuri ir dzimuši Romā un spēlē šajos divos klubos, piemēram, Frančesko Toti un Daniels De Rossi.

Plašs skatītāju loks ir arī regbijā. Itālijas regbija izlase mājas spēlēs aizvada Stadio Flaminio stadionā. Labākās Romas regbija komandas ir Unione Rugby Capitolina, Rugby Roma un S.S. Lazio.

Katru gadu maijā Romā, Foro Italico kortos, notiek viens no deviņiem ATP Masters Series tenisa turnīriem. Romā ir populāri arī citi sporta veidi. Basketbolā labākā komanda ir Virtus Roma.

Cilvēki

Romā ir dzimuši tādi pazīstami cilvēki kā:

Svētā Agnese (Sancta Agnes) (ap 250. g) — mocekle; Džulio Andreoti (Giulio Andreotti) (1919) — politiķis; Gijoms Apolinērs (Guillaume Apollinaire) (1880—1918) — dzejnieks; Dario Ardžento (Dario Argento) (1940) — kinorežisors; Cecīlija Bartoli (Cecilia Bartoli) (1966) — operdziedātāja; Lukrēcija Bordžija (Lucrezia Borgia) (1480—1519) — augstmane; Cezāre Bordžija (Cesare Borgia) (1475—1507) — augstmanis; Jūlijs Cēzars (Gaius Julius Caesar) (100 p.m.ē.—44 p.m.ē.) — imperators; Tonino Delli Kolli (Tonino Delli Colli) (1923-2005) — kinooperators; Oracio Džentileski (Artemisia Gentileschi) (1593—1653) — gleznotājs; Domiciāns (Titus Flavius Domitianus) (51—96) — imperators; Jūliuss Evola (Julius Evola) (1898—1974) — filozofs; Enriko Fermi (Enrico Fermi) (1901-1954) — fiziķis; Gregorijs I (Gregorius Magnus) (ap 540—604) — pāvests; Honorijs III (Honorius III) (1148—1227) — pāvests; Huans Karloss I (Juan Carlos I) (1975-) — karalis; Džulio Kačīni (Giulio Caccini) (ap 1545—1618) — komponists; Katons Jaunākais (Marcus Porcius Cato Uticencis) (95 p.m.ē.—46 p.m.ē.) — politiķis;

Sv.Klements I (Clemente I) (ap 98.g) — pāvests; Muzio Klementi (Muzio Clementi) (1752—1832) — komponists; Maikls Kolinss (Michael Collins) (1930-2021) — astronauts; Serdžo Leone (Sergio Leone) (1929—1989) — kinorežisors; Sofija Lorena (Sophia Loren) (1934) — aktrise; Anna Manjāni (Anna Magnani) (1908—1973) — aktrise; Marks Aurēlijs (Marcus Aurelius) (121—180) — imperators; Franko Modiljāni (Franco Modigliani) (1918—2003) — ekonomists; Alberto Moravia (Alberto Moravia) (1907—1990) — rakstnieks; Noemi — itāliešu popmūzikas dziedātāja (1982); Džakopo Peri (Jacopo Peri) (1561—1633) — komponists; Pijs XII (Pius XII) (1876—1958) — pāvests; Džakomo della Porta (Giacomo della Porta) (1533—1602) — arhitekts; Kola di Rienco (Cola di Rienzo) (1313—1354) — politiķis; Roberto Rosselini (Roberto Rossellini) (1906—1977) — kinorežisors ; Frančesko Toti (Francesco Totti) (1976) — futbolists; Lorenco Valla (Lorenzo Valla) (1406—1457) — filozofs; Monika Viti (Monica Vitti) (1931—2022) — aktrise; Džons Voterhauss (John William Waterhouse) (1849—1917) — gleznotājs; Fransuā Žerārs (François Gérard) (1770—1837) — gleznotājs.

Sadraudzības pilsētas

Ačakači, Bolīvija Alžīra, Alžīrija Belgrada, Serbija Brazilja, Brazīlija Kaira, Ēģipte Kijiva, Ukraina Londona, Apvienotā Karaliste

Madride, Spānija Marvelja, Spānija Monreāla, Kanāda Multāna, Pakistāna Ņujorka, ASV Parīze, Francija Pekina, Ķīna

Plovdiva, Bulgārija Seula, Dienvidkoreja Sidneja, Austrālija Tirāna, Albānija Tokija, Japāna Tongerena, Beļģija Tunisa, Tunisija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)
• (angliski) Rome National Geographic — Travel and Cultures
• (angliski) Geography of Rome How Stuff Works — Geography