Adrijas jūra (itāļu: Mare Adriatico, slovēņu: Jadransko morje, horvātu: Jadransko more, serbu: Јадранско море, albāņu: Deti Adriatik) ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu. Jūra apskalo Itālijas, Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Albānijas piekrastes. Izcili ainaviska un tūristu iemīļota jūra.

Adrijas jūra
Adrijas jūra (Vidusjūra)
Adrijas jūra
Adrijas jūra
Koordinātas 43°N 15°E / 43°N 15°E / 43; 15Koordinātas: 43°N 15°E / 43°N 15°E / 43; 15
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 132 000 km2
Garums 820 km
Platums 220 km
Vid. dziļums 252,5 m
Maks. dziļums 1233 m
Tilpums 35 000 km3
Baseins 235 000 km2
Ūdens temperatūra 9—24 °C
Valstis un teritorijas
Lielākās pilsētas
Adrijas jūra Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Senajā Romā Adrijas jūru dēvēja par Mare superum — ‘Augšējo jūru’, pretstatā Apenīnu pussalai otrajā pusē esošajai Tirēnu jūrai, kuru dēvēja Mare inferum — ‘Apakšējā jūra’. Viduslaikos latīņu valodā jūru jau sauca Mare Hadriaticum vai Mare Adriaticum. Nosaukums cēlies no etrusku kolonijas Adrijas, kuras nosaukums savukārt cēlies no ilīriešu valodas adur — ‘ūdens’ vai ‘jūra’. Sākotnēji par Adrijas jūru dēvēja tikai tagadējo daļu līdz Otranto šaurumam dienvidos, savukārt grieķu un romiešu laikos par Adrijas jūru dēvēja arī daļu no Jonijas jūras un pat Vidusjūras daļu starp Krētu un Maltu.

Vispārējs apraksts labot šo sadaļu

Ziemeļu daļa ir salīdzinoši sekla — tās vidējais dziļums ir 40—200 m. Dienvidu daļa ir daudz dziļāka, starp Durresu un Bari jūra sasniedz maksimālo dziļumu — 1251 m. Dienvidos ar Jonijas jūru savieno 71 km platais Otranto šaurums. Ūdens sāļums ziemeļu daļā ir 25 promiles, dienvidu daļā — līdz 39 promilēm.

Ziemā kuģošanu apdraud spējš, ļoti auksts un spēcīgs vējš no ziemeļaustrumiem — bora. Citi vēji ir siroko — dienvidu vējš, kas nes lietu, un mistrāls — rietumu vējš, kas vasarā nes skaidru laiku.

Plūdmaiņas vāji izteiktas.

Lielākā pieteka ir Po Apenīnu pussalas ziemeļos, citas lielākas ietekas ir Neretva, Drina, Devoli un Vjosa.

Piekraste labot šo sadaļu

Ziemeļu daļā krasts ir lēzens, ar daudzām lagūnām. Dienvidos no Po upes deltas un tālāk uz dienvidiem rietumu piekraste paliek stāvāka. Austrumu krasts no Istrijas pussalas uz dienvidiem ir klinšains, piekrastē ļoti daudz salu, jo īpaši Horvātijas piekrastes novadā Dalmācijā. Dalmācijas salas pārsvarā ir izstieptas paralēli krasta līnijai. Adrijas jūrā ir vairāk kā 1000 salu, no kurām 67 ir apdzīvotas. Īpaši ainavisks ir 30 km garais Kotoras līcis Melnkalnē ar saviem stāvajiem krastiem. Adrijas jūras dienvidaustrumu piekrastes reģions ir lēzens un purvains.

Vides problēmas labot šo sadaļu

Adrijas jūra ir iekšējā jūra un ūdens apmaiņa ar Vidusjūru nav intensīva. Rūpniecības radītais piesārņojums negatīvi ietekmē Adrijas jūra ekoloģisko situāciju. Ik gadus caur Po upi Adrijas jūrā iekļūst ap 50 miljardi kubikmetru piesārņota ūdens, kas satur alvu, cinku, svinu, hromu, varu, arsēnu, dzīvsudrabu un naftas produktus. Adrijas jūru sasniedz arī lauksaimniecības radītais piesārņojums. Piesārņojuma koncentrācija jūrā pašlaik ir divas reizes lielāka nekā vēl pirms 10 gadiem. Rezultātā Adrijas jūras ziemeļrietumu piekrastē notiek aļģu "ziedēšana". Horvātijas piekrastes ūdens kvalitāte joprojām ir samērā laba.

Rekreācija un tūrisms labot šo sadaļu

 
Šibenika, Horvātija

Adrijas jūras piekrastē atrodas Eiropā ļoti populāri kūrorti. Populārākie ir:

Albānijas piekrastē tūrisma industrija sāk attīstīties.

Svarīgākās ostas labot šo sadaļu

 
Kotoras līcis, Melnkalne

Salas un līči labot šo sadaļu

Adrijas jūrā, sākot no ziemeļiem un virzoties pulksteņa rādītāja virzienā, ir šādas salas un līči (uzskaitītas tikai lielākās salas un līči):

Ārējās saites labot šo sadaļu