Dienvidosetija (osetīnu: Хуссар Ирыстон, Khussar Iryston; gruzīnu: სამხრეთ ოსეთი, Samxret Oseti; krievu: Южная Осетия, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.

Dienvidosetijas Republika
Республикæ Хуссар Ирыстон
სამხრეთი ოსეთი
Республика Южная Осетия
Dienvidosetijas Republikas karogs Dienvidosetijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaDienvidosetijas himna
Location of Dienvidosetija
Location of Dienvidosetija
GalvaspilsētaChinvala
Valsts valodas Osetīnu, gruzīnu, krievu
Etniskās grupas (1970) osetīni (66,5%), gruzīni (28,3%), krievi (1,6%)
Valdība Prezidentāla republika
(de jure Gruzijas sastāvdaļa)
 -  prezidents Anatolijs Bibilovs
 -  premjerministrs Eriks Puhajevs
No Gruzijas 1991. gada 28. novembrī 
Platība
 -  Kopā 3 900 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 53 500 
Valūta Krievijas rublis (RUB)
Laika josla (UTC+4)

1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", ieviešot provincē ārkārtas stāvokli un ievedot tur policijas un armijas vienības. Sākās atklāta karadarbība starp autonomijas milicijas un zemessardzes spēkiem no vienas un Gruzijas Republikas spēkiem no otras puses. 1992. gada ziemā tika noslēgts pamiers — t.s. Dagomisas vienošanās (Дагомысскиe соглашения).

2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci, atsākās karadarbība. Dienvidosetijas karaspēku atbalstīja Krievijas Bruņotie spēki, kas uzbrukumu atvairīja un iebruka Gruzijas kontrolētajā teritorijā, aizsākot Krievijas—Gruzijas karu. 2008. gada 28. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Gruzija, savukārt, uzskata Dienvidosetiju par Krievijas okupētu teritoriju.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Osetīnietes mājas darbos (XIX gs.)
 
Alanu vēsturiski apdzīvotā teritorija Ziemeļkaukāza stepēs (1770. gada karte, izmantojot ziņas no sengrieķu avotiem).
 
Osetīns XVIII gs. tērpā
 
Osetīnu apdzīvotā teritorija Gruzijas kartē

No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori. Līdz 18. gs. šī teritorija bija daļa no gruzīnu Kartlijas un Imeretijas kņazistu teritorijas, kas 1774. gadā kļuva par Krievijas Impērijas daļu.

1922. gada 20. aprīlī to ieļāva Gruzijas PSR sastāvā kā Dienvidosetijas apgabalu, kurā tika apvienotas arī daļas no bijušās Tiflisas guberņas Gori un Dušeti pagastiem, kā arī daļas no bijušās Kutaisi guberņas Rači un Šoropani pagastiem. Ar PSRS konstitūciju (05.12.1936.) un Gruzijas PSR konstitūciju (13.02.1937.) apgabalam tika piešķirta iekšējā autonomija un tas tika pārdēvēts par Dienvidosetijas autonomo apgabalu Gruzijas PSR sastāvā (krievu: Юго-Осетинская автономная область в составе Грузинской ССР) ar galvaspilsētu Chinvali.

1989. gada 10. novembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu XII ārkārtas sesijā tika pieņemts lēmums palielināt pašpārvaldes autonomijas tiesības, mainot autonomā apgabala statusu uz autonomās republikas statusu, vēršoties ar statusa maiņas lūgumu PSRS un Gruzijas PSR Augstākajās Padomēs. 1989. gada novembra beigās autonomā apgabala milicija (ekvivalents valsts policijai) apturēja autobusu kolonnu, kas devās no Gruzijas uz Chinvali, lai piedalītos mītiņā par Gruzijas atdalīšanos no PSRS. Šis incidents aizsāka bruņotas osetīnu un gruzīnu sadursmes apgabalā. 1990. gada 20. septembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu padome pieņēma deklarāciju par Dienvidosetijas valstisko suverenitāti, pārdēvējot apgabalu par Dienvidosetijas Padomju Demokrātisko Republiku, un vērsās PSRS Augstākajā Padomē ar lūgumu uzņemt PSRS sastāvā.

21. septembrī Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izsludināja šo lēmumu par nelikumīgu. 1990. gada 28. novembrī DPDR tautas deputātu XVI sesijā teritorijas nosaukums tika mainīts uz "Dienvidosetijas Padomju Republika". 1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", anulējot osetīnu teritorijas pašpārvaldes autonomiju, sadalot teritoriju daļās, kas tika pievienotas blakus esošajām administratīvajām teritorijām (turpmāk oficiālajos dokumentos šo teritoriju dēvē par Šida Kartli (iekšējā Kartlija).

1991. gada 1. septembrī, pamatojoties uz referendumā pausto iedzīvotāju nostāju, DSR Augstākā Padome pasludināja par atdalīšanos no Gruzijas Republikas un pievienošanos Krievijas Federācijai. 26. novembrī Dienvidosetijas Sociālistiskā Republiku DSR Augstākā Padome pārdēvēja par Dienvidosetijas Republiku (Respublikae Xyssar Iryston). 1992. gada 29. maijā DR AP, balstoties uz referenduma (19.01.1992.) rezultātiem, proklamēja Dienvidosetijas Republikas kā neatkarīgas valsts suverenitāti.

Nevienu no šiem t.s. Dienvidosetijas Republikas juridiskajiem aktiem Gruzijas Republika neatzina, un juridiski šī teritorija ir Gruzijas Republikas daļa.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Очерки истории Юго-Осетии. - Цхинвали, 1969
  • Техов Б. В., Очерки древней истории и археологии Юго-Осетии. - Тблиси, 1971
  • Цховребов В. Д., Первые шаги социал-демократического движения в Южной Осетии. - Цхинвали, 1973
  • Цховребов Н. 3., Очерк истории Юго-Осетинской организации Коммунистической партии Грузии, 1905—1921 гг. - Сталинири, 1961
  • Плиев Б. 3., Цховребов И. Н., Образование Юго-Осетинской автономной области. - Цхинвали, 1972
  • Плиев Б. 3., Трудящиеся Юго-Осетии в период Великой Отечественной войны. - Сталинири, 1957
  • Джандиери М. И., Лежава Г. И., Архитектура горных районов Грузии. Хевсуретия, Южная Осетия, Горная Рача и Нижняя Сванетия. - Москва, 1940
  • Санакоев Б. И., Художники Юго-Осетии. - Сталинири, 1957
  • Чибиров Л. А., Осетинское народное жилище. - Цхинвали, 1970
  • Робакидзе А. И., Гегечкори Г. Г., Формы жилища и структура поселения горной Осетин. - Тбилиси, 1975
  • Цабаев В., Юго-Осетинский государственный драматический театр им. К. Хетагурова. - Сталинири, 1957

Ārējās saites labot šo sadaļu