Somijas Republikas prezidents (somu: Suomen tasavallan presidentti, zviedru: Republiken Finlands president) ir Somijas valsts vadītājs. Tā kā Somija ir parlamentāra republika, prezidentam nav tik lielas varas kā parlamentam.

Somijas Valsts prezidents
somu: Suomen tasavallan presidentti
zviedru: Republiken Finlands president
Prezidenta standarts
Amatā
Aleksanders Stubs

kopš 2024. gada 1. marta
Tituls Prezidenta kungs (Somijā)
Viņa Ekselence (ārvalstīs)
Rezidence Prezidenta pils (ceremoniālā)
Mantuniemi (rezidentālā)
Kultaranta (vasaras rezidence)
Termiņa ilgums Četri gadi, ne vairāk kā divi termiņi
Pirmais Karlo Juho Stolbergs
Izveidots 1919. gada 26. jūlijs
Tīmekļa vietne https://www.presidentti.fi/en/

Somijas Republikas prezidenta amats tika izveidots 1919. gadā, viņu tiešās vēlēšanās uz 6 gadiem ievēl Somijas pilsoņi uz ne vairāk kā diviem termiņiem pēc kārtas. Pašreizējais Somijas Republikas prezidents ir Aleksanders Stubs.

Pēc Somijas lielhercogistes neatkarības pasludināšanas 1917. gada 6. decembrī un Somijas pilsoņu kara beigām 1918. gadā Somijas valdošās aprindas vēlējās izveidot Somijas Karalisti pēc Skandināvijas valstu iekārtas paraugiem.[1] 1918. gada 9. oktobrī Somijas parlaments par karali ievēlēja Hesenes landgrāfu Frīdrihu Kārli (somu: Fredrik Kaarle, zviedru: Fredrik Karl). Viņa prombūtnes laikā valsti vadīja parlamenta ievēlētais reģents Pērs Ēvinds Svīnhūvuds. Pēc Novembra revolūcijas Vācijā 1918. gada 14. decembrī ievēlētais karalis Frīdrihs Kārlis, tā arī neieradies Somijā un nekāpis tronī, atteicās no troņa. Par reģentu kļuva Karls Gustavs Mannerheims. Pēc tam, kad Somija kļuva par republiku, Mannerheims kandidēja prezidenta vēlēšanās, tomēr zaudēja Karlo Juho Stolbergam, kas kļuva par pirmo Somijas Republikas prezidentu.

Somijas Republikas prezidentu saraksts

labot šo sadaļu
  1. Līdzīgi par 1918. gada 22. septembrī Vācijas atzītās Apvienotās Baltijas hercogistes hercogu Apvienotā Zemes padome 1918. gada 5. novembrī ievēlēja Mēklenburgas hercogu Ādolfu Frīdrihu.